Saziņai ar mums
Saziņai ar mums
Nacionālās apvienības paveiktais 2023. gadā
AIZSARDZĪBA un DROŠĪBA
Uzsākts valsts aizsardzības dienests un no brīvprātīgajiem nokomplektēti pirmie divi iesaukumi. 2023. gada 1. jūlijā dienestu sāka vairāk nekā 200 jauniešu. Otrais iesaukums dienestu sāks 2024. gada janvārī.
Panākta plašāka NATO sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā. Plānots, ka līdz 2026. gadam NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā sasniegts kaujas spējīgas brigādes līmeni. Latvijā ieradīsies papildu karavīri no Kanādas, Dānijas, Itālijas un ASV.
Stiprinātas NBS militārās spējas, 2023. gadā valsts budžetam aizsardzībai sasniedzot 2,25% no IKP.
Valdībā apstiprināta jauna Valsts aizsardzības koncepcija, nosakot maksimālu visas Latvijas teritorijas aizsardzību no pirmā centimetra un pirmajām krīzes minūtēm.
Turpināts visa veida atbalsts Ukrainai – kā militārs, atvēlot Ukrainai bruņojumu un apmācot Latvijā Ukrainas karavīrus, tā humāns, iesaistoties NA vadītajām pašvaldībām un pārstāvjiem. Latvijas militārais atbalsts Ukrainai pārsniedzis 1% no IKP.
Veicināta straujāka nacionālās militārās industrijas attīstība Latvijā, lai sekmētu NBS uzdevumu izpildei nepieciešamā ekipējuma un pakalpojumu piegāžu drošību.
Strauji uzsākta jauna militārā poligona “Sēlija” izveidošana Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijās.
Uzlabota Nacionālo bruņoto spēku karavīru un viņu ģimeņu labklājība, no 2023. gada 1. jūlija palielinot profesionālā dienesta karavīru mēnešalgu, savukārt kopš janvāra karavīri var saņemt ALTUM garantiju mājokļa iegādei vai būvniecībai.
Pieņemts likums “Par atsevišķu publisku pasākumu rīkošanas aizliegumu 9. maijā”, tā aizliedzot visus publiskos pasākumus, izņemot Eiropas dienas pasākumus, šajā datumā.
Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi ieceri noteikt, ka valsts pārvaldē nodarbinātajiem jābūt lojāliem Latvijai un Satversmei. Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz vairāk nekā 13 tūkstošu iedzīvotāju parakstīto pilsoņu kolektīvo iesniegumu.
Saeima konceptuāli atbalstījusi NA iesniegto likumprojektu, kas paredz denonsēt tiesiskās palīdzības līgumu starp Latviju un Krieviju. Sadarbība ar Krieviju nav pieļaujama laikā, kad tā karo Ukrainā un veic noziegumus, turklāt nav ilūziju par to, cik “tiesiski” darbojas Krievijas tiesas un citas iestādes.
KULTŪRA
Panākts finansējums un ar krāšņiem pasākumiem nosvinēta Dziesmu un deju svētku 150. gadskārta. Par spīti pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, svētku pasākumi bija mākslinieciski augstvērtīgi un sniedza emocionālu pacēlumu.
Trīs reizes četru gadu laikā palielināts valsts kultūras iestādēs strādājošo atalgojums, tai skaitā 3,2 milj. pieaugums 2023. gadā. 2024. gada prioritātēs iepriekšējais kultūras ministrs pieprasīja 16,3 milj. eiro atalgojuma palielinājumam profesionāliem kolektīviem un nozarei kopumā, tai skaitā 5 milj. Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma reformai.
Novērsts mēģinājums izveidot jaunu kabeļtelevīzijas kanālu krievu valodā uz rus.lsm bāzes – ar šādu priekšlikumu vēl 2022. gadā nāca Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP).
NA rosinājusi ar īpašu likumu nostiprināt Stūra mājas uzturēšanas un atjaunošanas kārtību, lai saglabātu Stūra māju nākamajām paaudzēm kā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanai, tā upuru pieminēšanai, vēstures izzināšanai un vēsturiskās atmiņas noturības nodrošināšanai. Saeima šo ieceri novembrī noraidīja, taču NA turpinās iestāties par to, lai tiktu rasts risinājums un darbu ēkā varētu turpināt Okupācijas muzejs.
Turpināts darbs pie kultūrtrelpu infrastruktūras sakārtošanas un tapšanas. Drīz noslēgsies darbs pie Jaunā Rīgas teātra pārbūves, turpinās darbi Valmieras teātrī, izstrādāti būvprojekti izstāžu zāles “Arsenāls” un Lielās Ģildes restaurācijai un renovācijai. 15. decembrī ar pirmizrādi tiks atvērtas atjaunotā Latvijas Leļļu teātra durvis.
Sagatavoti vairāki likumprojekti, kuru tālāko likteni lems esošā koalīcija, tostarp Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums, grozījumi Radošo personu un organizāciju likumā, precizējot kārtību statusa iegūšanai, grozījumi Muzeju likumā, kas precizē valsts un pašvaldību muzeju statusu, grozījumi Filmu likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas nosaka straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem ieguldījumu nacionālā kino tapšanai ap 2 milj. eiro gadā.
LATVISKUMS, VALSTISKUMS un VĒRTĪBAS
NA iestājusies Siguldas novada domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa, norādot, ka šī brīža ģeopolitiskajā situācijā ir svarīgi apzināties savu politisko identitāti, tāpēc viņa izvēlējusies būt kopā ar NA.
Apstiprināti latviešu vēsturisko zemju Latgales un Zemgales karogi. Latgales karogs ir tumši zils ar baltu horizontālu svītru. Savukārt Zemgales karogs ir tumši zaļš ar baltu horizontālu svītru.
Saeimas komisijā atbalstīts NA ierosinājums krievu valodas prasmes ļaut pieprasīt tikai atsevišķās profesijās, tādās kā lingvists, arhīvists un citās, tā aizstāvot darba ņēmēju tiesības darbā runāt tikai valsts valodā un netikt diskriminētiem krievu valodas neprasmes dēļ. Saeimas balsojums plānots decembra vidū.
Saeimā apstiprināta Nacionālās drošības koncepcija, kas paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedriskajiem medijiem jāraida tikai latviešu valodā. Ņemot vērā kultūras ministres izteikumus, ka, pretēji koncepcijā paustajam, medijiem jāturpina raidīt krievu valodā, NA īpaši sekos līdzi šī jautājuma virzībai.
Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri “Maskavas namu” pārņemt valsts īpašumā, novēršot Krievijas iespējas tur īstenot pret Latvijas interesēm vērstas aktivitātes. Plānots, ka nākotnē ēkā varētu sniegt atbalstu Ukrainai.
Oktobrī Saeimas komisijām nodots NA ierosinājums likvidēt visus Latvijā atlikušos pieminekļus un piemiņas zīmes, kas slavina PSRS Bruņotos spēkus un padomju okupāciju.
Pēc vairāku gadu darba beidzot izdevies panākt atbalstu grozījumiem, kas paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācijai jānotiek tikai valsts valodā. Tas attieksies uz materiāliem radio, TV, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos, biļetenos, grāmatās un citos iespiestos izdevumos, kā arī internetā.
Saeimas komisijām nodots priekšlikums liegt kino filmu titrēšanu krievu valodā. Prakse titrēt filmas krieviski ieviesta okupācijas laikā, un tā ne vien nestimulē apgūt latviešu valodu, bet arī rada ilūziju, ka Latvija ir t.s. “krievu pasaules” daļa, kur informācija jānodrošina arī krieviski.
Janvārī Saeima pieņēma grozījumus, kas nosaka, ka Krievijas pilsoņiem līdz 2023. gada 1. septembrim bija jāapgūst latviešu valoda pamata līmenī un jānokārto eksāmens. Īsi pirms noteiktā termiņa Saeimas vairākums veica izmaiņas Imigrācijas likumā un lēma dot Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus valodas pārbaudes nokārtošanai. Neskatoties uz to, no septembra Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem ir jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja; tiem, kuri valsts prasības būs ignorējuši, no 2. septembra uzturēšanās atļaujas nav spēkā, un pienāks vēstules ar aicinājumu izbraukt no Latvijas.
Apturēta partnerības – laulībai paralēla institūta – ieviešana, un no 7. decembra līdz 4. janvārim notiek parakstu vākšana, lai šo jautājumu nodotu tautas nobalsošanai jeb referendumam.
SATIKSME
Nodrošināts papildu finansējums vietējiem un reģionālajiem ceļiem – valsts nozīmes reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvei, ceļu būvniecībai un uzturēšanai, kā arī mikromobilitātes attīstībai – gājēju un velosipēdistu infrastruktūras izbūvei.
Panākts, ka Latvijā nedrīkstēs braukt ar Krievijā reģistrētiem auto. Pieņemti grozījumi, kas nosaka: auto jāreģistrē Latvijā vai arī jāpamet valsts līdz 2024. gada 14. februārim. Ja auto ar Krievijas numuru būs satiksmē, to konfiscēs, turklāt plānots, ka konfiscētos auto nodos Ukrainai, sniedzot atbalstu cīņā ar Krieviju.
Rail Baltica jautājums padarīts par prioritāti – iepriekš sabiedrība tika ilgstoši maldināta par projekta termiņiem un izmaksām. Izveidota starpresoru komiteja efektīvākai starpnozaru jautājumu izskatīšanai. Risināti projekta kavēšanās iemesli, tostarp izstrādāts un Saeimā pieņemts efektīvāks modelis dzelzceļa līnijas izbūvei nepieciešamo zemes gabalu atsavināšanai, izstrādāts risinājums gadiem iekavēto projektēšanas darbu pabeigšanai un veikts darbs pie papildus nepieciešamā finansējuma piesaistes.
Veikti uzlabojumi vilcienu satiksmē. Vasarā atsākta vilcienu kustība Rīga-Liepāja-Rīga. Šogad pabeigta vairāku desmitu pasažieru dzelzceļa staciju modernizācija, izbūvēti paaugstināti peroni, kā arī bijusi stingra uzraudzība elektrovilcienu sertifikācijas un piegādes procesam. Tāpat strādāts pie ilgtermiņa mērķiem – pieļaujamā ātruma palielināšanas līdz 140 km/h, elektrificētās zonas paplašināšanas un citiem plāniem.
Veicināta tranzīta nozares attīstība – rasti risinājumi pārvadājumiem pa dzelzceļu, piesaistot vietējās, Baltijas, Ukrainas, Centrālāzijas dzelzceļa kravas, kā arī piedāvāta Latvijas ostu potenciāla izmantošana Ukrainas graudu eksportam. Aktualizēts jautājums par industriālo parku un lielo ražotņu savienošanu ar dzelzceļa tīklu.
Strādāts pie satiksmes nozares latviskošanas. Panākts, ka publiskā komunikācija satiksmes nozarē šobrīd notiek tikai valsts valodā. Modernizējot dzelzceļa stacijas, jaunās dizaina vadlīnijas vairs neparedz krievu valodas izmantošanu. Lielu uzmanību izpelnījās arī Rīgas centrālās stacijas uzraksta krievu valodā noņemšana pagājušajā ziemā.
EKONOMIKA
Dažādos veidos veicināta mājokļu būvniecība un to energoefektivitāte – īstenojot ALTUM garantiju programmu un “Balsts” subsīdijas daudzbērnu ģimenēm, zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmu, sociālo mājokļu programmu, kā arī ES Atveseļošanas fonda programmas energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, valsts sektora ēkās, kā arī daudzdzīvokļu ēkās.
No 1. augusta palielināta atlaide elektrības rēķiniem aizsargātajiem lietotājiem: daudzbērnu ģimenei atlaide ir 25 eiro, trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai) – 20 eiro, ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, – 20 eiro, personai ar I invaliditātes grupu vai viņas aizgādnim – 20 eiro. Šis atbalsts pieejams ap 160 000 mājsaimniecību.
Investīciju fonda ietvaros papildus piesaistīts finansējums 82 milj. eiro programmas trešajai kārtai. Plānots radīt vismaz 700 jaunu darbavietu, kas ir augstāk apmaksātas nekā vidēji Latvijas reģionos, un nodrošināt eksporta pieaugumu, sākot ar 2026. gadu par vismaz 150 milj. eiro gadā.
Pateicoties Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem grozījumiem, kas pieņemti 2022. gada pašā izskaņā, elektroenerģijas lietotājiem vairs nav jāsedz obligātā iepirkuma komponente (OIK).
NA aktīvi iestājusies par samazinātās PVN likmes saglabāšanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem arī pēc šī gada 31. decembra, kā arī rosinājusi samazināto PVN piemērot plašākam svaigās pārtikas produktu klāstam – pienam un piena produktiem, olām, svaigai un žāvētai gaļai un zivīm. Tieši NA 2020. gadā panāca samazinātās 5% PVN likmes saglabāšanu uz vēl trīs gadiem – līdz šī gada 31. decembrim. Par spīti tam, ka divas no trim koalīcijas partijām pirmsvēlēšanu programmās solīja samazināt PVN pārtikai, gaidāms, ka no 1. janvāra PVN likme Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem pieaugs no esošajiem 5% uz 12%.
Uzsākts ekonomikas transformācijas process ar mērķi kāpināt Latvijas IKP pieaugumu līdz 5% katru gadu, sasniedzot ES vidējo līmeni. Transformācijai tika izvirzīti četri prioritārie rīcības virzieni: investīcijas, inovācijas, cilvēkkapitāls, kā arī institucionālā transformācija un birokrātijas mazināšana.
Februārī atklātas pirmās trīs ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmas uzņēmējdarbības digitalizācijai, kuru ietvaros komersantiem pieejams finansējums gandrīz 100 milj. eiro apmērā, ko ieguldīt tehnoloģiskos risinājumos un ražošanas procesu uzlabojumos.
Izstrādāts risinājums valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeļa maiņai, kas paredz līdz 2029. gadam atteikties no drošības rezervju pakalpojumu iepirkšanas no komersantiem un iegādāties drošības rezerves valsts īpašumā. Tas nodrošinās, ka Latvijai ir fiziski pieejami rezervju krājumi 90 dienām krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumos.
Līdz 2023. gada 31. decembrim uzņēmējiem pieejama aizdevumu un garantiju programma, kas palīdz mazināt Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto ietekmi uz ekonomiku. Šo iespēju izmantojuši vairāki desmiti uzņēmumu, saņemot līdz 3 milj. eiro lielu aizdevumu.
Ekonomikas ministrija izveidojusi sadarbību ar Čerņihivas apgabalu Ukrainā, dodot iespēju Latvijas uzņēmējiem piedalīties apgabala rekonstrukcijā.
Izstrādāta Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģija 2023.-2027. gadam, pilnveidots komplekso tūrisma pakalpojumu regulējums, kā arī sagatavoti priekšlikumi īstermiņa īres mītņu regulējuma pilnveidošanai.
Jūnijā izveidota Cilvēkkapitāla attīstības padome ekonomikas ministres vadībā, lai risinātu darbaspēka pieejamības un cilvēkkapitāla attīstības jautājumus – lemtu par nepieciešamajiem darba tirgus pārkārtojumiem, veicinātu cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā.
