Par augošu Zemgali un Sēliju
Zemgalē ir spēks – no tās nāk daudzi vareni kultūras dižgari un valstsvīri. Zemgale ir latviešu maizes klēts ne tikai materiālā, bet arī garīgā ziņā. Sēlija vienmēr ir bijusi tāda kā daļa no viena Zemgales veseluma, tomēr Sēlijai ir cita misija – turpmāk un vienmēr nevis kā Zemgales mazākais brālis, tālākais nostūris, bet gan kā patstāvīga jaudīga vienība līdzās citām latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Zemgalei, Kurzemei, Latgalei – kā spožs Latvijas zvaigznes piektais stars. Sēlijai ir sava unikālā identitāte un spēcīgs potenciāls – tas mums jāatraisa, jāizkopj un jāattīsta ar visu savu degsmi.
Manas saknes ir Zemgalē un Sēlijā – pa dažādiem atzariem esam nākuši no Kurmenes, no Bēnes, Auru un Naudītes pagastiem, no Salgales pagasta un Bauskas puses, un tieši Sēlija ir nozīmīga manis paša daļa – mana tēva vectēvs Kazimirs Paradņiks dzimis 1854. gadā Ilūkstes pusē un kā viens no ģimenes dēliem tika iesaukts cara armijā, un par 25 gadu kalpošanu Krievijas impērijas kronim saņēma zemi ar nelielu koka māju Rīgā, Maskavas forštatē – un kopš tā laika, kad viņam kopā ar sievu Emīliju Bertu nāk pasaulē sešas atvases, mana dzimta kuplo Rīgā.
Sēlijai ir īpašs šarms
Jau kopš pirmajiem Sēlijas kongresa saietiem esmu bijis klāt rūpēs par sēļu zemju attīstību un šobrīd aktīvi darbojos jaundibinātajā “Sēlijas asociācijā” kā padomes loceklis un Sēlijas interešu realizācijas radošās grupas vadītājs. 13. Saeimā kā Nacionālās apvienības frakcijas konsultants iniciēju un izveidoju Saeimas deputātu Sēlijas atbalsta grupu.
Sēlija ir bagāta vareniem, izciliem un radošiem ļaudīm, personībām un stiprām ģimenēm. Iedvesmas avotu Sēlijā ir daudz, bet personīgi īpaši pateicos Ievai Jātniecei Kaldabruņās, Kasparam Ādamam un Kasparam Baltacim ar ģimeni Ērberģes apkaimē, Vairai Lejniecei Jaunjelgavas pusē un lauku darba dzīves baudītājam Gundaram Lutinskim Neretā.
Mani Zemgales apceļojumi, ieklausīšanās zemgaliešos un sēļos – darbarūķos un līdzcilvēkos, jauniešos un senioros – snieguši ne vien īpašu izpratni, bet galvenais – tuvības sajūtu un spēku, darot kopēju lietu. Lūk, piemērs. Jelgavas novada Vircava, “Ceļmalas” saimniecei Ilzei Zajankovskai todien bija dzimšanas diena. Pateicoties tās dienas sarunai, identificējām absurdu lietu – vasaras mēnešos par skolēniem, kas pabeidz 9. klasi, neizmaksā ģimenes valsts pabalstu! Un bērniem, kas pēc 9. klases izvēlējušies arodizglītības iestādi, pabalstu nemaksā vispār. Un tas bija īpaši netaisnīgi! Ķēros pie darba, un ar 2018. gadu tas tika mainīts.
Zemgales Lielceļojums 2016. gadā ar atjaunoto “Jawa” ar blakusvāģi par godu Jānim Streičam un “Limuzīnam Jāņu nakts krāsā”.
Tieši pateicoties kopdarbam – ieteikumiem, rosinājumiem, norādījumiem uz nepilnībām, pārdomām, veiksmes stāstiem, laba vēlējumiem un, jā, arī pamatotai labvēlīgai kritikai – esmu varējis panākt vēlamo rezultātu.
Savās pirmajās televīzijas politiskajās debatēs Jelgavā 2010. gada augustā, kurās izaicināju Andri Šķēli uz kopīgu pārbaudi ar “melu detektoru”, pateicu arī savu motivāciju par kandidēšanu Zemgalē:
Jo manas saknes ir šeit, Zemgalē. Esmu nācis, lai atdotu parādu. Esmu Imants Parādnieks – parādnieks Zemgalei, Latvijai par to, ka esmu latvietis. Esmu parādnieks saviem bērnu bērniem par zemi, ar kuru lepoties, un nāku valsts pārvaldīšanā, lai atjaunotu īsteno lietu kārtību, kas latviešiem vēl sentēvu noteikta – kārtību, kurā pienākums ir pirms tiesībām, kur saturs ir svarīgāks par formu, kur kopīgās intereses stāv pāri personīgajām, kur darba tikums ir vērtība pats par sevi un kur pamatu pamatā ir nevis izdevīgums, bet goda kodekss.
Tā tas bija toreiz un ir bijis visu šo laiku, daudz ko ir izdevies piepildīt, taču šis process uz pilnību ir mūžīgs – par to iestājos arī tagad un cīnīšos nākotnē.
Noslēgumā – ir viena lieta, kuru ar visām savām neatlaidīgajām pūlēm vēl neesmu atrisinājis: P-87 ceļa “Zemgales josta” daļas asfaltēšanu, un kā pirmo posmu – no Ozolaines līdz Bārbelei… To izjūtu kā savu lielo parādu Zemgalei un Sēlijai, bet jo īpaši bārbeliešiem. Visi, kas mani iepazinuši, zina – parāda nokārtošana ir mana Goda lieta.
Vairāk par manu redzējumu: Vienā valodā ar Zemgali un Sēliju
