2022. gada 19. aprīļa sēdē Ministru kabinets (turpmāk – MK) iepazinās ar Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) sagatavoto informāciju par gāzes apgādes un elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu jautājumiem, kā arī atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā.
MK lēma konceptuāli atbalstīt, ka īstermiņā Paldisku peldošā sašķidrinātā dabasgāzes regazifikācijas termināla projekta īstenošana ir būtiska energoapgādes drošuma stiprināšanai. Paredzēts, ka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs kā pirmo soli parakstīs juridiski un finansiāli nesaistošu kopīgo saprašanās memorandu ar Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministru un Somijas ekonomikas un nodarbinātības ministru, ar mērķi uzsākt padziļinātu sadarbību šī projekta īstenošanā.
Vienlaikus MK konceptuāli atbalstīja, ka Latvijā tiek īstenots sašķidrinātās dabasgāzes termināla izveides projekts. Papildus MK uzdeva EM līdz 2022.gada jūnija sākumam sniegt izvērtējumu par apzināto potenciālo sašķidrinātās dabasgāzes termināļu ieguvumiem un izmaksām, piedāvājot optimālāko risinājumu Latvijas dabasgāzes apgādes drošības nodrošināšanai izmaksu efektīvā veidā.
Tāpat MK lēmums paredz, ka AS “Latvenergo” sadarbībā ar ieinteresētajiem juridiskajiem dabasgāzes patērētājiem veic kopīgu dabasgāzes iepirkumu, rezervējot nepieciešamo jaudu Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālī 2022.gada 4. ceturksnī.
MK arī konceptuāli atbalstīja atteikšanos no dabasgāzes piegādes no Krievijas Federācijas sākot ar 2023.gada 1.janvāri, ko paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas otrajam lasījumam piedāvātie grozījumi Enerģētikas likumā.
Vienlaikus MK atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (turpmāk – Likumprojekts), kas paredz energoapgādes drošuma rezerves izveidi, kas būs valsts īpašumā esošas dabasgāzes drošības rezerves. Rezervju galvenais uzdevums būs nodrošināt dabasgāzes nepārtrauktu apgādi un novērst enerģētiskās krīzes iestāšanos.
Attiecīgi, pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā, AS “Latvenergo” š.g. 4. ceturksnī valsts vārdā nodrošinās energoapgādes drošuma rezervju iegādi aptuveni 2 TWh apmērā, nodrošinot, ka dabasgāzes izcelsme nav Krievija.
