15.septembrī Saeima izskatīšanai komisijā nodeva likumprojektu ”Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums”. Pieņemot šo likumu, tiktu noteikta saprotama kārtība, ka valsts un pašvaldība var virzīt līdzekļus nacionālas nozīmes objektu attīstībai. Likums noteiktu arī pieminekļa uzturēšanas, izmantošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas kārtību.
Saeimas deputāta Ritvara Jansona uzruna Saeimā 2022. gada 15. septembrī:
“Dzirdot vārdu “Lestene”, šķiet, vairumam Latvijas iedzīvotāju minētais vietvārds saistās ar Lestenes baznīcu un memoriālu karavīriem. Tas arī saprotami, jo Latvijas kultūrvēsturē 17. gadsimtā celtā Lestenes baznīca savulaik varēja lepoties ar vienu no greznākajiem baroka interjeriem Latvijā. Savukārt Kurzemes frontē, t.sk. pie Lestenes, notika visapjomīgākās militārās kaujas Otrā pasaules kara laikā Latvijā. Pie Lestenes notika pirmā kauja Latvijas vēsturē, kurā viens pret otru cīnījās un krita tūkstošiem okupantu armiju rindās iesaistīti Latvijas Republikas pilsoņi. Piemiņas vietā esošajos Brāļu kapos apbedīti kritušie latviešu karavīri un nacionālo partizānu karā kritušie partizāni.
Lestenes baznīca jau gadiem ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šobrīd baznīcā notiek dievkalpojumi, koncerti. Tiek veikti atjaunošanas darbi. Līdzās baznīcai atrodas Lestenes memoriāls, ko sāka veidot 1990. gados kā piemiņas vietu Otrajā pasaules karā kritušajiem karavīriem – Latvijas pilsoņiem. Lestenes Brāļu kapos pārapbedīti vairāk nekā 1 000 Otrajā pasaules karā bojā gājušie karavīri, kuru mirstīgās atliekas atrastas un identificētas no jauna atklātās vietās Latvijas un Krievijas teritorijā. Piemiņas vietā uz sienas plāksnēm ir iegravēti ap 11 000 kritušo latviešu karavīru – leģionāru vārdi. Blakus esošajā senajā ēkā pakāpeniski izveidojās ekspozīcija, kas saistīta ar Lestenes Brāļu kapos apbedītajiem karavīriem un kauju vietām Lestenes apkārtnē. Ir izveidojusies nozīmīga, kompleksa piemiņas vieta, kas atspoguļo Otrā pasaules kara notikumus Latvijas teritorijā un saglabā latviešu karavīru piemiņu. Ņemot vērā vēsturi un nozīmīgumu sabiedrībā, valstiskas nozīmes pieminekļa statusu ieguva viss minētais komplekss, un šā gada 15. jūlijā kultūras ministrs Nauris Puntulis parakstīja rīkojumu par valsts nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekli – arhitektūras un vēsturiska notikuma vietas pieminekli “Lestenes luterāņu baznīca un Otrā pasaules kara piemiņas vieta ar Lestenes memoriālu”.
Neapšaubāmi objektam ar šādu nozīmi bija, ir un būs nepieciešams valsts atbalsts. Dažādu sasaukumu Saeimas regulāri piešķīrušas finanšu līdzekļus Lestenes Brāļu kapiem, valsts ir atbalstījusi Lestenes baznīcas atjaunošanu. Baznīcu un memoriālu atbalstījusi arī Tukuma novada pašvaldība. Pieņemot šo likumu, tiktu noteikta saprotama kārtība, ka valsts un pašvaldība var virzīt līdzekļus nacionālas nozīmes objektu attīstībai. Likums noteiktu arī pieminekļa uzturēšanas, izmantošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas kārtību.
Piemineklim ir milzīgs attīstības potenciāls. Tajā tiek veikta ne tikai reliģiskā darbība, notiek latviešu karavīru piemiņas pasākumi, bet piemineklis lieliski var kalpot sabiedrības vēsturiskās atmiņas uzturēšanai, izglītības un kultūras pasākumiem. Karš Ukrainā ir saasinājis sabiedrības uzmanību, novērtējot to, cik nozīmīga ir spēja aizstāvēt savu valsti. Savu devumu šeit var dot arī tālākas ekspozīcijas par latviešu karavīru cīņu Otrajā pasaules karā attīstību. Kultūras pasākumu biežumu baznīcā, protams, sekmētu pilnīga baznīcas atjaunošana. Piemineklis var kļūt arī par nozīmīgu tūrisma piesaistes objektu.
Lestenes Brāļu kapu granītā iekalti vārdi: “Mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos!”. Tie atgādina, ka sabiedrības un mūsu valsts pienākums ir zināt savu vēsturi un rūpēties par šo pieminekli.
