18. novembra Lāpu gājiens

18. novembra Lāpu gājiens ir viena no Latvijas Republikas Proklamēšanas dienas svētku tradīcijām, kas aizsākās 2003. gada 18. novembrī kā tobrīd vēl jauniešu apvienības “Visu Latvijai!” veltījums Latvijas valstij tās dibināšanas gadadienā. Katru gadu šis gājiens pulcē aizvien vairāk dalībnieku, jau kopš 2005. gada iesniedzoties vairākos tūkstošos, bet kopš 2013. gada jau pārsniedzot 10 000 un pamazām kļūstot par emocionāli saviļņojošāko un vērienīgāko 18. novembra svētku tradīciju. Valsts simtgades lāpu gājienā devās vairāk nekā 20 000 dalībnieku!

2019. gada 18. novembra Lāpu gājiens

Sociālajos tīklos:

18. novembris / Lāpu gājiens

Neaizmirstamas ir tās sajūtas, kad gājiena dalībnieku lāpu un karogu jūra, kopības sajūtas un garāmgājēju acu skatienu pavadīta, izvijas cauri visai Vecrīgai. Tas sniedz patriotisku saviļņojumu un gandarījumu vēl ilgi pēc gājiena noslēguma. Gājiena mērķis ir pateikties Latvijas valsts dibinātājiem un brīvības cīnītājiem, kuru ticība latviešu tautas nākotnei un nestie upuri deva iespēju latviešiem būt starp tām retajām pasaules tautām, kurām ir sava valsts. Gājiena devīze ir “Latvija ir mūsu!” Par vienu no pasākuma tradīcijām ir kļuvis pulcēšanās vietā kopā skandināts sauklis “Mēs esam latvieši!“

Gājiena maršruts
Tradicionāli 18. novembra Lāpu gājiens sākas pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa un noslēdzas pie Brīvības pieminekļa. Līdz 2012. gadam gājiens notika pa šaurajām Vecrīgas ieliņām, taču kopš 2013. gada, ņemot vērā gājiena pieaugošo vērienu, tas notiek pa jaunu maršrutu un tā norisei tiek slēgta satiksme Kr. Valdemāra ielā un 11. novembra krastmalā. Lai saskaņotos ar citiem simtgades pasākumiem, 2018. gadā Lāpu gājiens sāksies par stundu agrāk un notiks maršrutā: Raiņa bulvāris – Kr. Barona iela – Aspazijas bulvāris – Kaļķu iela – 11. novembra krastmala – Nacionālais teātris.

Kāpēc no Kārļa Ulmaņa pieminekļa?
Kārļa Ulmaņa personība Latvijas vēsturē ir gana pretrunīga, viņš savā politiskajā darbībā ir pieļāvis ne mazums kļūdu, taču nenoliedzams ir viens – tieši viņa valdīšanas laiku mēs atceramies kā latviešu tautas “zelta laikus”, kad Latvija uzplauka gan saimnieciski, gan kulturāli, gan patriotiski. “Ulmaņlaiki” ir periods, kurā tika celtas godā tās vērtības, kuras mēs labprāt redzētu uzplaukstam arī mūsdienu Latvijā.

Īsfilma par 18. novembra lāpu gājiena tradīciju: