Panākumi 2021. gada pašvaldību vēlēšanās
Nacionālā apvienība šobrīd ir pārstāvēta 37 Latvijas pašvaldībās, tā kļūstot par ģeogrāfiski visplašāk pārstāvēto koalīcijas partiju. Jūnijā un septembrī aizvadītajās vēlēšanās NA komandas ieguvušas 117 deputātu mandātus, un tas ir lielākais skaits no visām partijām. Mūsu komandas ieguva absolūto deputātu vairākumu Siguldas, Ogres un Bauskas novados, lielāko deputātu skaitu Smiltenes un Talsu novados. Šobrīd mūsu pārstāvji vada Ogres, Talsu, Siguldas, Smiltenes un Bauskas novadu.
Latviskums, valstiskums un drošība
No 2021. gada 1. septembra visām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm ir pienākums nodrošināt programmas pieejamību valsts valodā. Pateicoties likuma grozījumiem, ko iesniedza Nacionālā apvienība, vairs neveidosies situācijas, kad latviešu bērniem dzīvesvietai tuvākajā bērnudārzā nav iespējams mācīties latviski.
Valdība atbalstījusi termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības ierobežošanu, par ko NA ilgstoši iestājusies. Plānots, ka ārzemnieki vairs nevarēs saņemt TUA, iegādājoties nekustamo īpašumu vai bezprocentu valsts vērtspapīrus.
Pērn Saeima pieņēma Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumu, lai noteiktu uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību, kā arī citus saistītos jautājumus. Kopš februāra darbojas Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome, kas nodrošinās lēmumu pieņemšanu.
Lāčplēša dienā ar simbolisku balsojumu Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja NA rosinātos grozījumus, kas liegs sapulcēs, gājienos, piketos, kā arī publiskos izklaides un svētku pasākumos izmantot Georga lenti.
Esam aktīvi iestājušies par Latvijas robežas apsargāšanu, jau augusta sākumā ceļot trauksmi un mudinot uz izlēmīgu rīcību, ārkārtas stāvokļa izsludināšanu un straujāku fiziskas robežas izbūvēšanu.
Saeimas komisijām nodots NA rosināts likumprojekts, kas paredz izmaksāt atlīdzību cilvēkiem, kuri robežsardzei snieguši informāciju par robežas nelikumīgu šķērsošanu, palīdzību nelegāliem robežšķērsotājiem vai kontrabandu pāri robežai.
NA iesniegusi likumprojektu, kas paredz sodīt par bijušās PSRS vai nacistiskās Vācijas ieroču, kara tehnikas un tās elementu izstādīšanu publiskā vietā, izņemot muzejus.
NA nobloķējusi centienus rast līdzekļus saturam krievu valodā Latvijas medijos – apturēta iecere piešķirt finansējumu jauna kabeļtelevīzijas kanāla izveidei krievu valodā.
Saeimā turpinās darbs pie NA iniciētajiem grozījumiem, kas nosaka, ka priekšvēlēšanu aģitācija Latvijā veicama tikai valsts valodā.
15. oktobris noteikts par Valsts valodas dienu – 1998. gada 15. oktobrī Saeima Satversmē nostiprināja latviešu valodu kā valsts valodu.
Rīgas domes deputātu frakcija pieprasījusi domes priekšsēdētāja skaidrojumu par krievu valodas lietojumu valsts svētku noformējumā, kā arī māksliniecisko risinājumu, kas daudziem atgādināja Georga lentes.
Budžetā rasti līdzekļi valstiski nozīmīgām iniciatīvām, tostarp Mores kauju vietu labiekārtošanai un skolēnu izglītošanai par Mores kaujām, Lestenes Brāļu kapu muzejam, Politiski represēto piemiņas vietas izveidei Amatā, Andreja Pumpura pieminekļa atjaunošanai Birzgalē, Vilhelma Purvīša muzeja izveidei un citām.
Sniegts atbalsts Latvijai nozīmīgām organizācijām, tostarp Latvijas Politiski represēto apvienībai, Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai, Latviešu virsnieku apvienībai un citām.
Vēsturiskais taisnīgums un varoņu piemiņa
NA turpināja aktīvi iestāties pret 40 milj. eiro kompensāciju Latvijas ebreju kopienai, esot vienīgā koalīcijas partija, kas ir pret šo ieceri. Iesniegts priekšlikums līdzekļus izlietot totalitāro režīmu upuriem (tai skaitā latviešiem) veltīto un ar tiem saistīto pasākumu un projektu īstenošanai Latvijā, kā arī citi priekšlikumi.
Noteiktas jaunas atceres dienas – Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena 2. martā, par godu Stompaku purva kaujai, kā arī Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena 17. martā – šajā dienā Centrālā padome pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā tauta pieprasīja Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Ar Zemkopības ministrijas finansējumu Talsu novada Vandzenes mežā atjaunots kapteiņa Pētera Čevera nacionālo partizānu grupas bunkurs, kas ikvienam interesentam ļaus iepazīt vēstures notikumus.
Notiek darbs pie skaidrojošas informācijas izvietošanas pie tā dēvētā Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā. Sākotnējais piedāvājums neguva Rīgas domes koalīcijas atbalstu un radīja domstarpības.
Atbalsts ģimenēm un ģimenes vērtībām
Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi Ģimenes valsts pabalstu palielināšanu no 2022. gada. Tas ir pēdējās desmitgades lielākais finansiālais piešķīrums ģimeņu atbalstam gadā – papildus ap 90 milj. jau nākamgad.
• Ģimenei, kurā aug viens bērns, pabalsts pieaugs no 11 eiro uz 25 eiro mēnesī.
• Ģimenei, kurā aug divi bērni, pabalsts būs 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu).
• Ģimene, kurā aug trīs bērni, saņems 225 eiro pabalstu mēnesī (75 eiro par katru bērnu).
• Četru vai vairāk bērnu ģimene saņems 100 eiro mēnesī par katru bērnu.
Papildus no 1. septembra jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm, uzsākot mācības augstskolā, ir iespēja saņemt sociālo stipendiju “Studētgods”, 1600 eiro gadā. Tas ir Latvijā vēl nebijis atbalsta veids un daļa no pabalstu reformas.
Palielināta studentu stipendijas bāze no 99,6 eiro uz 140 eiro, kā arī panākta vienošanās līdz gada beigām turpināt pandēmijas piemaksas 60 eiro apjomā, kopējam stipendijas apmēram veidojot 200 eiro.
NA iestājusies par augstākās izglītības iespējām reģionos, augstskolu reformā aicinot ietvert saudzīgākus kritērijus reģionālajām augstskolām.
Pavasarī pēc NA iniciatīvas par katru bērnu izmaksāts 500 eiro atbalsts, tai skaitā par aizbildniecībā vai audžuģimenē esošiem bērniem. Atbalsts sedza neplānotus tēriņus par attālinātajām mācībām nepieciešamām precēm laikā, kad daļa ģimeņu piedzīvoja ienākumu kritumu un bija spiesti pielāgot savu ikdienu.
Vienreizējs 200 eiro pabalsts saistībā ar ārkārtējo situāciju tika piešķirts tiem, kuri no 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām bija Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji vai kuri saņēma atlīdzību par darbspēju zaudējumu, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu vai arī bija valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji.
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja ieceri Goda ģimenes apliecību piešķirt arī ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti. Tas sniegs dažādas priekšrocības un atlaides un atbalstīs ģimenes, jo rūpes par vienu bērnu ar īpašām vajadzībām var būt līdzvērtīgas rūpēm par vairākiem bērniem.
Izstrādes procesā ir ģimenes pirmsskolas reforma, kas paredz, ka vecākiem ir četras izvēles bērna audzināšanai līdz 3 gadu vecumam – pašvaldības vai privātais bērnudārzs, pats vecāks (vai vecvecāks) un aukle. Izvēloties bērnu pieskatīt ģimenē, vecāki saņemtu finansējumu. Šobrīd to var saņemt, tikai algojot sertificētu aukli vai bērnam apmeklējot privāto bērnudārzu. Pēc 3 gadu vecuma sasniegšanas varētu izvēlēties pašvaldības vai privāto dārziņu ar pienācīgāku līdzfinansējumu nekā šobrīd.
Piešķirts finansējums neauglības ārstēšanas programmai – tas ļaus ik gadu nākt pasaulē ap 200 mazuļiem.
Novirzīti līdzekļi nevalstisko organizāciju īstenotiem projektiem ģimenes pasākumu atbalstam un atbalsta politikas jautājumu risināšanai pašvaldībās – īstenoti dažādi pasākumi, piemēram, bērnu nometnes u.c. Šāds finansējums paredzēts arī 2022. gadā.
Jau vairāk nekā 500 daudzbērnu ģimeņu izmantojušas pērn izveidotās mājokļu atbalsta programmas “Balsts” iespējas, saņemot neatmaksājamu stipendiju mājokļa iegādei vai būvniecībai, savukārt mājokļa garantiju saņēmušas jau ap 20 000 ģimeņu.
Janvārī, reaģējot uz Satversmes tiesas lēmumu, kurā ģimenes jēdziens interpretēts lielai daļai nepieņemami, iesniegts Satversmes 110. panta grozījums, kas nostiprinātu ģimenes jēdzienu. Saeima šo priekšlikumu nodevusi komisijām, kur turpinās darbs.
Esam pauduši atbalstu Ungārijai saistībā ar kritiku, ko tā saņēmusi par jaunu likumu, kura mērķis ir pasargāt bērnus un nodrošināt vecāku tiesības pašiem lemt par bērnu izglītošanu. Par šo atbalstu esam saņēmuši Ungārijas premjera pateicību.
Ekonomika, labklājība
Panākts algu palielinājums mediķiem, pedagogiem un iekšlietu nozares darbiniekiem.
Neapliekamais minimums no janvāra būs 350 eiro, no jūlija – 500 eiro. Vidēja atalgojuma saņēmēji izjutīs darbaspēka nodokļu samazināšanu, nodokļu slogs kļūs draudzīgāks un konkurētspējīgāks salīdzinājumā ar citām valstīm.
Valsts budžetā ietverti papildu līdzekļi medicīnas aprūpei – onkoloģijas jomai, paliatīvajai aprūpei u.c.
Panākts, ka darba devēji varēs segt darbinieku medicīnas un ārstniecības izdevumus noteiktā apmērā, par šiem izdevumiem nemaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās iemaksas.
Attiecībā uz Covid-19 izplatības ierobežojumiem NA iestājusies par samērīgiem un izprotamiem risinājumiem tirdzniecībā un citās jomās, piemēram, aicinot nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem mazumtirgotājiem, ļaujot ģimenēm saņemt pakalpojumus drošajā režīmā kopā ar bērniem, panākot efektīvāku testēšanas stratēģiju, lai atslogotu laboratorijas un novērstu neefektīvu publisko resursu izmantošanu, panākot ka bibliotēkas ierobežojumu laikā var droši izsniegt grāmatas utt.
Panākts atbalsts uzņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru darbību ietekmē ierobežojumi, piemēram, nodokļu atlikšana, atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem, dīkstāves pabalsti, subsidētās darba algas u.c. risinājumi.
Lai risinātu elektroenerģijas cenas pieaugumu, panākta vienošanās par OIK samazinājumu par 60% no 1. janvāra, kā arī palielināts valsts atbalsts aizsargātajām grupām elektroenerģijas rēķinu segšanai. 15-20 eiro lielu atlaidi rēķinam ik mēnesi saņem vairāk nekā 150 000 mājsaimniecību – daudzbērnu ģimenes, trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības, ģimenes, kas aprūpē bērnu ar invaliditāti, personas ar I invaliditātes grupu vai tās aizgādņi.
Panākti līdzekļi Inovāciju fondam – tiks veicināti uzņēmēju pieprasījumi zinātniskām institūcijām veikt pētījumus, kas nepieciešami uzņēmumu konkurētspējas celšanai.
Rasti līdzekļi, lai nodrošinātu Latvijas ekonomisko pārstāvniecību ārvalstīs darbību. Tas stiprinās Latvijas uzņēmumu eksporta iespējas – tieši eksports šajā sarežģītajā laikā bijis nozīmīgs valsts ekonomikas balsts, mazinot negatīvo ietekmi.
Papildu finansējums piešķirts 11 biznesa inkubatoru un to atbalsta vienību, kā arī radošo industriju inkubatora turpmākās darbības nodrošināšanai.
Kultūra
Panākts algu pieaugums valsts kultūras iestāžu darbiniekiem. Algu paaugstinājums būs vairāk nekā 4000 darbiniekiem, kas strādā teātros, muzejos, bibliotēkās, koncertorganizācijās un citur.
No 1. janvāra drukātām un elektroniskām grāmatām un preses izdevumiem būs samazināta PVN likme, no 12% uz 5%.
Panākts finansējums jaunam, vēsturiski izglītojošam latviešu kino.
Panākts finansējums, lai uzsāktu gatavošanos Dziesmu un Deju svētku 150-gades norisei 2023. gadā, tai skaitā finansējums kolektīvu vadītājiem par neatsveramu ieguldījumu svētku tradīcijas stiprināšanā.
Panākti līdzekļi klātienes un digitālām kultūras norisēm vairāk nekā 200 tūkstošiem skolēnu “Latvijas skolas soma” ietvaros.
Latvijas okupācijas muzeja kompleksa atslēgas nodotas ekspozīcijas ierīkošanai. Vēsturiskajai muzeja ēkai tapusi piebūve, un muzejs ieguvis teju divas reizes plašākas telpas.
Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanā no 36 novietnēm Rīgā izraudzītas 3 piemērotākās, un tiek veikta tajos esošo apgrūtinājumu izpēte.
Panākti grozījumi Pasta likumā, kas ļaus arī turpmāk nodrošināt abonētās preses piegādi pat uz attālākajām Latvijas vietām.
Mākslas akadēmija tiks paplašināta – mācību programmu, pētniecības un inovāciju vajadzībām tiks iegādāta bijusī LU bioloģijas fakultātes ēka Kronvalda bulvārī 4, kur šobrīd LMA īrē telpas.
Covid-19 izraisītās negatīvās ietekmes mazināšanai kultūras sektorā 2021. gadā izcīnīts atbalsts 26,2 milj. eiro apmērā, savukārt kultūras infrastruktūras objektu attīstīšanai šogad gūti 8 milj. eiro.
Lauksaimniecība
Izdevies dubultot valsts budžeta finansējumu 2022. gadam, kopumā panākot 30 milj. eiro valsts atbalstam mazajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauksaimniecības dzīvnieku iegādes kredītu procentu daļējai dzēšanai, lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem u.c.
Nodrošināts 20 milj. eiro liels finansējums 2021.-2022. gadam lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības aizdevumu programmas īstenošanai.
Par 2021. gadu lauksaimniekiem tiks piešķirti ES tiešie maksājumi 314 milj. eiro apmērā. Tas ir par 4% jeb 11,3 milj. eiro vairāk nekā 2020. gadā. Tostarp tiks piešķirti tādi atbalsta veidi kā vienotais platībmaksājums, zaļināšanas maksājums, saistītais atbalsts, atbalsts mazajiem lauksaimniekiem un gados jaunajiem lauksaimniekiem.
Šogad, stādot Latvijas valsts mežos, atjaunoti 11,8 tūkstoši hektāru, savukārt jaunaudžu kopšana veikta 20,6 tūkstošu ha platībā. Kopumā 2021. gadā valsts meži būs atjaunoti vairāk nekā 12 000 ha platībā.
Lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi un stimulētu ekonomiku nozarē, lauksaimniekiem 2021. gadā nodrošināts finansējums kopumā 45,5 milj. eiro apmērā saimniecību dzīvotspējas stiprināšanai, kredītprocentu daļējai dzēšanai u.c.
Atbalstot un veicinot pārtikas produktu eksportu, noformēti vairāk nekā 30 sertifikāti pārtikas produktu eksportam uz Ukrainu, Azerbaidžānu, Indiju, Ziemeļmaķedoniju, Filipīnām, Krieviju, Austrāliju, Bahreinu, Mongoliju un Ķīnu.
