Nacionālā apvienība (NA) rosina samazināto 5% PVN likmi grāmatām un preses izdevumiem piemērot tikai izdevumiem Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu un kandidātvalstu valodās. Tādējādi krievu valodā izdotajai presei tiktu piemērota 21% PVN likme līdzšinējās 5% PVN likmes vietā.
“Latvijai ir jādemonstrē sava informatīvā piederība Eiropas kultūrtelpai. Samazinātā 5% PVN likme tika ieviesta, lai atbalstītu vietējos izdevējus un medijus, tostarp nodrošinātu kvalitatīvas un valstiskas informācijas pieejamību, kas ir būtiski nacionālajai drošībai. Samazinātās PVN likmes regulējums ir precizējams, jo šobrīd šādi atbalstām arī tos, kuri veido divvalodību un nostiprina krievu valodas pašpietiekamību Latvijā,” skaidro 14. Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA).
Butāns uzsver, ka uz krievu valodas pašpietiekamību Latvijā norādījusi Satversmes tiesa, tāpat jau ilgus gadus vērojama krievu valodas dominance mediju telpā. Tostarp Latvijas lielākais laikraksts iznāk krieviski, nevis valsts valodā, un arī saturiski veido paralēlu informatīvo telpu, cita starpā vēstot par Ļeņina gadadienām un izvairoties kritizēt Krievijas armiju.
Grozījumi rosināti Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Likumprojektam tiek lēsta pozitīva fiskālā ietekme, un tas valsts budžetā varētu ienest papildu 4-6 miljonus eiro, ko NA aicina novirzīt mediju telpas stiprināšanai, piemēram, nelegālo propagandas TV pieslēgumu apkarošanai un Mediju atbalsta fondam (MAF) reģionālo mediju atbalstīšanai.
Likuma grozījumi varētu stāties spēkā 2025. gada 1. janvārī.
