Nacionālās apvienības valdes loceklis Artūrs Butāns vērsies Latvijas Cilvēktiesību centrā, aicinot izvērtēt iespējamu diskrimināciju likumprojektā, kas paredz piešķirt 40 miljonu eiro kompensāciju Latvijas ebreju kopienai.
Iesniegumā Latvijas Cilvēktiesību centram lūgts izvērtēt, vai, paredzot izmaksāt kompensāciju pēc etniskā principa, tikai ebreju kopienai, likumdevēja rīcībā nav saskatāma diskriminācija pret latviešiem, poļiem, lietuviešiem, romiem un citām tautībām. Butāns norāda, ka šāds lēmums pazemo latviešu tautu, kuras ciešanas tādējādi tiek vērtētas zemāk par citas tautas ciešanām, kā arī saskata tajā materiālos zaudējumus, jo kompensācijas vienai etniskajai grupai tiks maksātas no Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem.
“Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā tika veikta denacionalizācijas jeb īpašumu atgūšanas procedūra, tādējādi katrai dzimtai bija iespēja atgūt pirmskara īpašumus, neatkarīgi no tautības. Ja šobrīd tiek lemts tomēr atgriezties pie šī jautājuma un kompensēt īpašumus, kuriem mantinieku Latvijā vairs nebija, tad tādi ir arī latviešu, romu un citās tautās, jo komunistu veiktajās represijās gāja bojā pat veselas ģimenes. Izmaksāt kompensācijas tikai vienai etniskajai grupai, manuprāt, nav taisnīgi,” skaidro Artūrs Butāns.
Kā ziņots, 2022. gada 10. februārī Saeimas vairākums galīgajā lasījumā atbalstīja likumu “Par Labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai”, kas paredz desmit gadu laikā kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem. Nacionālās apvienības Saeimas frakcija bija vienīgā, kura iestājās pret šo likumu.
