Nacionālā apvienība 2017. gadā

 

 

Pašvaldību vēlēšanas

• Nacionālā apvienība kandidēja 69 pašvaldībās, iegūstot pārstāvniecību 66 no tām – par 16 pašvaldībām vairāk nekā 2013. gada vēlēšanās. Kocēnos, Priekulē un Engurē NA pašvaldību vadītāji saglabāja absolūto vairākumu, savukārt Smiltenē Ginta Kukaiņa vadībā absolūtais vairākums iegūts pirmo reizi. Visās pašvaldībās, kurās kandidēja līdzšinējie NA pašvaldību vadītāji, mūsu saraksti uzvarējuši. Vēlēšanu rezultātā pašvaldības vadītāja krēslu ieguvis arī Ogres nodaļas vadītājs Egils Helmanis. NA pašvaldībās guvusi visplašāko pārstāvniecību no visām partijām.

 

 

Demogrāfija

 

• Ieviestas ģimenes valsts pabalsta piemaksas, būtiski palielinot atbalstu ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem no nākamā gada (divu bērnu ģimenēs + 10 eiro, trīs bērnu ģimenēs + 66, četru bērnu +116, piecu bērnu + 166 utt.).
• Ģimenes valsts pabalstu turpmāk varēs saņemt arī tie vecāki, kuru bērni mācās profesionālajās un Kultūras ministrijas pārziņā esošajās izglītības iestādēs, turklāt to saņems arī par bērniem, kuri sasnieguši 19 gadus, bet turpina iegūt vidējo izglītību.
• Nodokļu reformas ietvaros apstiprināti lielāki atvieglojumi par apgādājamajiem: sākot ar nākamo gadu, tie būs 200 eiro par katru apgādājamo, no 2019. gada – 225 eiro, no 2020. gada – 250 eiro.
• Vairāk nekā divas reizes palielināts pabalsts bērna uzturam audžuģimenēs (atbalsts Labklājības ministrijas iniciatīvai).
• Būtiski palielināta atlīdzība par audžuģimenes darbu (atbalsts Labklājības ministrijas iniciatīvai).
• Par nestrādājošiem audžuģimeņu vecākiem turpmāk tiks veiktas sociālās iemaksas (atbalsts Labklājības ministrijas iniciatīvai).
• Turpināta mājokļu atbalsta programma jaunajām ģimenēm (kopš 2015. gada valsts atbalstu saņēmušas vairāk nekā 5000 ģimenes ar bērniem).
• Izstrādāta programma “Māras solis” turpmākam ģimeņu ar bērniem atbalstam, koncentrējoties uz veselības aprūpes pieejamību bērniem, darba un ģimenes dzīves savietojamību, finansiālu atbalstu bērna piedzimšanas un kopšanas posmā līdz pusotra gada vecumam. Šī programma būs par pamatu demogrāfijas nostādnēm turpmāko gadu valsts budžeta veidošanas sarunās.
• No nākamā gada stāsies spēkā nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums 50 % apmērā arī daudzbērnu ģimeņu bērnu vecvecākiem un aizbildņiem piederošam īpašumam. Atvieglojuma slieksnis līdz 500 eiro, kā arī vecums, līdz kuram iespējams saņemt atvieglojumus – līdz 24 gadiem, ja jaunietis turpina mācības.
• Apstiprināti grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, novēršot netaisnību maternitātes un slimības pabalsta aprēķināšanas kārtībā.

 

 

Valoda un identitāte, izglītība

 

• No nākamā gada – trīskāršots atbalsts nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem (340 eiro mēnesī).
• Noraidīts Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”.
• NA aktivitātes rezultātā kopā ar izglītības un zinātnes ministru K. Šadurski uzsākts darbs pie likuma grozījumiem pārejai uz izglītību valsts valodā.
• Iesniegti priekšlikumi Darba likumā latviešu diskriminācijas darba tirgū novēršanai; tie vēl tiks skatīti Saeimā.
• Galīgajā lasījumā atbalstīts Otrā pasaules kara dalībnieka statusa likums, valsts līmenī atzīstot latviešu leģionārus.
• Novērsti IZM iecerētie grozījumi Augstskolu likumā, kas samazinātu valsts valodas zināšanu prasības augstskolu rektoriem.
• Kopā ar Latvijas Politiski Represēto apvienību uzsākts darbs, lai visās pašvaldībās politiski represētajiem būtu vismaz 100 eiro liels ikgadējais pabalsts.
• Saeimā 1. lasījumā atbalstīti NA rosinātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nosaka augstākus sodus par Valsts valodas likuma pārkāpumiem, kā arī paredz sankcijas par informāciju svešvalodā, kas tiek izsūtīta vai izsniegta personām bez to pieprasījuma.
• Raivja Dzintara un Imanta Parādnieka aktivitātes rezultātā piešķirts papildu finansējums budžeta vietu nodrošināšanai, ļaujot saglabāt aptuveni 100 budžeta vietu Latvijas augstskolās.

 

 

Ārlietas un drošība, migrācijas jautājumi

 

• EDSO Parlamentārajā asamblejā Edvīna Šnores vadībā atmaskoti Krievijas apmelojumi Latvijai nepilsoņu jautājumā.
• Pēc NA iniciatīvas Saeimas deputāti vērsušies pie Eiropas Komisijas, aicinot apturēt plānoto sankciju noteikšanu Polijai, Čehijai un Ungārijai par patvēruma meklētāju neuzņemšanu.
• NA parlamentārieši tikušies ar Ungārijas ārlietu ministru, uzsverot vienotu nostāju ar Ungāriju un citām Višegradas valstīm migrācijas jautājumos.
• Pēc NA iniciatīvas Saeimas Ārlietu komisija aizstāvējusi Norvēģijas aizturētā Latvijas zvejas kuģa “Senators” tiesības, tiekot ar Norvēģijas pārstāvjiem un vēršoties Eiropas Komisijā.
• Pagaidām apturēta Iekšlietu ministrijas sagatavotā imigrācijas koncepcija, kurā bija paredzēts atvieglot viesstrādnieku uzņemšanu.
• Apstiprināta NA jau vairākus gadus uzturētā ideja par 5000 eiro iemaksu valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pagarināšanu visiem TUA “investoriem”.
• Izstrādāts likumprojekta koncepts visaptverošam normatīvajam regulējumam attiecībā uz valsts īstenoto atbalsta politiku diasporas jautājumos – ‘’Diasporas atbalsta likums’’. Uzsākts process par likumprojekta saskaņošanu ar atbildīgajām ministrijām diasporas jautājumos un virzīšanu tālākai izskatīšanai Saeimā.
• Panākta konceptuāla vienošanās ar OECD (Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija) par gadskārtējo organizācijas samita rīkošanu Rīgā, 2021. gadā.

 

 

Tautsaimniecība, reģionālā attīstība, sociālā joma

 

• Galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, atvieglojot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem un nosakot aizliegumu iegādāties zemi tiem ārzemniekiem, kas pastāvīgi neuzturas Latvijā, kā arī lauksaimniecības zemes pircējiem nosakot prasību zināt latviešu valodu.
• Darba grupā E. Cilinska vadībā izstrādāta un Saeimā akceptēta likumu pakete sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai, lai veicinātu sociālā riska grupu nodarbinātību.
• Decembrī, iesaistoties VARAM un EM, uzsākts darbs pie dzīvojamo māju būvniecības programmas izstrādes, lai Latvijas iedzīvotāji, ģimenes ar bērniem varētu atgriezties vai turpināt savu dzīvi reģionos; programmai jātop līdz nākamā gada aprīlim.
• No nākamā gada aprīļa stāsies spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā – stiprinātā alus un alkoholisko kokteiļu “divlitreņu” aizliegums.
• Pieņemti grozījumi Komerclikumā, uzlabojot darba vidi uzņēmējiem un mazinot birokrātisko slogu: atvieglojumi pamatkapitāla palielināšanā, akciju iegūšanā un turēšanā, vienkāršāka dažādu lēmumu noformēšana.
• Ieviests nosacījums par retāku tehnisko apskati jaunām automašīnām.
• Ieviesta iespēja reģionos ar mazu pasažieru skaitu pasažieru pārvadājumiem izmantot arī vieglās automašīnas, samazinot izmaksas.
• Realizēti daudzi sabiedriski nozīmīgi infrastruktūras projekti Latvijas pašvaldībās.
• Izstrādāts un ieviests normatīvais regulējums kopbraukšanas (ridesharing) platformas darbības nodrošināšanai Latvijā.
• Panākts papildu finansējums nākamā gada budžetā vides uzraudzības stiprināšanai – 1 500 000 eiro, atkritumu ilgtspējīgai apsaimniekošanai – 900 000 eiro, atbalsts pašvaldībām – 1 769 650 eiro, no tiem ģimenei draudzīga pašvaldība – 332 000 eiro, veselīga dzīvesveida veicināšanai Latgalē – 120 000 eiro, “Latvijas Goda ģimenes gads” – 800 000 eiro, pilotprojekts pašvaldībās reemigrācijas veicināšanai – 425 699 eiro, programma bērnam drošs bērnudārzs – 91 951 eiro
• Saeimā pieņemti Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumi – izmaiņas ļaus sakārtot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu valstī, uzlabot sistēmas caurspīdīgumu un pastiprināt kontroli.

 

 

Nodokļu izmaiņas

 

• Atbilstoši Nacionālās apvienības programmai, ir panākts, ka turpmāk iedzīvotāju ienākumu nodoklis saturēs progresivitāti.
• Nodokļu reformas ietvaros ir palielināts nodoklis kapitāla pieaugumam, lai tas būtu līdzvērtīgs iedzīvotāju ienākuma nodoklim, vienlaikus atbrīvojot no nodokļiem uzņēmuma attīstībā ieguldīto peļņu.
• Ar grozījumiem Nekustamā īpašuma kadastra likumā līdz 2020. gadam “iesaldētas” kadastrālās vērtības un apturēts straujš NĪN kāpums. Nākamgad par 30% samazināsies NĪN zemēm, kurām reģistrēts kultūras pieminekļa apgrūtinājums.

 

Kultūras jomā

 

• Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu, kurš paredz finansiāli atbalstīt radošas personas – autorus vai izpildītājus, tostarp ar atbalsta maksājumiem laika posmā, kad šīs personas negūst ieņēmumus, tostarp pārejošas darba nespējas laikā. Paredzēts finansiāli atbalstīt arī radošas personas pensijas vecumā, tai skaitā ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai.
• Saeima ir pieņēmusi Sakrālā mantojuma saglabāšanas likumu, lai nodrošinātu valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu statusā esošu kulta celtņu, tai skaitā Latvijas dievnamu, un reliģisko rituālu priekšmetu kā nacionāli nozīmīgas kultūras mantojuma daļas saglabāšanu nākamajām paaudzēm, ir pieņemts. Līdz ar likuma pieņemšanu turpmākajos gados ir iezīmēts finansējums, lai varētu nodrošināt sakrālā mantojuma saglabāšanu.
• Aizvadīti pirmie simtgades svinību pasākumi – ozolu stādīšana, atceres pasākumi Latvijas Pagaidu nacionālajai padomei. Izveidoti pieminekļi Valkā.
• Atjaunotas vairākas kultūras celtnes (VEF Kultūras pils u.c.).

 

Eiropas Parlamentā paveiktais

 

Roberts Zīle:

• Ievēlēts par Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas viceprezidentu Eiropas Parlamentā, turpinot pildīt koordinatora pienākumus transporta un tūrisma komitejā.
• Atzīts par aktīvāko EP pārstāvi Latvijas un Baltijas deputātu vidū, ierindojoties 19. pozīcijā kopumā EP, balstoties uz mepranking.eu datiem.
• Asi iestājies pret vienoto tirgu graujošu cīņu ar t.s. “sociālo dempingu” auto kravu pārvadājumu jomā jaunās mobilitātes pakotnes ietvaros.
• Aktīvi darbojies, lai migrantu sadales kvotu princips nenostiprinātos ES likumdošanā.
• Aizstāvējis pozīciju par struktūrfondu finansējuma apjoma saglabāšanu Latvijai, it īpaši par ES grantu saglabāšanu transporta infrastruktūras projektu īstenošanai, neaizstājot tikai ar finanšu instrumentiem (ESIF). Panācis, ka šī pieeja iekļauta transporta komitejas pozīcijā.
• Vada EP deputātu u. c. iesaistīto grupu saistībā ar “Rail Baltica” attīstību, sekojot līdzi apstiprinātajai projekta virzībai, lai novērstu dažādus sarežģījumus, izvairītos no riskiem zaudēt projektam atvēlēto finansējumu.
• Kā EP ziņotājs strādā pie pozīcijas par starptautiskiem aviācijas nolīgumiem saistībā ar Eiropas Kopējās aviācijas telpas izveidi.

 

 

Sabiedriskais darbs, pasākumi

 

NA biedru un atbalstītāju informēšanai uzsākta NA apkārtraksta “Nacionālā Neatkarība” izdošana.

• veiksmīgi noorganizēts Raivja Dzintara konkurss jauniešiem “Aicini amatpersonu runāt latviski!”. Konkursā piedalījās ap 90 jauniešu, ap 60 – apbalvoti. Daļa no viņiem iesaistījušies Nacionālās apvienības Jaunatnes organizācijā.
• Rīgas pils mūrī uzstādīta piemiņas plāksne Brīvības cīņu operatīvajam vadītājam ģenerālim Pēterim Radziņam, viņa vārdā pārdēvēts Krasta ielas posms, kur atradās frontes līnija pret bermontiešiem.
• Riharda Kola veidotā biedrība “Latvijas karogs” turpinājusi uzstādīt lielizmēra Latvijas karogus pašvaldībās, tostarp lielizmēra valsts karogs uzstādīts Rīgā, uz AB dambja.
• 18. novembra Lāpu gājiens pulcēja līdz šim lielāko dalībnieku skaitu –18 000 cilvēku.
• Rekordlielu jauno dalībnieku skaitu piedzīvojis ikgadējais NA jauniešu vasaras seminārs, piesaistīta virkne jaunu aktīvistu.
• Šā gada karogu autobraucienā piedalījās vairāk kā 400 automašīnu, kā arī 15. maijā notika svinīgs pasākums vecākajai Latvijas patriotu paaudzei, godinot vienu no Latvijas valsts dibinātājiem un pirmo Latvijas valdības vadītāju Kārli Ulmani.
• 16. marta karogu aleja pie Brīvības pieminekļa, godinot latviešu leģionārus, novērsti t. s. “antifašistu” plāni gājiena laikā protestēt pie pieminekļa.
• Baltijas ceļa atcere 23. augustā Esplanādē.
• Protesta akcija pret komunisma glorifikāciju un Latvijas okupācijas noliedzējiem, kuri pulcējas 9. maijā.
• Dažādi pasākumi Lāčplēša dienas un latviešu strēlnieku veikuma atzīmēšanai.
• Pulkveža Brieža un ģenerāļa Bangerska piemiņas pasākumi.
• Izglītojoša ekskursija skolēniem pa Mores kauju vietām, pulcējot aptuveni 100 skolēnus no dažādām skolām.
• Dalība nacionāla mēroga piemiņas pasākumos un draudzīgo organizāciju rīkotajos pasākumos (Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, Latvijas Nacionālo partizānu apvienība, Daugavas vanagi, politiski represētie u. c.), kā arī dalība draudzīgo kaimiņvalstu nacionālistu organizāciju rīkotajos valstiski nozīmīgu dienu pasākumos.
• Sadarbība un informācijas apmaiņa ar nacionāli noskaņotu jauniešu organizācijām no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Zviedrijas, Polijas, Horvātijas u. c.
• Sadarbība ar Latvijas Ukraiņu kongresu, piedaloties vairākās protesta akcijās pret Krievijas agresiju Ukrainā.
• NA ģenerālsekretārs R. Zeltīts izdevis nacionālisma teorijai veltītu grāmatu “Par nacionālu valsti”, ģenerālis K. Krēsliņš – grāmatu “No lauku puikas līdz ģenerālim”.
• Turpināti iknedēļas izglītojošie pasākumi: lekcijas par politiskiem, vēsturiskiem, ideoloģiskiem, filozofiskiem, stratēģiskiem un taktiskiem u. c. jautājumiem, sportiskas aktivitātes, tikšanās ar ievērojamām personībām u. c.

 

 

Aktualitātes tieslietu sistēmā 2017. gadā

 

 

Uzņēmējdarbības vides uzlabošana un maksātnespējas politikas reforma

• Realizēta maksātnespējas procesa administratoru profesijas reforma, valstij pārņemot un radot jaunus uzraudzības instrumentus – disciplināratbildības ieviešana, eksaminācijas uzsākšana, plānotas un neplānotas pārbaudes administratoru prakses vietās, nejaušības principa pilnveidošana. Rezultātā gada laikā sertifikātu zaudējuši gandrīz 50 maksātnespējas administratori.
• Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) kapacitātes stiprināšana un budžeta pieaugums, lai tas varētu efektīvi pildīt jaunās uzraudzības funkcijas.
• Cieša MKD sadarbība ar tiesībsargājošām iestādēm, kā rezultātā gada laikā tikuši apcietināti vai aizturēti vismaz 7 maksātnespējas administratori.
• Saeimā 1. lasījumā apstiprinātas izmaiņas kustamās mantas izsoļu kārtībā, paredzot elektroniskas izsoles, kas izrādījušās ļoti efektīvas nekustamo īpašumu izsolēs.
• Uzņēmumu reģistra publisko reģistru modernizēšana, elektronisko pakalpojumu pilnveidošana.

 

Kadastrālā vērtēšana un NĪN

• Nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma apturēšana (līdz NĪN reformai 2020. gadā).
• Uzsākta kadastra informācijas sistēmas modernizēšana un datu pakalpojumu attīstība

 

Valsts valodas lietojuma uzraudzības stiprināšana

• Ieviešot modernās tehnoloģijas, Valsts valodas centrs (VVC) izstrādā mobilo lietotni, kas ļaus ikvienam iedzīvotājam ziņot par iespējamiem Valsts valodas likuma pārkāpumiem, tādējādi veicinot sabiedrības līdzdalību valsts valodas aizsardzībā.
• Lai stiprinātu un sekmētu valsts valodas uzraudzību, 2018.gadā VVC inspektoru atalgojums pieaugs par aptuveni 20%, pārsniedzot 1000 eiro mēnesī “uz papīra”.

 

Kriminālsodu politikas pilnveidošana

• Krimināltiesiskā regulējuma pilnveidošana dzimumnoziegumu jomā.
• Krimināltiesiskā regulējuma pilnveidošana noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas jomā.
• Ministru kabinets atbalstīja Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredz novērst un apkarot kultūras vērtību iznīcināšanu.

 

Iekšējā drošība

• Veikti būtiski grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, paredzot izmaiņas, lai nodrošinātu biedrību un nodibinājumu finansējuma labāku pārskatāmību un darbības atbilstību valsts drošības interesēm. Prettiesiski finansēto nevalstisko organizāciju stingrāka kontrole, paredzot arī iespēju vienkāršot biedrību un nodibinājumu darbības izbeigšanas procesu, ja to darbība apdraud valsts drošību vai sabiedrisko drošību un kārtību.

 

Sodu izpildes iestādes

• gadā turpināta Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojuma reforma, bet Valsts probācijas dienesta darbiniekiem 2018. gadā atalgojums pieaugs par vidēji 15%.
• Pabeigta Liepājas jaunā cietuma projektēšana; būvniecības uzsākšana paredzēta 2020. gadā.

 

Augstāka tiesiskā drošība

• Izvērtējums par ieguvumiem un riskiem iespējai ieviest obligātā notariālā akta formu darījumos ar nekustamo īpašumu, priekšlikumi krāpšanas apkarošanai darījumos ar nekustamo īpašumu un korupcijas risku novēršanas valsts amatpersonu darbībā (darījumi skaidrā naudā un tās uzkrājumi +ierobežojumi, ziņošana par aizdomīgiem darījumiem).

 

Bērnu tiesību aizsardzība

• Uzturlīdzekļu saņemšanas vienkāršošana un saņēmēju loka paplašināšana (21 gads).
• Jauni ierobežojumi uzturlīdzekļu nemaksātājiem (parādniekiem) – autovadītāja tiesības utt. Pateicoties reformai, ievērojams progress ir naudas līdzekļu atgūšanā no parādniekiem, kuru vietā no valsts budžeta līdzekļiem viņu bērniem ir izmaksāti uzturlīdzekļi. Ja vēl 2013.gadā atgūtie līdzekļi bija 2,2 miljoni, tad šogad summa pārsniegs piecus miljonus.
• Uzsākta Bērnu antisociālas uzvedības prevencijas likumprojekta izstrāde.

 

Tiesu darba efektivizācija un modernizācija

• Tiesu teritoriālā reforma visos tiesu apgabalos pilnībā tiks pabeigta 2018.gada 1.martā, dodot iespēju tiesnešiem specializēties un pilnvērtīgāk ievērot lietu sadales nejaušības principu.
• Tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšana 2018.gadā par aptuveni 20%.
• Tieslietu padomes kompetences paplašināšana.
• Tulkošanas reforma civilprocesā, turpmāk procesa dalībniekiem pašiem nodrošinot tulkojumu svešvalodā.
• Tiesu informatīvās sistēmas attīstība – uzsākta vienota un efektīva tiesvedības elektroniskā procesa izveide.
• Uzsāktas plaša mēroga profesionālās apmācības tiesnešiem, prokuroriem, tiesu sistēmai piederošajām personām un tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem, septiņos gados apmācot vairāk nekā 12 000 personu. Īpaša uzmanība – ekonomiskie un finanšu noziegumi.
• Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešana.

 

Strīdu izšķiršanas alternatīvo formu ieviešana un pilnveidošana

• Lai nodrošinātu plašāku mediācijas pakalpojuma izmantošanu, līdz gada beigām īstenoto pilotprojekta ietvaros ir pieejamas arī bezmaksas sertificētu mediatoru konsultācijas ģimenes strīdos, lai palīdzētu risināt vecāku domstarpības, kas skar arī bērnu intereses, un stiprinātu ģimenes stabilitāti.
• Šķīrējtiesu reforma – pastāvīgo šķīrējtiesu skaits no 214 2014.gadā samazinājies līdz 70 šogad.

 

Fizisko personu datu aizsardzība

• Izstrādāts jauns Personas datu apstrādes likumprojekts, kas nosaka Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu Latvijā 2018.gada maijā, nosakot vienādus noteikumus personas datu aizsardzībai visā ES, kā arī izstrādāts Tiesībaizsardzības nolūkos apstrādājamo personas datu likumprojekts par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus.

 

 

Aktualitātes Vides aizsardzībā un reģionālās attīstības jomā 2017. gadā

 

Veiktas būtiskas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā – 2017.gada 7.decembrī Saeimā pieņemti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā.

 

Noteikta kārtība, kādā pašvaldība privātajām pirmskolas izglītības iestādei (PPI) sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas:

 

• gada 24.oktobrī MK informēts par pašvaldību izmaksātā atbalsta izlietojuma kontroles rezultātiem un sniegts vērtējums, vai līdz ar pašvaldības atbalsta pārskatīšanu bērnu vecākiem tiek samazināts maksājums par privāto bērnudārzu;
• gada 24.oktobrī pieņemti MK Noteikumi Nr. 625;
• 10.2017. veikti grozījumi MK noteikumos Nr.709.

Vidējais pašvaldība atbalsts pieaudzis par 15,91 euro – no 179,97 euro 2016.gadā līdz 195,88 euro 2017.gadā.

 

Īstenota iniciatīva “Ģimenei draudzīga pašvaldība” – konkursā piedalījās un tika vērtētas 55 pašvaldības, kas nodrošina daudzveidīgus un pieejamus atbalsta pasākumus ģimenēm ar bērniem. Konkursa mērķis ir veicināt un izcelt labos piemērus pašvaldībās, kopumā apbalvotas 4 pašvaldības – Ozolnieku novads, Daugavpils pilsētas pašvaldība, Siguldas novada pašvaldība un Olaines novada pašvaldība.

 

Zaļais publiskais iepirkums

2017.gada 20.jūnijā MK sēdē apstiprināti noteikumi Nr. 353″Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” un izstrādāts zaļā iepirkuma dzīves cikla aprēķināšanas modelis, nosakot 7 obligātās un 14 brīvprātīgās preču un pakalpojumu grupas, kurām piemērojams zaļais iepirkums.

 

Izveidota un nodrošināta Latgales Speciālās ekonomiskās zonas darbība

2017.gadā darbību uzsāka Latgales Speciālās ekonomiskā zona.

Veicot ieguldījumus Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, uzņēmēji var pretendēt uz uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm līdz 80%.

Latgales speciālā ekonomiskā zona aizņem 5% no Latgales reģiona kopējās platības un ir viena no lielākajām Austrumeiropā.

 

Nodrošināta projekta “Vēsturiski piesārņoto vietu “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi” sanācija” turpināšana – II posma apstiprināšana un iepirkumu veikšana projekta pabeigšanai, paredzot darbu atsākšanu un pabeigšanu līdz 2023.gadam.

 

Nodrošināta Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda investīciju pieejamība projektu iesniedzējiem IKT jomā, reģionālās attīstības jomā un vides jomā.

 

Valsts informācijas sistēmu pilnveidošana un attīstīšana:

• Tiek veikta pāreja uz valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldību valsts vienotas IKT arhitektūras ietvaros. Tiek noteikti vienoti pārvaldības principi valsts pārvaldes iestāžu IKT risinājumiem, kā arī tiek nodrošināta vienotas, lietotāju vajadzībām atbilstošas, integrētas e-pakalpojumu sistēmas pilnveidošana. Papildus tiek veicināta valsts informācijas sistēmu, reģistru, datu apmaiņas risinājumu izveide un attīstīšana, panākot vienotas un koplietotas valsts elektronisko datu telpas izveidi;
• Izstrādāts Datos balstītas sabiedrības rīcības plāns, kas apstiprināts 2017.gada 14.septembra Informācijas sabiedrības padomes sēdē. Rīcības plāna darbības ir vērstas uz valsts pārvaldē pieejamo datu atvēršanu, sabiedrības iesaisti un izglītošanu. Rīcības plāns paredz arī tiesiskā un administratīvā ietvara analīzi un aktualizēšanu, lai veicinātu inovatīvu un starpnozaru risinājumu izstrādi.

 

Izstrādāts konceptuālais ziņojums “Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi”.

Ziņojums paredz vairākus risinājumus:

• atlaides nekustamā īpašuma objekta pārdošanas cenai atbilstoši nomnieka veiktajiem kapitālieguldījumiem;
• tiesības nomniekiem kā pirmajiem iegādāties nomāto pašvaldības īpašumu, ja tie ir veikuši būtiskus ieguldījumus pašvaldību īpašumā;
• pašvaldību finanšu instrumenti – garantijas komersantiem, kas pretendē uz valsts akciju sabiedrības “Latvijas Attīstības finanšu institūcija ALTUM” aizdevumiem, bet kam nav pietiekams nodrošinājums.

 

Izstrādāts un valdībā apstiprināts Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai.

 

Sagatavots priekšlikums Jūras telpisko plānojumam, kurš izvērtē esošo situāciju un tendences jūras izmantošanā, ietver ilgtermiņa redzējumu līdz 2030.gadam, mērķus un uzdevumus, kā arī piedāvā jūras atļautās izmantošanas risinājumus, to pamatojumu un attēlojumu kartē.

 

Izstrādāta un valdībā atbalstīta Koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei. Turklāt sagatavotas „Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2018. – 2050. gadam”, kā arī izstrādāts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””. Ar grozījumiem tiek nodrošināta zemes dzīļu kompleksa, racionāla, vidi saudzējoša un ilgtspējīga izmantošana – ir nodrošināts, ka vienai atradnei visu tās izmantošanas laiku ir viens nomnieks. Kūdras ieguvē zemes nomas laiks pagarināts līdz 75 gadiem.