Pēc ilgstoša spiediena izdevās panākt, ka tiek saglabāta samazināta PVN likme (12 % iepriekšējo 5 % vietā, bet ne 21 %) svaigajiem augļiem, ogām, dārzeņiem.
NA izdevās panākt, ka tiek saglabātas atlaides reģionālo autobusu komercreisos daudzbērnu ģimenēm, cilvēkiem ar 1. vai 2. grupas invaliditāti (arī šo cilvēku pavadoņiem), politiski represētajiem, pirmskolas vecuma bērniem un bērniem bāreņiem. “Progresīvo” pārraudzībā esošās Satiksmes ministrijas vadībā atlaides bija plānots atcelt.
NA rosināja aizliegt Baltkrievijas un Krievijas pilsoņiem Latvijā iegādāties nekustamos īpašumus. Iniciatīva tika noraidīta.
NA panāca, ka tiek saglabāts esošais bankomātu tīkls, kā arī palielināts komercbanku filiāļu skaits reģionos.
NA maijā rosināja neapvienot valstspilsētas ar apkārtējiem novadiem. Pēc ilgākām diskusijām jūnijā tika pieņemts lēmums atteikties no ieceres 2029. gadā veikt šādu apvienošanu. Ja šīs izmaiņas netiktu pieņemtas, Dienvidkurzemes novads būtu jāpievieno Liepājai, Jelgavas novads – Jelgavai, Augšdaugavas novads – Daugavpilij, Rēzeknes novads – Rēzeknei, savukārt Ventspils novads – Ventspilij.
NA rosināja noteikt, ka publiskajos iepirkumos nevar piedāvāt Krievijas vai Baltkrievijas preces. Šis priekšlikums tika noraidīts. Vēlāk šāda prasība tomēr tika atbalstīta, un ir ieviesta 2026. gadā.
NA rosināja noteikt, ka publiskajos iepirkumos nevar piedalīties pretendents, kas Latvijā reģistrēts eksporta vai importa darījumos ar Krieviju un Baltkrieviju iesaistīto uzņēmumu datubāzē. Iniciatīva tika atbalstīta.
NA panāca, ka Latvijā nevar atrasties auto ar Baltkrievijas numuriem, līdzīgi, kā pirms tam tika liegts atrasties valstī ar Krievijas numuriem. Šī iniciatīva tika atbalstīta, un no 2024. g. 31. oktobra šie auto vairs nevar piedalīties satiksmē, savukārt auto ar Krievijas numuriem nav uz Latvijas ceļiem jau kopš 14. februāra.
NA rosināja aizliegt lauksaimniecības produktu importu no Krievijas un Baltkrievijas. Priekšlikums tika atbalstīts daļēji – izdevās samazināt importa apmēru.
NA rosināja uzlabot kapitālsabiedrību pārvaldību – liegt valsts ierēdņiem ieņemt amatus kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, kā arī liegt vienai personai atrasties vairākās padomēs vai valdēs vienlaicīgi.
NA rosināja turpināt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem – turpināt atbalsta izmaksu vēl pusgadu, jo EURIBOR procentu likmes nesamazinājās tik strauji, kā cerēts. Priekšlikums tika noraidīts.
Pēc NA iniciatīvas tika uzdots Ministru kabinetam ieviest samazināto PVN likmi ēdināšanai uz 12%. Lēmums nav izpildīts.
NA rosināja nepiemērot samazināto 5 % PVN presei krieviski. Priekšlikums ir stājies spēkā, un šobrīd šiem izdevumiem ir augstāks PVN – 21 %.
NA rosināja attaisnoto izdevumu slieksni palielināt uz 1000 eiro esošo 600 eiro vietā. Priekšlikums tika noraidīts.
KULTŪRA, LATVIEŠU VALODA
NA un AS vērsās Satversmes tiesā, lai apstrīdētu pienākumu sabiedriskajiem medijiem raidīt krieviski. Tiesa 2026. gadā atzina, ka regulējums par satura veidošanu mazākumtautību valodās neatbilst Satversmei. Pēcāk NA iesniedza priekšlikumus izmaiņām – atbilstoši tam, ko lēma tiesa.
NA rosināja skaidrāk noteikt SEPLP pilnvaras, dodot padomei nepārprotamas tiesības noteikt valodu izvēli un lietojumu sabiedriskajos medijos. Jautājums tika aktualizēts saistībā ar LTV plāniem rīkot Eiropas Parlamenta kandidātu debates krieviski.
NA rosināja pilnveidot ārvalstu kino investīciju piesaisti. Rezonansi izpelnījās ziņas, ka pārtraukts valsts atbalsts ārzemju filmu uzņemšanai Latvijā un filmu veidotāji izvēlas kaimiņvalstis. Laikā, kad Kultūras ministriju vadīja NA, tika veidots mērķtiecīgs atbalsts ārzemju kino uzņemšanai Latvijā, piesaistot investīcijas un veidojot starptautiski konkurētspējīgu kino industriju. Tas deva iespēju nozares profesionāļiem gūt pieredzi liela mēroga projektos, radīja nozarē jaunas darbavietas, kā arī attīstīja vietējo kino infrastruktūru un veicināja Latvijas kultūras eksportu un valsts atpazīstamību pasaulē.
NA rosināja Valsts valodas centru pārveidot par neatkarīgu iestādi, lai mazinātu politisko ietekmi uz šo institūciju un ļautu veidot stabilu, neatkarīgu iestādes budžetu. Priekšlikums noraidīts, centrs palika Tieslietu ministrijas pārraudzībā.
DROŠĪBA
Šī gada 7. oktobrī notika pirmais gaidījums ar Latvijā nokritušu dronu. NA prasīja aizsardzības ministra skaidrojumu, kā arī rosināja paātrināt aizsardzības industrijas stratēģijas izstrādi, kam bija jābūt izstrādātai līdz jūlijā notikušajam NATO samitam Vašingtonā, tomēr termiņš tika vairākkārt pārcelts, un līdz oktobrim stratēģijas joprojām nebija.
NA rosināja liegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem strādāt sabiedriskajos medijos. Priekšlikums tika noraidīts.
NA rosināja liegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem strādāt Latvijas skolās. Priekšlikumi noraidīti. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās informācijas, tobrīd Latvijas skolās strādāja 214 Krievijas un Baltkrievijas valstspiederīgie.
NA iesniedza paziņojuma projektu saistībā ar gaidāmo obligāto migrantu pārdali ES ietvaros. Priekšlikums tika noraidīts. Tāpat vēlāk atbildīgās valdības amatpersonas norādīja, ka kaimiņvalstis nav saņēmušas nekādus izņēmumus, kā neoficiāli bija izskanējis. Tomēr 2025. gada izskaņā tapa zināms, ka Latvija palaidusi garām iespēju un nekādus izņēmumus no prasību pildīšanas neieguva, kā to izdarījušas citas valstis.
NA deputāti rosināja attiecināt Imigrācijas likuma normu par latviešu valodu un arī par drošības pārbaudēm uz to Krievijas pilsoņu kategoriju, uz kuru tā līdz šim neattiecās. Tas skartu ap pieciem tūkstošiem cilvēku, kas deviņdesmito gadu sākumā saņēma uzturēšanās atļaujas Latvijā, balstoties uz likumu, kas nav spēkā vairāk nekā 20 gadus. Šāds priekšlikums tika konceptuāli atbalstīts.
Nacionālā apvienība gada nogalē kļuva par Starptautiskās Demokrātijas savienības (International Democracy Union) dalībnieci līdzās tādiem ietekmīgiem politiskajiem spēkiem kā ASV Republikāņu partija, Lielbritānijas Konservatīvā partija un Vācijas Kristīgie demokrāti. NA ir vienīgā partija no Latvijas, kas uzņemta šajā organizācijā, un tādējādi stiprina saites ar konservatīviem politiskiem spēkiem visā pasaulē, tostarp ASV, un tā ir iespēja aizstāvēt Latvijas intereses pasaules ietekmīgākajās politiskajās aprindās.
LABKLĀJĪBA
NA rosināja noteikt, ka ģimenes valsts pabalsts maksājams jau bērna pirmajā dzīves gadā. Iniciatīva netika atbalstīta. 2009. gada krīzes laikā tika pieņemts lēmums bērna pirmajā dzīves gadā neizmaksāt ģimenes valsts pabalstu. Šis lēmums joprojām ir spēkā.
NA rosināja indeksēt ģimenes valsts pabalstu. Priekšlikums netika atbalstīts. 2022. gadā NA panāca būtisku ģimenes valsts pabalsta palielinājumu. Taču inflācijas ietekmē ir būtiski sarucis tas, ko ģimenes var nopirkt. Tādēļ NA priekšlikums bija indeksēt, proti, palielināt ģimenes valsts pabalsta apmēru: iepriekšējo 25 eiro vietā – 30 eiro par vienu bērnu; iepriekšējo 100 eiro vietā – 120 eiro par diviem bērniem; iepriekšējo 225 eiro vietā – 270 eiro par trīs bērniem; savukārt, ja ir četru bērnu ģimene, – 120 eiro par katru bērnu.
NA rosināja noteikt, ka strādājošiem pensionāriem pensijas pārrēķins tiek veikts automātiski, kā arī paredzēt pensiju indeksāciju pilnā apmērā, nevis indeksēt tikai pusi pensijas. Iniciatīvas netika atbalstītas. Tāpat NA rosināja noteikt piemaksu par darba stāžu arī personām, kas pensionējušās no 2012. gada, nevis ieviest to pakāpeniski. Iniciatīva netika atbalstīta.
NA rosināja saglabāt vecāku pabalstu 100% apmērā arī gadījumā, ja vecāks strādā. Iniciatīva netika atbalstīta. Koalīcija lēma par labu 75% saglabāšanai.
NA rosināja, lai daudzbērnu ģimenes saglabātu statusu un atvieglojumus arī tad, ja bērns pilda 11 mēnešu valsts aizsardzības dienestu. Šī iniciatīva tika noraidīta.
