Trīs valdību veidojošo frakciju deputāti no Nacionālās apvienības, Jaunās konservatīvās partijas un “Attīstībai/Par!” iesnieguši Saeimā likumprojektu, kas paredz par personu, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra vecumam un saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, veikt obligātās sociālās iemaksas pensijas, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai no abu pabalstu kopsummas.
“Esošā situācija ir netaisnīga pret vecākiem – cilvēki, kuri izvēlējušies laist pasaulē bērnu, ir nolemti mazākai pensijai nākotnē, salīdzinot ar tiem, kuri šādu izvēli nav izdarījuši, turklāt, jo vairāk bērnu, jo lielāka diskriminācija. Ar šo priekšlikumu vēršam uzmanību un rosinām diskusiju par to, kā vēl atbalstīt ģimenes ar bērniem,” iezīmē Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars.
Pašreiz valsts iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai par nestrādājošu vecāku pabalsta saņēmēju tiek veiktas tikai no bērna kopšanas pabalsta apmēra – 171 eiro. Priekšlikums paredz, ka turpmāk tās veicamas no vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta kopsummas.
Likumprojekts sagatavots Sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” kopdarbā ar Labklājības ministriju norādot, ka sociālās apdrošināšanas sistēmā šobrīd ir nepilnība, kas ir netaisnīga pret nodokļu maksātājiem, kropļojot sociālā atbalsta sistēmu kā īstermiņā, tā ilgtermiņā. Noregulējot iemaksu apjomu sociālās apdrošināšanas gadījumiem, tas skartu nodarbinātās ģimenes ar bērniem, un ģimeņu situācija būtiski uzlabotos salīdzinājumā ar šodienas situāciju.
“Vairākkārtīgi esam uzlabojuši vecāku sociālo nodrošinājumu – pagarinot vecāku pabalsta saņemšanas periodu līdz pusotram gadam, palielinot bērna kopšanas pabalstu, kā arī pilnveidojot vecāku pabalsta kvalificēšanās nosacījumus. Sociālo iemaksu veikšana bērna kopšanas periodā no abu pabalstu apmēra ir vēl viens veicams darbs, kas jau apstiprināts gan Ministru kabinetā 2018. gadā ar “Demogrāfisko lietu centra” konceptuālo ziņojumu, gan noteikts esošās valdības Rīcības plānā. Nav taisnīgi, ka finansējumu pensijām nodrošinās to cilvēku bērni, kuriem pašiem būs mazāka pensija, jo viņi izvēlējušies par labu bērniem,” stāsta sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” vadītājs Imants Parādnieks.
Kā norādījusi Eiropas Komisija, Eiropas Savienībā sieviešu saņemtā vidējā pensija ir par 39% mazāka nekā vīriešu saņemtā. Mātes pienākumi palielina dzimumu pensiju atšķirību un rada nevienlīdzību – bērna audzināšanas rezultātā gandrīz visās dalībvalstīs zūd pensiju priekšrocības.
Paredzēts, ka jaunais regulējums stātos spēkā 2023. gada 1. janvārī un attiektos uz vecākiem, kuri būs bērna kopšanas atvaļinājumā un saņems vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu. Līdz pat 2025. gadam šai iecerei nebūtu nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem, un to būtu iespējams nodrošināt esošā piešķīruma ietvaros.
