Roberts Zīle. Foto: Ieva Čīka, LETA„Diskutējot ar nozares profesionāļiem un uzklausot visu trīs Baltijas valstu pieredzi, skaidri atklājās fakts, ka Latvija stipri atpaliek no saviem kaimiņiem gāzes tirgus liberalizācijā. Lietuvu un Igauniju uztrauc mūsu atpalicība, jo bez daudzmaz līdzīgas likumdošanas nekāds brīvais Baltijas gāzes tirgus nav iespējams”, pēc piektdien, 17.janvārī, notikušā starptautiskā semināra „Enerģētikas sektora dzinējspēki: cenas, tehnoloģijas un konkurence” atzina semināra vadītājs, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
R. Zīle arī uzsvēra: „Lai gan Latvijai ‘Gazprom’ un ‘Latvijas Gāzes’ monopola izbeigšanai ir objektīvi sarežģītāki apstākļi – proti, līdz 2017. gadam spēkā esošais ‘Latvijas Gāzes’ akcionāru līgums – šo faktu nedrīkst izmantot gāzes tirgus liberalizācijas otrā posma – pārvades operatora nodalīšanas – neiekļaušanai likumdošanā.”
“Lietuvas un Igaunijas eksperti šodien apliecināja, ka process kopš brīža, kad likumā tika iekļauta norma par pārvades operatora nodalīšanu, līdz brīdim, kad tas reāli fiziski notiks (Lietuva – no 2013. gada 31. oktobra; Igaunija – no 2015. gada 1. janvāra), aizņem divarpus gadus. Tas nozīmē, ka Latvijā attiecīga likuma norma jāpieņem līdz šī gada beigām. Tādēļ es aicinu topošo valdību un Saeimas koalīciju uztvert šo jautājumu nopietni un izņemt no iepriekšējas valdības Saeimā iesniegtajiem Enerģētikas likuma grozījumiem normu, ka liberalizācijas otro posmu Latvija atliek līdz nezināmai nākotnei, kad mums būs izveidots fizisks gāzes vadu savienojums ar ES valsti, kas nav Igaunija vai Lietuva,” tā R. Zīle.
Kā atzina vairums no semināra dalībniekiem, situācija globālajā tirgū ar lētās slānekļa gāzes revolūciju, un no tās izrietošo sašķidrinātās gāzes industrijas pieaugumu ir izdevīga brīva Baltijas gāzes tirgus izveidei. Viens konkrēts potenciālais „Gazprom” konkurents gāzes piegādes jomā – Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis — darbu uzsāks jau no šī gada decembra, bet vairāki citi iespējamie projekti gaida uz nepieciešamās likumdošanas bāzes izveidi visās trijās Baltijas valstīs.
Tikmēr „Gazprom” gāzes cena aizvien pieaug, liekot daudziem lietotājiem Baltijas valstīs pāriet uz citu kurināmo. Eksperti arī atzina, ka tirgus atvēršana automātiski nenozīmē ievērojami lētāku gāzes cenu, taču svarīga ir patērētāju izvēles iespēja un piegāžu drošības faktors.
Seminārā kā referenti piedalījās enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, Lietuvas Enerģētikas ministra padomnieks Rimas Varkulevičius, Klaipēdas LNG termināļa direktora vietnieks Tadas Matulionis, Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ando Leppiman, kā arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.
Semināru „Enerģētikas sektora dzinējspēki: cenas, tehnoloģijas un konkurence” rīkoja Eiropas Konservatīvo un reformistu alianse (AECR), apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Sabiedrības domas attīstības centrs — Domā!”.
Semināra 1. daļa
Semināra 2. daļa
Visi semināra materiāli atrodami biedrības Domā! mājaslapā
