Ļoti cienītā kultūras ministre Agnese Loginas kundze! Uzskatām, ka, neiekļaujot budžeta prioritāšu sarakstā sagatavoto Dziesmusvētku kolektīvu vadītāju atalgojuma sistēmu, ir sperts milzīgs un, iespējams, liktenīgs solis atpakaļ latviešu tautas nozīmīgākās tradīcijas – Dziesmu un deju svētku kustības – nodrošināšanā. Šāda prioritāšu maiņa nopietni apdraud Dziesmu un deju svētku kustības nākotni. Aicinām Jūs uz iespējami drīzāku tikšanos ar Nacionālās apvienības frakciju, lai sniegtu skaidrojumu par radušos situāciju un rastu iespēju risinājumiem.
Dziesmusvētki ir viens no mūsu kultūras un latviešu nācijas stūrakmeņiem. Dziesmusvētki nav tikai pasākumi – tie ir dvēseles svētki, latviešu tautas garīgā spēka apzināšanās brīdis, kurā apliecinām mūsu kultūras dziļumu un vērtības. Dziesmusvētku tradīcija iedvesmo un vieno cilvēkus cauri laikiem, iemiesojot Latvijas Republikas Satversmes preambulā rakstīto, ka Latvijas valsts ir izveidota “lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem”.
2023. gadā esam nosvinējuši Dziesmusvētku tradīcijas 150. gadskārtu ar krāšņiem pasākumiem, ko pašaizliedzīgi radījuši vairāk nekā 40 tūkstoši svētku dalībnieku, vairāk nekā 1600 kolektīvu. Aizvadītie gadi ir bijis īpašs pārbaudījums Dziesmusvētku saimei. Pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ bija periodi, kad klātienes mēģinājumi nedrīkstēja notikt, savukārt attālinātie mēģinājumi nevarēja nodrošināt pilnvērtīgu darbu. Pastāvēja bažas par to, vai svētki notiks un vai šajos apstākļos izdosies tiem pienācīgi sagatavoties. Par spīti izaicinājumiem, Dziesmusvētku tradīcijas 150. gadskārtas pasākumi bija mākslinieciski augstvērtīgi un sniedza emocionālu pacēlumu.
Dziesmusvētki nekad nebeidzas – pēc katriem svētkiem sākas darbs pie nākamajiem. Šobrīd Dziesmusvētku kustības kolektīvu vadītāji par darbu ar vienu kolektīvu no valsts saņem 39,69 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas – tā tas ir koru, deju kolektīvu, kokļu ansambļu un pūtēju orķestru vadītājiem. Savukārt pārējie Dziesmusvētku kolektīvu vadītāji par viena kolektīva vadīšanu saņem 19,84 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pārējo finansējumu kolektīviem nodrošina pašvaldības – katra savu iespēju robežās, kas var būtiski atšķirties.
Lai nodrošinātu Dziesmusvētku kustības ilgtspēju, Kultūras ministrija kopā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, iesaistot nozari un Latvijas Pašvaldību savienību, vairāku gadu laikā izstrādāja vienotu atalgojuma modeli, kas iezīmē kā valsts, tā pašvaldību finansiālo atbildību. Iepriekšējais kultūras ministrs Nauris Puntulis šim mērķim 2024. gada valsts budžetā bija ieplānojis 4,9 miljonus eiro.
Šobrīd, tikai pāris mēnešu pēc XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma, Kultūras ministrijas vadība Dziesmusvētku ilgtspēju neuzskata par būtisku mērķi un nav pārliecinājusi Finanšu ministrijas pārstāvjus par atalgojuma palielināšanas nepieciešamību, kā rezultātā šī pozīcija nav iekļauta valsts budžeta prioritātēs, un finansējums tam nav paredzēts. Jāatgādina, ka septembra beigās jaunā valdība apstiprināja 2024. gada budžetam papildu 783,3 miljonus eiro prioritārajiem pasākumiem.
Valstij, vispirms jau Kultūras ministrijai, ir pienākums rūpēties par Dziesmusvētku ilgtspēju ne vien svētku gadā, kad tiem pievērsta visas Latvijas un citu valstu uzmanība, bet visā ikdienas procesā, ko izdzīvo unikālā Dziesmusvētku kustība. Tas ir pacietīgs, nenovērtējams kolektīvu vadītāju darbs daudzu gadu garumā. Nereti kolektīvu vadība strādā uz izdegšanas robežas, visu darot paši un pildot neskaitāmas lomas. Taču ir skaidrs, ka ar talantu un entuziasmu nepietiek, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi.
Ar līdzīgām problēmām saskaras profesionālie mūzikas kolektīvi, kuri arī šobrīd ceļ trauksmi par zemo atalgojumu – tas ir ievērojami mazāks nekā kaimiņvalstīs. Latvijas akadēmiskās mūzikas pārstāvju novērtējums starptautiskajā arēnā līdzās Dziesmusvētku kustībai ir mūsu valsts spēcīgākie zīmoli, taču stāvoklis atalgojuma jomā ir uzskatāms par katastrofālu. Neatbilstošs atalgojums ir iemesls talantīgu, enerģisku jauno profesionāļu aizplūšanai uz ārzemēm, kur darbs tiek labāk atalgots. Tādējādi ir apdraudēta kā profesionālo kolektīvu, tā arī Dziesmusvētku tradīcijas ilgtspēja. Jāatgādina, ka arī profesionālo mūziķu atalgojuma modelis jau ir izstrādāts iepriekšējā kultūras ministra laikā, taču arī šīs vajadzības 2024. gada budžetā nav apmierinātas, par spīti tam, ka mūzika ir viena no laikmetīgās kultūras izpausmēm, ko kultūras ministre iezīmējusi kā savu prioritāti.
Pēc Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputātu tikšanās gan ar Dziesmu svētku biedrības, gan Latvijas profesionālo mūzikas kolektīvu asociācijas pārstāvjiem, Nacionālā apvienība aicina kultūras ministri Agnesi Loginu uz tikšanos, lai saņemtu skaidrojumu par ministres redzējumu minētajos jautājumos.
2023. gada 17. oktobrī tika atzīmēta UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 20. gadadiena, tādēļ šogad UNESCO nedēļā ar vadmotīvu “no paaudzes paaudzē” godināts tieši nemateriālais mantojums. Nacionālā apvienība aicina kultūras ministri darbos novērtēt vienu no UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautajām vērtībām – Dziesmu un deju svētku tradīciju. Tās dzīvotspējai ir nepieciešama valstiska, atbildīga rīcība, ar apsveikumiem un aicinājumiem 20. gadadienā “ar darbu un iesaisti stiprināt esošās [tradīcijas]” vien ir par maz.
