Paveiktais 2020. gadā

Ģimene, izglītība, latviskums

• Panākta vienošanās būtiski plašākam atbalstam ģimenēm ar bērniem. No 2022. gada augs ģimenes valsts pabalsti:

Ģimenei, kurā aug viens bērns, pabalsts pieaugs no 11 eiro uz 25 eiro mēnesī.

Ģimenei, kurā aug divi bērni, pabalsts būs 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu).

Ģimene, kurā aug trīs bērni, saņems 225 eiro pabalstu mēnesī (75 eiro par katru bērnu).

Savukārt četru vai vairāk bērnu ģimene saņems 100 eiro mēnesī par katru bērnu.

Papildus tam uzsākts darbs pie sociālo stipendiju programmas “Studētgods”, lai daudzbērnu ģimeņu jaunieši saņemtu valsts atbalstu augstākās izglītības iegūšanai – programma ir daļa ģimenes valsts pabalstu reformas.

• Paplašināta esošā mājokļu atbalsta programma un radīta pilnīgi jauna programma “Balsts”, kas ļauj saņemt neatmaksājamu valsts subsīdiju mājokļa iegādei vai būvniecībai ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērnu. Subsīdijas summa: 8000-12000 eiro. Līdz gada beigām kādu no jaunajām iespējām izmantoja vairāk nekā 100 ģimenes.
• Pieņemti likuma grozījumi par valsts nodrošinātu agrīnu attīstības izvērtējumu bērniem 1,5 līdz 3 gadu vecumā, lai sekmētu attīstības traucējumu un iespējamu speciālo vajadzību savlaicīgu atpazīšanu, kā arī pēcāk atbalstītu šos bērnus.
• Sākts darbs, lai paplašinātu Goda ģimeņu programmu, līdzās daudzbērnu ģimenēm atbalstu sniedzot arī tām ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti.
• Panākts, ka turpinās valsts garantētu studiju un studējošo kredītu izsniegšana, kas gada otrajā pusē bija apstājusies, jo lielās intereses dēļ tika izsmelti līdzekļi programmas īstenošanai.
• Apturēta kopdzīves likuma iniciatīva, kas viendzimuma pāru attiecībām piedēvētu līdzīgu statusu kā laulības ceļā izveidotām ģimenēm.
• Panākts, ka visām pašvaldību pārziņā esošajām pirmsskolas izglītības iestādēm ir pienākums nodrošināt programmas pieejamību latviešu valodā.
• Pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīts Nacionālās apvienības virzīts likumprojekts, kas nosaka, ka apmaksātajai priekšvēlēšanu aģitācijai jābūt tikai latviešu valodā.

 

Budžets 2021, ekonomika

• Panākts, ka vēl trīs gadus, līdz 2023. gada beigām, tiks saglabāta samazinātā PVN 5% likme Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kas veicinās Latvijas dārzeņu un augļu ražotāju konkurētspēju, palielinās iedzīvotāju pirktspēju un samazinās ēnu ekonomiku nozarē.
• Panākts, ka mazo nodokļu režīmos ar 25% likmi lielāko daļu jeb 80% no nomaksātā novirzīs sociālajām iemaksām, lai cilvēki būtu sociāli aizsargātāki.
• Uzstājām un panācām, ka 1,7 miljoni nākamā gada budžetā paredzēti, lai kompensētu autoratlīdzības nodokļa maksātājiem – radošajām personām un žurnālistiem – nodokļu izmaksu pieaugumu.
• Rasta koalīcijas vienošanās par papildu finansējumu 250 tūkstošu eiro apmērā komercmedijiem, kā arī papildu līdzekļiem Mediju atbalsta fondam – 250 tūkstošiem elektroniskajiem komercmedijiem (TV un radio programmas, digitālie interneta mediji) un 200 tūkstošiem drukāto mediju atbalstam.
• Panākta koalīcijas vienošanās par akcīzes nodokļa celšanu tabakas produktiem, un iegūtie līdzekļi 3,6 milj. eiro apmērā tiks novirzīti onkoloģisko saslimšanu diagnostikai un ārstēšanai.
• Panākta vienošanās, ka kredītiestādes un parādu piedziņas uzņēmumi var vienpusēji dzēst parādsaistības par kredītiem, kas ņemti pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes un uzskatāmi par neatgūstamiem. Tas ļaus vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku atgriezties ekonomiskajā apritē.
• Panākts papildu finansējums zinātnei 5 milj. apmērā – valsts pētījumu programmai Covid-19 izpētei, kā arī pētījumiem inženierzinātnēs, sociālajās zinātnēs un ekonomikā.
• Novērsts Satiksmes ministrijas priekšlikums radīt papildu nodokļu slogu, ieviešot vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli.

 

Atbalsts Covid-19 krīzē

• Covid-19 laikā panākts īpašs atbalsts jaunajiem speciālistiem, kuri var saņemt pabalstu, ja gada laikā pirms ārkārtas situācijas ieguvuši augstāko izglītību un ārkārtas situācijas laikā vai 3 mēnešus pēc tās ieguvuši bezdarbnieka statusu. Iniciatīvas mērķis – panākt, lai speciālisti darbu meklētu Latvijā nevis ārzemēs.
• Panākts, ka dīkstāves pabalstam pavasarī veikta piemaksa 50 eiro apmērā par katru bērnu ģimenē. Tas darīts, lai panāktu taisnīgāku atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni.
• Panākts, ka maksimālais dīkstāves pabalsts tiek palielināts līdz 1000 eiro un izmaksas periods ir vēl pēc ārkārtas situācijas beigām.
• Panākta vienošanās par Nacionālās apvienības priekšlikumu nodrošināt atbalstu arī pašnodarbinātām personām, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, ko skārusi Covid-19 krīze. Sākotnēji šāda atbalsta nebija.
• Koalīcijā panākts atbalsts grozījumiem, kas ļauj līdz ārkārtējās situācijas beigām pilnā apmērā saglabāt vecāku pabalstu, ja tā termiņš beidzās ārkārtas stāvokļa laikā un nebija iespējas atgriezties darbā.
• Panākts, ka trūcīgo un daudzbērnu ģimeņu bērniem Covid-19 krīzes laikā pavasarī, kad mācības notika attālināti, tika nodrošinātas brīvpusdienas.
• Koalīcijā atbalstīts Nacionālās apvienības priekšlikums veikt būtiskas piemaksas mediķu algām tiem mediķiem, kuri ārkārtas situācijas laikā strādā paaugstinātas intensitātes un bīstamības apstākļos.
• Tika atbalstīts Nacionālās apvienības priekšlikums ārkārtējās situācijas laikā valsts atbalstu liegt ofšoriem.

 

Vēsturiskais taisnīgums, varoņu piemiņa

• Apturēta Stūra mājas izsole un panākts, ka visai ēkai piešķir vēsturiska notikuma vietas statusu.
• Nacionālā apvienība iestājās par Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras piemiņai veltītu pieminekli, ko plānots uzstādīt pie Rīgas apgabaltiesas Brīvības ielā 34, kur 1983. gadā G. Astru notiesāja LPSR Augstākā tiesa.
• Rasta atbilde Krievijas mēģinājumiem labot vēsturi – pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas Saeima 7. maijā pieņēma lēmumupar Otrā pasaules kara beigu 75.gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē.
• Gūts atbalsts, un Saeima pieņēmusi lēmumu aizliegt publiskos pasākumos izmantot bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas simbolus, tostarp bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu, kā arī tā elementus.
• Saeimā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīta Nacionālās apvienības virzītā iniciatīva, kas aizliegtu Georga lentes izmantošanu publiskos un svētku pasākumos, arī piketos, gājienos un sapulcēs.

 

Kultūra

• Kopš pavasara īstenota informatīva kampaņa par kultūras produktiem un pakalpojumiem, kas pieejami digitālajā vidē – #Ēkultūra.
• Izstrādāti atbalsta mehānismi Covid-19 ietekmes mazināšanai medijiem, pašnodarbinātajiem, radošajām personām, kultūras organizācijām un citiem – kopumā 32 milj. eiro apmērā.
• Pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi kopš jūlija ir īpašā valsts aizsardzībā. Noteikta abu teritoriju uzturēšanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtība, kā arī uzvedības noteikumi abās vietās.
• Panākti līdzekļi Brīvības pieminekļa izgaismošanas projektam – finansējums tiks izmantots pieminekļa izgaismošanai tumšajā diennakts laikā.
• ES fondu investīcijas piesaistītas Dailes teātra, Lielās ģildes un Latvijas Okupācijas muzeja ēku sakārtošanai.
• Uzsākts Nacionālās akustiskās koncertzāles projekts.
• Veikti priekšdarbi konkursam par Latvijas pilsētu kandidēšanu uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā.

 

Zemkopība

• Sekmīgi īstenoti Lauku attīstības programmas 2014.-2020. atbalsta pasākumi. Atbalsts 7 gadu laikā – 1,5 miljardi eiro, sniedzot atbalstu lauku saimniecību modernizācijai un citām vajadzībām.
• Eiropadomē panākta vienošanās par ES daudzgadu budžetu. Latvija 2021.-2027. gadā tiešmaksājumos saņems par 40% jeb 693 milj. EUR vairāk nekā 2014.-2020. gadā.
• Lai mazinātu COVID-19 negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības ekonomiku, īstenoti vairāki pasākumi, tostarp ieviests atbalsts lauksaimniecības un pārstrādes nozarēm 45,5 milj. eiro apmērā un rasti 58 milj. virssaistībām lauksaimniecības nozares projektu īstenošanai.
• Panākts, ka Latvija Covid-19 seku pārvarēšanai varēs saņemt 86 milj. eiro lauku attīstības finansēšanai no Eiropas ekonomikas atveseļošanās fonda.
• Ieviesta mazo ražojošo lauksaimnieku atbalsta programma 4 milj. vērtībā 2020. gadā. Atbalsts turpināsies arī 2021. gadā.
• Sekmīgi turpināta ES atbalsta programmas skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu – 2019./2020. mācību gadā Latvijas skolēni izdzēra 2002 tonnas piena un apēda 1055 tonnas svaigu augļu un dārzeņu.
• gadā Lauku atbalsta dienests kopumā plāno izmaksāt ap 505,5 milj. eiro platībmaksājumos un cita veida atbalstā.

 

Citi būtiski darbi

• 2020. gada februārī Saeimā pieņemts lēmums par Rīgas domes atlaišanu.
• Ar apvienoto Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības sarakstu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ieguvām septiņas deputātu vietas, un ir nomainīta koruptīvā, prokremliskā domes vadība.
• Par Talsu un Tukuma domju priekšsēdētājiem ievēlēti Nacionālās apvienības pārstāvji, Talsos – Sandra Pētersone, bet Tukumā – Normunds Rečs. Nacionālajā apvienībā iestājies Siguldas novada mērs Uģis Mitrevics.
• Panākts atbalsts idejai par pašvaldību nulltā līmeņa izveidošanu, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas ļaus vietējām kopienām ievēlēt savus pārstāvjus un piedalīties vietējas nozīmes jautājumu izlemšanā.
• Dace Melbārde un Roberts Zīle bijuši aktīvākie Eiroparlamenta deputāti no Latvijas – snieguši visvairāk ziņojumu un atzinumu un visbiežāk teikuši runas, salīdzinot ar pārējiem Latvijas pārstāvjiem.