Paveiktais 2018. gadā

ATBALSTS ĢIMENĒM
*Palielināts bērna kopšanas pabalsts līdz bērna divu gadu vecumam

*Ievērojami palielināti atvieglojumi par katru apgādājamo bērnu

*Īpaša “trešā bērna” politika

*Valsts nodrošinātas brīvpusdienas līdz vidusskolai

*Paplašināta pirmā mājokļa programma

*Palielināts finansiālais atbalsts jaunajām māmiņām.

*Nodokļu reformas ietvaros apstiprināti lielāki atvieglojumi par apgādājamajiem: sākot ar nākamo gadu, tie būs 230 eiro par katru apgādājamo, no 2020. gada – 250 eiro.

* Ieviestas ģimenes valsts pabalsta piemaksas vecākiem, kuri audzina divus vai vairāk nepilngadīgus bērnus. Ja ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, par trešo un katru nākamo bērnu kopā ar piemaksām vecāki saņem 100 eiro atbalstu mēnesī.

* Nacionālā apvienība ieviesusi programmu “Ģimenēm draudzīga pašvaldība”, kā ietvaros pašvaldības labdabīgi sacenšas un aizvien pieaug to pašvaldību skaits, kas nodrošina brīvpusdienas līdz devītajai klasei.

*Paplašināta mājokļu atbalsta programma jaunajām ģimenēm (kopš 2015. gada valsts atbalstu saņēmušas vairāk nekā 9000 ģimenes ar bērniem)

NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA
*Ievērojami palielināts neapliekamais minimums

*Iedzīvotāju ienākumu nodoklis satur progresīvo principu

*Piemaksas pensijai atkarībā no bērnu skaita

*Zemāki izdevumi pārtikai ģimenes budžetos

* Taisnīgs nodoklis par kapitāla pieaugumu

*Dzimtas un pašapdzīvotiem īpašumiem zemāki nodokļi

*Darba devējiem nav iespējams nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas papildus valsts valodai

*Pakāpeniski tiek audzēts neapliekamais minimums, kas 2020. gadā sasniegs jau 250 eiro (iepriekš – 115 eiro)

*IIN satur progresivitātes principu (gada ienākumiem līdz 20004 eiro – 20% likme, 20004-55000 – 23% likme, ienākumu daļai virs 55000 eiro – 31,4% likme)

*Daļēji novērsta nestrādājošo, bērna kopšanas atvaļinājumā esošo vecāku sociālā neaizsargātība, veicot par šīm personām sociālās apdrošināšanas iemaksas no pilna pabalsta apmēra

*MK apstiprināta iecere par pensiju piemaksām atkarībā no bērnu nomaksātajiem nodokļiem; jāskata 2019. gada budžeta kontekstā 13. Saeimā

* Samazinātā PVN likme 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem un dārzeņiem

*Palielināts nodoklis par ienākumiem no kapitāla, padarot to līdzvērtīgu IIN

* Līdz 2020. gadam iesaldētas kadastrālās vērtības, apturot NĪN kāpumu

* Šo principu nav atbalstījusi ne opozīcija, ne koalīcijas partneri no Vienotības un ZZS, taču ir sagatavots attiecīgs likumprojekts, tā skatīšana tiks turpināta 12. Saeimas pēdējā sesijā un uzstāsim uz to arī 13. Saeimā; aizliegta nepamatotu krievu valodas zināšanu pieprasīšana darba sludinājumos

ĀRLIETAS, VALSTS DROŠĪBA

*Novērsta Latvijas atkarība no Krievijas enerģētikā, finanšu un nekustāmā īpašuma jomās

* Aizsardzības finansējums 2% no iekšzemes kopprodukta

*Ikvienā pašvaldībā Zemessardzes vienība, kas apmācīta un apgādāta tā, lai draudu gadījumā varētu rīkoties patstāvīgi
*Pārtraukta uzturēšanās atļauju izsniegšana par nekustamā īpašuma iegādi

*Pārtraukta Latvijas valstij naidīgu organizāciju darbība Latvijā

*Pilsonības atņemšana naturalizētiem pilsoņiem par svinīgā solījuma pārkāpšanu
*Latvijas iedzīvotājus vieno cieņa pret Latvijas valsti, latviešu valoda, kultūra un kopīgs mērķis kļūt par bērniem draudzīgāko valsti

*Eiroparlamentā esam mērķtiecīgi iestājušies pret Nord Stream 2 projekta īstenošanu

* R. Naudiņa vadībā veikti likuma grozījumi, radot priekšnosacījumus “Latvijas Gāzes” monopolstāvokļa pārtraukšanai

*Par spīti lobija pretestībai maksimāli ierobežota termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecība pret nekustamā īpašuma iegādi

*Esam vienmēr konsekventi iestājušies par nerezidentu noguldījumu īpatsvara samazinājumu, ko ieteikusi arī Eiropas Komisija; pēc NA priekšlikumiem novērsta t.s. “ofšoru” dalība valsts iepirkumos

* Panākts budžeta pieaugums aizsardzības nozarei līdz NATO minimālajam slieksnim 2% no IKP

*Lai gan koalīcijas partneru pretestības dēļ programma nav slēgta pilnībā, tās darbība, paceļot minimālo darījuma slieksni, ierobežota līdz minimumam.

*Par pretlatviskām darbībām un izteikumiem, kas fiksēti publiskajā telpā, regulāri ziņojam drošības iestādēm. Piemēram, pēc mūsu iesnieguma sākts kriminālprocess pret Aleksandru Gapoņenko

* Trīskāršots atbalsts nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem (340 eiro mēnesī)

*NA aktivitātes rezultātā kopā ar izglītības un zinātnes ministru K. Šadurski uzsākts darbs pie likuma grozījumiem pārejai uz izglītību valsts valodā

*Galīgajā lasījumā atbalstīts Otrā pasaules kara dalībnieka statusa likums, valsts līmenī atzīstot latviešu leģionārus

* Saeimā 1. lasījumā atbalstīti NA rosinātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nosaka augstākus sodus par Valsts valodas likuma pārkāpumiem, kā arī paredz sankcijas par informāciju svešvalodā, kas tiek izsūtīta vai izsniegta personām bez to pieprasījuma

*Veikta virkne pasākumu ģimeņu finansiālās situācijas uzlabošanai (palielināti pabalsti, piemaksas atkarībā no bērnu skaita, atvieglojumi par apgādājamiem, brīvpusdienas u.c.)

*Uzsākta programma – konkurss “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība”

*Pateicoties simtgades ietvaros palielinātajam finansējumam, uzplaukusi Latvijas kino nozare, tapušas un top vairākas jaunas, kvalitatīvas un publikas iecienītas filmas, tostarp ar nacionāli nozīmīgu saturu

*Uzsākta simtgades kultūras pasākumu programma, kurā plaši iesaistīta Latvijas sabiedrība, veicinot piederības sajūtu un patriotismu

*Uzsākta Okupācijas muzeja Nākotnes nama būvniecība

* Un daudzi citi pasākumi nacionālās identitātes stiprināšanai

*Palielināta enerģētiskā neatkarība – jaunās un rekonstruētās ēkās tiek izmantoti energoefektīvi risinājumi, bet energoražotnēs – vietējie energoresursi, nodrošināta pieeja alternatīvai gāzei Latvijas tirgū

* Īpašu atbalstu ekonomiski mazattīstītākos reģionos saņem ražojošie uzņēmumi

*Latvija kā viena no zaļākajām valstīm pasaulē – priekšnoteikums dabas un kultūras tūrisma attīstībā;
* Ekonomiskā izaugsme tiek balstīta uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu un emigrējušo tautiešu, ne viesstrādnieku piesaisti

*Stratēģiskie uzņēmumi paliek valsts īpašumā

* Sākta „Rail Baltica” būvniecība

* VARAM reģionālo centru attīstības programmas

*NA vadībā pieņemti likuma grozījumi, atvieglojot zemes iegādi vietējiem lauksaimniekiem un nosakot aizliegumu iegādāties lauksaimniecības zemes tiem ārvalstniekiem, kuri Latvijā neuzturas pastāvīgi un nelieto valsts valodu pietiekamā apjomā

*Radīti priekšnosacījumi (likuma grozījumi) Latvijas Gāzes monopolstāvokļa pārtraukšanai

*VARAM atbalsta programmās finansēta gan jaunu, gan rekonstruētu ēku energoefektivitāte, veicinot šo risinājumu praktisku ieviešanu

*Darbību uzsākusi Latgales speciālā ekonomiskā zona ar īpaši labvēlīgu nodokļu regulējumu

* KM ES fondu programmas “Dabas un kultūras mantojums” izveide un realizācija

*Sekmes uzrādījis VARAM pilotprojekts – reemigrācijas koordinatori, kuri palīdz atgriezties tiem tautiešiem, kuri izrāda vēlmi to darīt

* Vismaz pagaidām apturēti koalīcijas partneru plāni atvieglot viesstrādnieku piesaisti

* Reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmuma ienākuma nodokli

*Nobloķēta EM iecere apvienot Lattelecom un LMT

* Visi stratēģiskie uzņēmumi palikuši valsts īpašumā

* Roberts Zīle kopā ar kolēģiem panācis, ka Baltijas valstīm paveras iespēja īstenot “Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa projektu, no ES saņemot finansējumu 85% apmērā no projekta kopējām izmaksām

*Nepieļauta atsevišķu interešu grupu vēlme apturēt šī projekta īstenošanu

IZGLĪTĪBA, KULTŪRA, VESELĪBA
*Valsts izglītības iestādēs mācības notiek valsts valodā, mazākumtautību skolās papildus apgūstot savu valodu, kultūru un vēsturi

*Skolas ne tikai sniedz zināšanas un sagatavo profesijai, bet audzina valstiski atbildīgus pilsoņus

*Saglabāts lauku skolu tīkls
*Ikvienam Latvijas jaunietim plašas iespējas nodarboties ar sportu, iesaistīties jaunsardzē vai citās nacionāla mēroga jaunatnes organizācijās
* Vienota tautas veselības un labklājības politika nolūkā pagarināt tautas veselīgi nodzīvotā mūža ilgumu, mazināt veselības nevienlīdzību un cēloņus priekšlaicīgai nāvei, invaliditātei un pārejošai darbnespējai
*Samazināti pacientu maksājumi slimības gadījumā un uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība
*Deju svētki notiek rekonstruētā stadionā, kas piemērots arī augsta līmeņa sporta sacensību uzņemšanai
* Valsts finansējums kultūrai ir prioritārs, Latvijas valsts simtgade tiek sagaidīta ar daudzveidīgu un izcilu kultūras programmu
* Nacionālas nozīmes kultūras objektu sakārtošanā un izveidē tiek piesaistīti arī ES fondu un privātie līdzekļi

* Latgalē visās skolās iespēja apgūt latgaliešu rakstu valodu
* Valsts mērķtiecīgi atbalsta latviešu diasporu ārvalstīs, lai uzturētu tās identitāti un saikni ar Latviju

* Radīta atbalsta sistēma Latvijas medijiem

*Pēc NA gadiem ilgā spiediena pieņemti likuma grozījumi, lai tiktu uzsākta pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā

*Panācām valstiskās audzināšanas vadlīniju pieņemšanu, dodot skolām uzdevumu audzēkņus izglītot atbilstoši Satversmē nostiprinātajām vērtībām

*Ievērojami audzēts finansiālais atbalsts jaunsardzei, skautiem, gaidām, mazpulkiem

*Atbalstīts ievērojams finansējuma palielinājums veselības jomai

*Daugavas stadiona rekonstrukcijas 1. kārta pabeigta

*Plaša un kvalitatīva simtgades pasākumu programma, aizvadīti grandiozi simtgades Dziesmu un deju svētki

* Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas Doms, „Lielais dzintars” Liepājā, kultūrizglītības vidusskolu modernizācija – tikai daži no kultūras objektiem, kas izveidoti vai rekonstruēti, piesaistot ES finansējumu; vairāki kultūras infrastruktūras objekti nākotnē iecerēti publiskajā-privātajā partnerībā un/vai piesaistot ES fondu finansējumu

*Pirmajā lasījumā apstiprināts R. Kola vadībā tapušais Diasporas likums

*Piedāvātas prakses iespējas Latvijā 16 trimdas latviešu jauniešiem no ASV un Kanādas

*Ieviesta mediju atbalsta programma

*publiskajā pārvaldē veikts funkciju audits, kā rezultātā izglītības, kultūras, veselības, iekšlietu darbiniekiem var nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, sociālās garantijas un profesionālās pilnveides iespējas

* Publiskajos iepirkumos nevar piedalīties pretendenti ar ārzonu kapitālu

* Izveidots Latvijas e-indekss pašvaldības un valsts iestāžu e-vides attīstības raksturošanai. Latvija ir 8. vietā ES pēc pakalpojumu elektronizācijas rādītājiem (2016. gadā – 13. vieta). E-pārvaldes pakalpojumus kopumā izmanto 38 % sabiedrības, kas ir virs ES vidējiem rādītājiem.  Katru gadu unikālo lietotāju skaits, kas uzsākuši kādu e-pakalpojumu, palielinās vidēji par 100 000

*Rasta iespēja paaugstināt algas NA ministriju pārraudzīto iestāžu darbiniekiem: valsts valodas inspektoriem, probācijas darbiniekiem, cietumsargiem, kultūras darbiniekiem (muzeju, arhīvu, bibliotēku speciālistiem, aktieriem, mūziķiem), vides inspektoriem, dabas aizsardzības pārvaldes inspektoriem

* Nacionālā apvienība ir panākusi liegumu t.s. ofšoru uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos