Saziņai ar mums

[email protected]

Ināra Mūrniece Lestenē: godinām un pieminam ikvienu latviešu karavīru, kurš cīnījies par brīvu Latviju


Foto: Ieva Ābele, Saeima

“Mēs pieminam kritušos, bez vēsts pazudušos un aizsaulē aizgājušos leģionārus, kuriem Otrajā pasaules karā liktenis bija lēmis karot ar vācu zīmotnēm pie mundiera. Mēs godinām un pieminam ikvienu latviešu karavīru, kurš devies kaujā un cīnījies par brīvu Latviju. Mēs to darījām un darīsim,” trešdien, 16.martā, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, uzrunājot klātesošos kritušo karavīru piemiņas pasākumā Lestenes Brāļu kapos.

 

Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka šodien aprit 70 gadu, kopš trimdas karavīru organizācijas „Daugavas Vanagi” Centrālā valde lēma – 16.marts būs Latviešu leģiona atceres diena, un kopš neatkarības atgūšanas leģionārus 16.martā piemin arī dzimtenē.

 

“Leģionāriem nācās gaidīt 50 gadus, pirms varēja sākt viņus pieminēt, no kaujas laukiem pārvest uz dzimteni viņu mirstīgās atliekas un pateikt paldies par uzticību savai zemei. Viņi bija drosmīgi, pašaizliedzīgi un prasmīgi karavīri. Leģionāri cīnījās ar domu par brīvu Latviju,” uzsvēra I.Mūrniece.

 

Saeimas priekšsēdētāja aicināja šodien noliekt galvas, pieminot arī Ukrainas karavīrus, kuri krituši, cīnoties pret okupantiem.“Nu jau trešo nedēļu Ukrainā ir karš. Primitīvs, brutāls, noziedzīgs karš, kurā ar katru dienu pieaug civiliedzīvotāju upuri. Bojā iet bērni. Nevainīgi cilvēki. Bet okupanti turpina plosīties, lai arī ar daudz kritušajiem. Tas jau zināms – brīvi cilvēki, kas aizstāv savu zemi pret iebrucējiem, ir apveltīti ar lielu gara pārspēku,” uzsvēra I.Mūrniece.

 

“Krievijas agresija līdz šim nebijušā ātrumā ir mobilizējusi Eiropas Savienību un NATO. Ieviestas vēl nebijušas sankcijas pret Putinam pietuvinātajām aprindām un Krievijas kara mašinēriju. Krieviju pametušas Rietumvalstu kompānijas, kam Krievijas tirgus vienmēr licies pievilcīgs,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka Krievija īsā laikā kļuvusi par izstumto civilizētajā pasaulē gan ekonomiski, gan politiski.

 

Eiropas valstis sākušas daudz nopietnāk domāt par savām aizsardzības spējām un aizsardzībai atvēlēs vairāk finansējuma, pauda I.Mūrniece. “Šodien sardzē par mūsu Latviju stāv Nacionālie bruņotie spēki – profesionālā armija un zemessargi. Un kopā ar viņiem mūsu zemi sargāt palīdz Latvijas sabiedrotie no citām NATO dalībvalstīm. Mēs esam ļoti pateicīgi visām partnervalstīm par izpratni un atbalstu!” pauda I.Mūrniece.