Saziņai ar mums

[email protected]

Nacionālās apvienības galvenais mērķis vienmēr bijis un būs latviska Latvija.

Mūsu vērtības: latviešu nācija, valoda un kultūra, tautas varoņu gods un piemiņa, Latvijas neatkarība un izaugsme, labklājība un taisnīgums, ģimene un laulība, cilvēka dzīvība, daba un Dievs.

APSKATĪT ▸

Nacionālās apvienības galvenais mērķis vienmēr bijis un būs latviska Latvija.

Mūsu vērtības: latviešu nācija, valoda un kultūra, tautas varoņu gods un piemiņa, Latvijas neatkarība un izaugsme, labklājība un taisnīgums, ģimene un laulība, cilvēka dzīvība, daba un Dievs.

APSKATĪT ▸

Nacionālās apvienības galvenais mērķis vienmēr bijis un būs latviska Latvija.

Mūsu vērtības: latviešu nācija, valoda un kultūra, tautas varoņu gods un piemiņa, Latvijas neatkarība un izaugsme, labklājība un taisnīgums, ģimene un laulība, cilvēka dzīvība, daba un Dievs.

APSKATĪT ▸

Nacionālās apvienības galvenais mērķis vienmēr bijis un būs latviska Latvija.

Mūsu vērtības: latviešu nācija, valoda un kultūra, tautas varoņu gods un piemiņa, Latvijas neatkarība un izaugsme, labklājība un taisnīgums, ģimene un laulība, cilvēka dzīvība, daba un Dievs.

APSKATĪT ▸

Programma


IEVADS

 

Mēs gribam, lai latvieši kā tauta turpinātos cauri laikiem. Mēs gribam nosargāt no senčiem mantoto tēvzemi un Latvijas valsti nākamajām paaudzēm. Gribam, lai latvieši savā zemē justos kā mājās – droši, cienīti un pārliecināti par rītdienu. Tas ir pamats, kas vieno un vienmēr vienos Nacionālo apvienību.

 

Nacionālā apvienība nozīmē nemainīgu uzticību pamatvērtībām, pieredzi un prognozējamību. Mēs lūdzam jūsu uzticību un atbalstu šīs programmas izpildei.

 

LATVISKA LATVIJA

 

 

Nacionālas valsts pastāvēšana nav pašsaprotama. Tā prasa apzinātu izvēli katru dienu – valodā, kultūrā, izglītībā un informatīvajā telpā.

Valsts valoda publiskajā telpā

• Nodrošināsim patērētāju tiesības saņemt jebkuru pakalpojumu latviešu valodā – gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
• Noteiksim, ka valsts un pašvaldību iestādēs amatpersonu un darbinieku savstarpējā saziņa notiek valsts valodā.
• Palielināsim Valsts valodas centra kapacitāti pārkāpumu novēršanai.
• Ieviesīsim latvisku vidi tehnoloģijās, atbalstot latviešu valodas rīkus, mākslīgā intelekta (MI) risinājumus un digitālo saturu.
• Pieņemsim Latvijas derusifikācijas deklarāciju okupācijas seku novēršanai.

 

Izglītības saturs nākotnes Latvijai

 

• Par augstu prioritāti noteiksim jaunāko pētījumu un pasaules labākās pieredzes izmantošanu, lai izglītības saturs atbilstu mainīgas nākotnes vajadzībām.
• Skolu tīkla saglabāšanā svarīgākais būs bērnu intereses – kvalitatīva izglītība ērti un droši sasniedzamā attālumā.
• Skolā un ārpusskolas dzīvē veicināsim skolēnu fiziskas aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu, tai skaitā ieviešot ģimenes veselības mācību un nostiprinot ģimeni kā Latvijas nākotnes pamatvērtību.
• Stiprināsim Latvijas vēstures un jauniešu valstiskās audzināšanas saturu skolās.
• Ieviesīsim finanšpratības un uzņēmējdarbības pamatus kā obligātu mācību saturu vidusskolā.
• Dosim vienlīdzīgas iespējas visos Latvijas reģionos tiešsaistes stundām piesaistīt Latvijas labākos pedagogus.
• Investēsim nākamo līderu un talantu izcilībā, vienlaikus sniedzot cilvēcīgu un praktisku atbalstu ikvienam bērnam, kurš saskaras ar mācību vai citām grūtībām.
• Nodrošināsim skaidrus rīcības algoritmus skolām apdraudējumu gadījumā. Sagatavosim drošas telpas un garantēsim tehnisko gatavību tūlītējai pārejai uz attālinātām mācībām krīzes situācijās.
• Palielināsim valsts pasūtījumu latviešu valodas, vēstures un kultūras pētījumiem.

 

 

Kultūra un identitāte

 

 

• “Latvijas Skolas somu” balstīsim Latvijas kultūras kanonā – literatūrā, mūzikā, mākslā.
• Balstoties uz Latviešu vēsturisko zemju likumu, stiprināsim vietējās kultūras un valodu tradīcijas.
• Nostiprināsim latgaliešu valodas apguves iespējas izglītības iestādēs.
• Atbalstīsim nacionālo kino ar valsts pasūtījumu un jauna kino paviljona būvi.
• Lai nodrošinātu Dziesmusvētku kustību, panāksim solidāru atbildību starp valsti un pašvaldībām.
• Stiprināsim Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmu.
• Izveidosim programmu populārās mūzikas un digitālā satura atbalstam latviešu valodā.

 

Demokrātiska un valstiska mediju vide

 

• Sabiedriskos medijus attīstīsim kā neatkarīgu, politiski neitrālu un uzticamu informācijas avotu latviešu valodā.
• Valsts atbalstu dosim medijiem, kas veido kvalitatīvu saturu tikai latviešu valodā.
• Saglabāsim drukātās preses pieejamību reģionos.

 

 

DROŠA LATVIJA

 

 

Drošība ir spēja aizsargāt savas robežas, nodrošināt sabiedrisko kārtību un garantēt, ka Latvija paliek latviešu mājas. Tas prasa gan militāru gatavību, gan skaidru imigrācijas politiku, gan stipru tiesiskumu.

 

Militārā aizsardzība

 

• Aizsardzības finansējumu palielināsim virs 5% no IKP, attīstot vietējo militāro industriju.
• Turpināsim NBS attīstību pretgaisa aizsardzības, t.sk. dronu un pretdronu spējas, sauszemes un krasta apsardzības jomā.
• Paplašināsim apmācīto rezervistu skaitu krīzes situācijām.
• Veicināsim dienesta ieroču decentralizētu glabāšanu.
• Paplašināsim atbalstu pilsoņiem, kuri dien NBS, ZS un VAD – finansiāli un karjeras garantijās.

 

Iekšējā drošība un tiesiskums

 

 

• Celsim iekšlietu dienestu kapacitāti un atalgojumu, vienlaikus modernizējot procesus un mazinot birokrātiju.
• Nodrošināsim kritiskās infrastruktūras aizsardzību teroraktu un militārā konflikta gadījumam.
• Valsts uzņemsies vadošo lomu civilās aizsardzības sistēmas un patvertņu izveidē.
• Pilnveidosim valsts stratēģisko rezervju krājumu.
• Saīsināsim tiesvedības procesus.

 

Stingra imigrācijas politika

 

• Ieviesīsim stingru regulējumu un būtiski pastiprināsim kontroli attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem.
• Novērsīsim ekonomisko imigrantu legalizāciju caur sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.
• Ieviesīsim striktas kvotas uzturēšanās atļaujām pilsoņiem no trešajām valstīm.
• Veicināsim Latvijai nelojālu personu un Krievijas pilsoņu izceļošanu no valsts.
• Panāksim, ka augstskolas ārvalstu studentu piesaistē izvēlas ES, NATO un OECD valstu pilsoņus, kā arī diasporas jauniešus.
• Neatbalstīsim ES lēmumus, kas noteiks Latvijai pienākumu uzņemt imigrantus.

Ārpolitika kā Latvijas drošības un ekonomiskās izaugsmes virzītājs

• Uzturēsim ciešas attiecības ar ASV kā stratēģisko partneri militārajā un ekonomiskajā jomā.
• Attīstīsim Baltijas–Ziemeļvalstu–Polijas drošības sadarbību.
• Atbalstīsim Ukrainu militāri, politiski un ekonomiski līdz uzvarai; iestāsimies par tās uzņemšanu ES un NATO.
• Pārrausim ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju.
• Stiprināsim ekonomisko diplomātiju, atverot jaunus eksporta tirgus Latvijas uzņēmumiem.

 

 

AUGOŠA LATVIJA

 

 

Ekonomiska izaugsme nozīmē darba vietas reģionos, modernu infrastruktūru un uzņēmumus Latvijā. Mūsu mērķis: IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedz 80% no ES vidējā rādītāja līdz 2030. gadam.

 

Nodokļi un fiskālā politika

 

• Iesaistot darba devēju organizācijas, nodrošināsim uzņēmējiem prognozējamu un konkurētspējīgu nodokļu politiku.
• Ieviesīsim atvieglotu nodokļu režīmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
• ES fondus koncentrēsim aizsardzībā un augošos ekonomikas sektoros, nevis patēriņa subsīdijās.
• Padarīsim publisko iepirkumu datus atklātākus un ar MI rīku analīzi novērsīsim sadārdzinājumus un korupciju.
• Veicināsim caurspīdību valsts budžeta izdevumiem.

 

Investīcijas un uzņēmējdarbība

 

• Investīciju fonda atbalstu sniegsim produktīviem eksportspējīgiem uzņēmumiem, kuros darbinieku atalgojums pārsniedz vidējo             valstī.
• Ieviesīsim ātrāko procedūru reģionā militārās industrijas investīcijām.
• Atbalstīsim latvisko uzņēmējdarbības kultūru: amatniecību, ģimenes uzņēmumus, kooperatīvus un mājražotājus.
• Palielināsim atbalstu jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai.
• Veicināsim zinātnes, inovāciju un uzņēmējdarbības ciešu un saskaņotu sadarbību.
• Pārtrauksim jauno talantu aizplūšanu, garantējot paredzamu budžeta atbalstu jaunajiem pētniekiem tūlīt pēc grāda ieguves.
• Palielināsim Latvijā ražoto preču īpatsvaru valsts iepirkumos un tirdzniecībā.

 

 

Infrastruktūra un reģioni

 

 

• Uzlabosim autoceļus un ostas ar prioritāti valsts drošībai un eksportam.
• Atbalstīsim lauku kopienu pakalpojumu saglabāšanu: pasta punkti, ģimenes ārsti, mazās skolas, bibliotēkas.
• Stiprināsim kopienu lomu vietējo lēmumu pieņemšanā.
• Stiprināsim sakaru tīklu pārklājumu reģionos, nodrošinot platjoslas internetu visā valstī.
• Izveidosim reģionālo būvniecības programmu energoefektīviem īres mājokļiem ar izpirkuma tiesībām.

 

 

Efektīva pārvaldība

 

 

• Ieviesīsim MI risinājumus valsts pārvaldē, samazinot administratīvo slogu.
• Pārskatīsim funkciju dublēšanos starp ministrijām un pašvaldībām.
• Veicināsim profesionāļu piesaisti valsts kapitālsabiedrību padomēs, ieviešot skaidrus darbības rādītājus.

 

 

Vide un Latvijas zeme

 

 

• Veicināsim ilgtspējīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības attīstību, palielinot investīcijas modernizācijā, efektivitātē un produktu pārstrādē ar augstu pievienoto vērtību, aizstāvot Latvijas intereses un taisnīgu konkurenci ES.
• Veicināsim energoefektivitātes paaugstināšanu, paplašinot atbalstu renovācijai un pārejai uz atjaunīgajiem energoresursiem.
• Samazināsim gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, ieviešot efektīvāku vides monitoringu un kontroli.
• Klimata un ilgtspējas politikas pasākumus īstenosim, izvērtējot to ietekmi uz sociāli ekonomisko attīstību.
• Veicināsim aprites ekonomikas principu īstenošanu.
• Stiprināsim enerģētisko drošību un neatkarību, tajā skaitā paātrinot elektroenerģijas pārvades tīkla modernizāciju.

 

 

LATVIJA ĢIMENĒM

 

 

Latvijas nākotne ir stipras ģimenes. Atbalstīsim tās no bērna gaidīšanas laika līdz vecumdienām – ar konkrētiem, finansiāli pamatotiem pasākumiem. Vienlaikus stiprināsim individuālo atbildību par savu ģimeni un mūsu tautas nākotni.

 

Bērni un vecāki

 

• Palielināsim bērna kopšanas pabalstu līdz 600 EUR ar ikgadēju indeksāciju.
• Nodrošināsim, ka ģimenes ienākumi bērna pirmajos 18 mēnešos nav zemāki par iepriekšējo vidējo līmeni.
• Celsim ģimenes valsts pabalstu: par vienu bērnu – 100 EUR, par diviem – 300 EUR, par trim un vairāk – 600 EUR.
• Nodrošināsim 100% valsts finansētu veselības aprūpi bērniem līdz 18 gadu vecumam.
• Ieviesīsim programmu “Silta maltīte katram bērnam” skolās un bērnudārzos.
• Dzēsīsim studiju kredītus: 50% par pirmo bērnu, 90% par otro.

 

Pieejams mājoklis

 

• Atvieglosim pirmā mājokļa iegādi jau no pirmā bērna.
• Piešķirsim 15 000 EUR valsts grantu hipotekārā kredīta dzēšanai par katru bērnu.
• Nodrošināsim valsts garantētu kredītu bez pirmās iemaksas jaunajām ģimenēm.
• Ģimenēm ar bērniem nodrošināsim piekļuvi energoefektīviem zemas īres un nomas-izpirkšanas mājokļiem.

Tēva loma ģimenē

• Paplašināsim tēvu paternitātes atvaļinājumu un veicināsim bērna kopšanas atvaļinājuma sadalīšanu starp abiem vecākiem.
• Veidosim informatīvas kampaņas un atbalsta programmas tēvu aktīvai iesaistei bērnu audzināšanā.
• Augstu uzmanību pievērsīsim vīriešu veselības problēmām – preventīvās pārbaudes, psihiskā veselība, augstais pašnāvību risks.

 

Veselības aprūpe

 

• Samazināsim rindas pie speciālistiem, konsolidējot publisko un privāto finansējumu efekīvākai veselības aprūpei.
• Nodrošināsim ģimenes ārstu pieejamību un integrētu veselības aprūpi visos novados – arī attālinātās konsultācijas.
• Ieviesīsim programmu “Vesels mūžs” – obligātās profilaktiskās pārbaudes ar valsts atbalstu.
• Attīstīsim psihiskās veselības pakalpojumu pieejamību, jo īpaši bērniem, jauniešiem un gados vecākiem cilvēkiem.
• Paplašināsim medikamentu pieejamību un pilnveidosim cenu kompensācijas sistēmu hronisko slimību pacientiem.

 

Seniori un pensijas

 

• Veicināsim vecāka gadagājuma cilvēku brīvprātīgu nodarbinātību, novēršot vecuma diskrimināciju darba tirgū.
• Nodrošināsim 2.pensiju līmeņa uzkrājumu automātisku pārmantošanu ģimenē.
• Ar nodokļu atvieglojumiem stimulēsim 3. pensiju līmeņa uzkrājumu veidošanu.
• Nodrošināsim aprūpes pakalpojumu pieejamību senioriem reģionos.

 

Remigrācija un diaspora

 

• Izstrādāsim attālinātu mācību platformu diasporai – “Latviešu skola pasaulē”.
• Radīsim stipendijas un prakses vietas diasporas jauniešiem Latvijā.
• Veidosim atgriešanās atbalsta sistēmu mājoklim, darbam un bērnu izglītībai.

 

Personas ar invaliditāti

 

• Ar nodokļu stimuliem atbalstīsim sociālo uzņēmējdarbību un personu ar invaliditāti pilnvērtīgu iesaisti darba tirgū.
• Nodrošināsim publiskās vides pieejamību personām ar invaliditāti.

 

AICINĀJUMS

 

Grūtos brīžos mūsu tauta ir spējusi būt vienota. Mēs neesam vienādi, bet šis nav laiks, lai ļautu sīkām domstarpībām mūs šķelt. Aicinām balsot par Nacionālo apvienību – par latvisku, drošu un augošu Latviju.

NA cilvēki


ATLASĪT PĒC KRITĒRIJA

Ināra Mūrniece

LASĪT VAIRĀK

Roberts Zīle

LASĪT VAIRĀK

Raivis Dzintars

LASĪT VAIRĀK

Edvīns Šnore

LASĪT VAIRĀK

Ilze Indriksone

LASĪT VAIRĀK

Jānis Dombrava

LASĪT VAIRĀK

Edmunds Teirumnieks

LASĪT VAIRĀK

Uģis Mitrevics

LASĪT VAIRĀK

Artūrs Butāns

LASĪT VAIRĀK

Andis Zariņš

LASĪT VAIRĀK

Kristīna Ansone

LASĪT VAIRĀK

Andris Jankovskis

LASĪT VAIRĀK

Andris Vārpiņš

LASĪT VAIRĀK

Jānis Vitenbergs

LASĪT VAIRĀK

Raitis Ābelnieks

LASĪT VAIRĀK

Oskars Cīrulis

LASĪT VAIRĀK

Kārlis Stars

LASĪT VAIRĀK

Guntis Libeks

LASĪT VAIRĀK

Mārtiņš Mediņš

LASĪT VAIRĀK

Arnolds Jātnieks

LASĪT VAIRĀK

Roberts Šlegelmilhs

LASĪT VAIRĀK

Aldis Ločmelis

LASĪT VAIRĀK

Pēteris Rožinskis

LASĪT VAIRĀK

Aija Mežale

LASĪT VAIRĀK

Oskars Babris

LASĪT VAIRĀK

Jāzeps Korsaks

LASĪT VAIRĀK

Nauris Puntulis

LASĪT VAIRĀK

Rihards Kols

LASĪT VAIRĀK

Ieva Siliņa

LASĪT VAIRĀK

Jurģis Klotiņš

LASĪT VAIRĀK

Ieva Holma

LASĪT VAIRĀK

Edvards Ratnieks

LASĪT VAIRĀK

Rolands Parasigs-Parasiņš

LASĪT VAIRĀK

Jānis Grasbergs

LASĪT VAIRĀK

Andris Čuda

LASĪT VAIRĀK

Normunds Broks

LASĪT VAIRĀK

Guna Pūcīte

LASĪT VAIRĀK

Agnis Birkavs

LASĪT VAIRĀK

Mareks Bērziņš

LASĪT VAIRĀK

Intars Berkulis

LASĪT VAIRĀK

Mikus Dubickis

LASĪT VAIRĀK

Andris Puide

LASĪT VAIRĀK

Zigfrīds Gora

LASĪT VAIRĀK

Edgars Kristaps Rupeiks

LASĪT VAIRĀK

Elīna Balode

LASĪT VAIRĀK

Egils Helmanis

LASĪT VAIRĀK

Jānis Asars

LASĪT VAIRĀK

Kristīne Hāze

LASĪT VAIRĀK

Māra Angelika Eglīte

LASĪT VAIRĀK

Austris Stankevics

LASĪT VAIRĀK

Andris Krauja

LASĪT VAIRĀK

Einārs Cilinskis

LASĪT VAIRĀK

Lauris Ērenpreiss

LASĪT VAIRĀK

Liāna Langa

LASĪT VAIRĀK

Elīna Treija

LASĪT VAIRĀK

Ērika Teirumnieka

LASĪT VAIRĀK

Raits Valters

LASĪT VAIRĀK

Uldis Lipskis

LASĪT VAIRĀK

Vilmārs Vecvagaris

LASĪT VAIRĀK

Kristīna Maslovska

LASĪT VAIRĀK

Roberts Sipenieks

LASĪT VAIRĀK

Jānis Kaļiņičenko

LASĪT VAIRĀK

Gaidis Bērziņš

LASĪT VAIRĀK

Ingus Zariņš

LASĪT VAIRĀK

Vita Hermansone

LASĪT VAIRĀK

Arvis Anderšmits

LASĪT VAIRĀK

Kaspars Ādams

LASĪT VAIRĀK

Aivars Miezītis

LASĪT VAIRĀK

Uģis Rubenis

LASĪT VAIRĀK

Voldemārs Čačs

LASĪT VAIRĀK

Sandra Ķisele

LASĪT VAIRĀK

Aivars Mačeks

LASĪT VAIRĀK

Edgars Gaigalis

LASĪT VAIRĀK

Zigmārs Rankevics

LASĪT VAIRĀK

Gundars Liepa

LASĪT VAIRĀK

Daina Kalve

LASĪT VAIRĀK

Mārtiņš Grīnbergs

LASĪT VAIRĀK

Laura Kancāne

LASĪT VAIRĀK

Renārs Stančiks

LASĪT VAIRĀK

Ausma Bruņeniece

LASĪT VAIRĀK

Druvis Tomsons

LASĪT VAIRĀK

Evita Šīrante

LASĪT VAIRĀK

Guntis Grosbergs

LASĪT VAIRĀK

Raimonds Mūrnieks

LASĪT VAIRĀK

Aivis Masaļskis

LASĪT VAIRĀK

Ritvars Ziedonis

LASĪT VAIRĀK

Jānis Nebars

LASĪT VAIRĀK

Ervīns Grāvītis

LASĪT VAIRĀK

Guntis Liepiņš

LASĪT VAIRĀK

Līga Sausiņa

LASĪT VAIRĀK

Baiba Šķērīte

LASĪT VAIRĀK

Valts Grasbergs

LASĪT VAIRĀK

Uldis Jansons

LASĪT VAIRĀK

Vilnis Švāns

LASĪT VAIRĀK

Ansis Pūpols

LASĪT VAIRĀK

Edgars Avotiņš

LASĪT VAIRĀK

Sintija Ozoliņa

LASĪT VAIRĀK

Kalvis Valters Vitte

LASĪT VAIRĀK

Kaspars Spunde

LASĪT VAIRĀK

Dainis Locis

LASĪT VAIRĀK

Vēsture


NA dibināšana

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” - “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ir izveidojusies 2010. gada vasarā, apvienojoties divām ideoloģiski tuvām politiskām organizācijām

TB/LNNK

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir viena no vecākajām Latvijas partijām, kura veidojusies uz 1988. gadā dibinātās LNNK un Pilsoņu kongresa bāzes.

LASĪT VAIRĀK

Visu Latvijai!

Visu Latvijai! vēsturē var iedalīt vairākus kvalitatīvi un kvantitatīvi atšķirīgus posmus - no izveidošanās 2000. gadā dažus gadus tā darbojās kā neformāla nacionāli noskaņotu latviešu jauniešu grupa

Tradīcijas


Nacionālo apvienību veidojošo partiju vēsturei iesniedzoties jau trešajā gadu desmitā, šo gadu laikā ir izveidojušās vairākas noturīgas Nacionālās apvienības svētku tradīcijas. Nozīmīgākās no tām – 18. novembra lāpu gājiens, 16. marta karogu aleja, godinot latviešu leģionārus, 15. maija sarkan-balt-sarkani karogotais Vienības autobrauciens un 23. augusta Baltijas ugunsceļš par godu Baltijas ceļam.

maijs

15

Karogu brauciens

15. maijs

Karogu brauciens, ziņkārīgo acu skatieniem pavadot desmitiem auto veidoto sarkan-balt-sarkani karogoto kolonnu, tiek rīkots kopš 2005. gada, lai atgādinātu, ka arī šodien iespējama latviešu tautas vienotība, ka latviešiem jābūt saimniekiem savā zemē un ka, atšķirībā no daudzām, pat krietni lielākām tautām, latviešiem ir sava valsts un sava valoda.

LASĪT VAIRĀK

augusts

23

23. augusta Baltijas ugunsceļš

23. augusts

1939. gada 23. augusts. Molotova-Ribentropa pakts. Revizionistiskā PSRS un nacistiskā Vācija, kuras vada divi tirāni, sadala Austrumeiropu “ietekmes sfērās”. Baltijas valstis zaudē savu neatkarību un tiek vardarbīgi iekļautas PSRS sastāvā. 1989. gada 23. augusts. Baltijas ceļā 50 gadus pēc Molotova-Ribentropa pakta 2 miljoni cilvēku sadodas rokās, lai izveidotu 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savieno Baltijas valstu galvaspilsētas. Šī demonstrācija tika sarīkota, lai atgādinātu pasaulei par mūsu zaudēto brīvību un apņēmību to atgūt

LASĪT VAIRĀK

marts

16

Leģionāru piemiņas diena

16. marts

Diena, kurā godinām mūsu zēnus un vīrus, kas 2. Pasaules kara laikā Latviešu leģiona rindās cīnījās pret Padomju savienību. Rīgā leģionāru piemiņas pasākumi sākas ar dievkalpojumu Doma baznīcā un gājienu līdz Brīvības piemineklim, kur gājienu sagaida Nacionālās apvienības jauniešu veidota Latvijas karogu aleja.

LASĪT VAIRĀK

novembris

18

Lāpu gājiens

18. novembris

Daudzu tūkstošu dalībnieku nestajai lāpu jūrai izvijoties cauri visai Vecrīgai, ir viena no emocionāli saviļņojošākajām un vērienīgākajām 18. novembra svētku tradīcijām, kas aizsākās 2003. gadā kā tobrīd vēl jauniešu apvienības “Visu Latvijai!” veltījums Latvijas valstij tās dibināšanas gadadienā.

LASĪT VAIRĀK