Saeimas vairākums ceturtdien noraidīja vairākus priekšlikumus par labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likuma tvēruma paplašināšanu.
Saeima noraidīja Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumu likumprojektu mainīt par labas gribas atlīdzinājuma likumu visu totalitāro režīmu upuriem. NA pārstāvji uzsvēra, ka nav ētiski šķirot totalitāro režīmu upurus un izveidot likumu, kas darbosies šauras, “ļoti apšaubāmas kompānijas” labā ar “ļoti apšaubāmu reputāciju”.
Politiskā spēka ieskatā, represijas notika arī pret latviešiem un citām Latvijas etniskajām grupām, tādēļ nedrīkstētu īpaši izcelt vienu grupu, kas šajā likumprojektā ir ebreji.
Debatēs politiķis Jānis Dombrava (NA) aicināja Saeimas deputātus ļoti rūpīgi un atbildīgi izturēties pret šo ieceri. “Ja jums ir vēlme sniegt šo labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebrejiem, tad pavisam noteikti nevajadzētu aizmirst Latvijas čigānus jeb romus, kuri faktiski ļoti līdzvērtīgā procentuālā apjomā tika iznīcināti nacistiskās Vācijas veiktajā holokaustā,” minēja deputāts.
Tāpat, viņaprāt, būtu absurdi, ja deputāti mēģinātu izdzēst tās vēstures lapaspuses, kurās bija novērojami noziegumi pret latviešu tautu gan no Padomju Savienības puses, gan no nacistiskās Vācijas puses.
“Tas būtu absurdi, arī ņemot vērā to konsekvento Latvijas īstenoto ārpolitiku un iekšpolitiku, kur mēs esam skaidrojuši šo totalitāro režīmu noziegumus, ka tie ir faktiski pilnīgi identiski, un mēs esam snieguši identisku atbalstu gan vienai tautībai, gan citām. Pamats ir nevis tautība, bet šis fakts, ka šīs personas ir bijušas represētas. Un es domāju, mums šāda politika ir jāturpina arī turpmāk,” teica deputāts, rosinot nemēģināt “šauras, ļoti ietekmīgas biznesa grupas lobija dēļ” mainīt šo konsekvento politiku.
Balsojumā 17 deputāti bija par šo NA priekšlikumu, savukārt 52 parlamentārieši balsoja pret.
Kā ziņots, Saeima šodien otrajā lasījumā skata Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu. Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023.gada 1.janvāra līdz 2032.gada 31.decembrim.
Likumprojekta mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai un ar labu gribu atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā, teikts likumprojekta anotācijā.
