Šodien Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis jaunus noteikumus cīņai pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu ES mērogā, labojot atbilstīgo direktīvu un pirmo reizi pieņemot arī regulu. EP viceprezidents Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) kā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas izvirzītais pārstāvis šo likumdošanas aktu veidošanā no EP puses ar gandarījumu uzsver, ka beidzot ir panākti ES dalībvalstīm vienoti noteikumi naudas atmazgāšanas ierobežošanas jautājumos, kas tādējādi izlīdzinās Latvijas finanšu un arī tautsaimniecības nozaru konkurētspēju ES mērogā.
“Kopā ar EP sarunu vedējiem pie šo likumu izstrādes esam strādājuši vairākus gadus. Divas lietas ir īpaši svarīgas, ko vēlos izcelt. Pirmkārt, zinot un laikus sabiedrību brīdinot par riskiem, kas mūs sagaidīja arī banku nozarē, kurai nebija stingrākas regulācijas pret aizdomīgu finanšu ieplūšanu no Krievijas, Latvijai bija jāpieņem sāpīgi finanšu kapitālā remonta mēri. Diemžēl citu ES valstu bankas turpināja ar šo naudu strādāt, un dažas to dara pat tagad. Atceros, ka ABLV skandāla laikā, uzklausot finanšu uzraugus EP, neviens nevēlējās dzirdēt, ka liela daļa no finanšu transakcijām notika ar citām ES valstu bankām. Izstrādājot jaunos ES līmeņa noteikumus, mans kā frakcijas izvirzītā sarunvedēja mērķis bija nevis pastiprināt administratīvo slogu un noteikumus vēl vairāk, bet gan panākt, ka lielākā daļa no pārbaužu un regulatīvajiem mehānismiem, ko Latvija jau ir ieviesusi, gluži vienkārši attiektos uz visu ES valstu finanšu sektoriem. Kā arī mērķis ir uzlabot Finanšu izlūkošanas dienestu sadarbību ES,” norāda Zīle.
Deputāts vienlaikus uzsver, ka pārrunu procesā izdevies arī mazināt sākotnējos EP pieņemtos priekšlikumus, kas paredzētu būtiski samazināt slieksni, pie kura būtu jāievieš īpašas pārbaudes patiesā labuma guvēju noteikšanai. “Bieži vien Eiropas Parlaments, it īpaši zaļie un sociālisti, aizraujas ar drīzāk deklaratīviem, nevis racionāliem priekšlikumiem. Viena no Latvijas finanšu nozares bažām bija pārāk liels samazinājums patiesā labuma guvēju slieksnim, ko zaļie sākotnēji gribēja samazināt līdz 5% no kapitāldaļu īpatsvara, kas faktiski padarītu būtisko regulējumu nevis efektīvu un mērķētu, bet bieži vien vienkārši neizpildāmu, kas nesasniegtu pat esošos mērķus patiesā labuma guvēju kontrolē. Kopā ar EPP grupas sarunvedējiem un Padomes atbalstu šis slieksnis saglabāsies 25% apmērā ar nelielām atrunām, taču atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām,” skaidro Zīle.
“Otrkārt, esmu īpaši gandarīts, ka mans priekšlikums par īpaši stingru attieksmi t.s. zelta vīzu un termiņuzturēšanās ierobežošanai visā ES ir atradis vietu arī gala redakcijā. Lai gan Padome nepiekrita piedāvātajam pilnīgam pilsonības tirgošanas aizliegumam ES mērogā, pēc kompromisa esmu gandarīts, ka šī pazemojošā un, kā šobrīd skaidri katram redzams, arī drošības ziņā tuvredzīgā politika, pret kuru es un Nacionālā apvienība iestājās kopš pirmās dienas, kad to ieviesa arī Latvijā, būs jāpārskata visām ES dalībvalstīm. Grūtāk gāja ar piekļuves nodrošinājumu dažādiem reģistriem, kas īpaši būtisks ir žurnālistu un pētnieku darbam, atmaskojot oligarhu īpašumus, un kas pēc samērā nepatīkamā ES tiesas sprieduma tika paliks zem sitiena. Taču arī tur, manuprāt, kompromiss ir panākts un pieeja šīm informācijas bāzēm būs, turklāt precīzāk regulēta nekā līdz šim,” noslēdz Zīle.
Zīle tomēr izsaka arī sarūgtinājumu, ka Finanšu ministrijas un tās vadības sākotnējās ambīcijas par ES mēroga aģentūras cīņai pret naudas atmazgāšanu izveidi Rīgā nav materializējušās. “Tā bija izgāšanās. Vienīgi mana Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa izvirzījām Rīgu kā šīs aģentūras AMLA mājvietu, bet pat Jaunās Vienotības Eiropas Tautas partijas virzītā kandidatūra, cik noprotu, bija Viļņa. Lai gan Vienotības ministri bija publiski minējuši, ka cīnīsies par Rīgu, tās ambīcijas bija formālas un praktiski nepamanāmas. Kā tas parasti ES sarunās notiek, lielie “kumosi” paliek Rietumeiropā – šī aģentūra tiks radīta Frankfurtē.”
