Nacionālā apvienība (NA) rosina atjaunot kino atbalsta programmas iepriekšējos nosacījumus, kas sekmēja ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā, tā ne vien stiprinot vietējās kino nozares attīstību, bet arī piesaistot Latvijai investīcijas.
Kopš 2016. gada spēkā bija atbalsta mehānisms ārvalstu filmu projektu veidošanai Latvijā, tā piesaistot valstij investīcijas un veidojot starptautiski konkurētspējīgu kino industriju. Tas deva iespēju nozares profesionāļiem gūt pieredzi liela mēroga projektos, radīja nozarē jaunas darbavietas, kā arī attīstīja vietējo kino infrastruktūru un veicināja Latvijas kultūras eksportu un valsts atpazīstamību pasaulē.
NA atgādina, ka jau 2024. gada aprīlī publiski izskanēja, ka līdzšinējai kino atbalsta programmai nav apstiprināts finansējums, kaut arī valsts budžetā tāds paredzēts. Tobrīd vairākiem kino projektiem kavējās finansējuma izmaksa, kas apdraudēja valsts tēlu starptautiskās kino ražotāju nozares acīs, tā zaudējot iespējas pozicionēt Latviju kā kino uzņemšanai pievilcīgu valsti. Reaģējot uz mediju interesi, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pirmdien, 15. aprīlī, pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem pauda, ka atbalsta sistēma nemainīsies un Latvija būs filmu industrijai pievilcīgākais galamērķis reģionā.
Tomēr 2024. gada jūnijā pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas programmas nosacījumi tika mainīti, kā rezultātā apturēti vairāki nozīmīgi filmu projekti, kuru veidotāji tagad izvēlējušies filmas uzņemt kaimiņvalstīs, nevis Latvijā, un valsts zaudējusi iespēju piesaistīt investīcijas. Šī gada sākumā tika lēsts, ka kopumā gada laikā ārvalstu kino profesionāļi uz Latviju varētu atvest ap 16 milj. eiro, kas jaunajos apstākļos nepiepildīsies.
NA uzskata, ka ir steidzami jāatjauno iepriekšējie atbalsta nosacījumi, atgriežoties pie Ministru kabineta noteikumu Nr. 173 iepriekšējās redakcijas, un jāatjauno Latvijā stabila un prognozējama vide ārvalstu filmu uzņemšanai, nodrošinot Latvijas konkurētspēju globālajā kino tirgū.
“Izmaiņas atbalsta kritērijos un izmaksu attiecināšanā ir rezultējušās ar to, ka ārvalstu filmu producenti izvēlas filmēt kaimiņvalstīs, uz kurām aizplūst investīcijas, jo šīs valstis spēj nodrošināt skaidrus un nemainīgus nosacījumus. Nupat publiski izskanējis, ka kino nozares milzis “Netflix” tomēr nefilmēs Latvijā seriālu, kura vērtība tiek lēsta ap 20 milj. eiro. Šādi gadījumi ir zaudējums gan kultūras nozarei, gan investīciju videi, taču nav bijusi ne ekonomikas, ne kultūras ministru rīcība, lai to novērstu,” norāda Saeimas deputāts Artūrs Butāns.
Partijā atgādina, ka ārvalstu kino uzņemšanas atbalsta sistēma tika veidota un nodrošināta laikā, kad NA pārstāvji vadīja Kultūras ministriju un Ekonomikas ministriju. Iesaistot ārzemju latviešu organizācijas un atzītus latviešu izcelsmes kino nozares profesionāļus ASV, tika veidota sadarbība ar kino ražotājiem Holivudā, tostarp platformas “Netflix” pārstāvjiem, kuri izrādīja lielu interesi par iespējām filmēt tieši Latvijā, bet mainīgo nosacījumu dēļ izvēlējušies filmēt kaimiņvalstīs.
NA uzsver, ka Latvijas kino nozare, pateicoties mērķtiecīgai Kultūras ministrijas politikai, pēdējos gados ir piedzīvojusi uzplaukumu gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, par ko liecina daudzās uzņemtās filmas un seriāli un to panākumi ārvalstu konkursos. Aktīvs filmu ražošanas process pašmājās, kā arī atbalsts ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā palīdzējis valstī veidot starptautiski konkurētspējīgu kino industriju, un atbalsts ir jāturpina.
No 2016. gada līdz 2021. gadam atbalsta mehānismu ārvalstu filmu projektu veidošanai Latvijā realizēja Nacionālais kino centrs, kas līdzfinansējis vairāk nekā 20 ārvalstu filmu projektu veidošanu Latvijā. Šo filmu veidotāji Latvijā ieguldīja vairāk nekā 16 milj. eiro. No 2022. gada valsts budžeta līdzfinansējuma ārvalstu filmu uzņemšanai programmu administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Kopš programmas sākuma 2022. gadā ir nodrošināts pakalpojumu eksports 23 milj. eiro apmērā, kas 2022. un 2023. gadā valsts budžetā ļāvis ieņemt kopumā 3,8 milj. eiro.
Kopš 2022. gada, kad LIAA pārņēma ārvalstu filmu uzņemšanas programmas administrēšanu, tika iesniegti 27 filmu projekti, no kuriem 16 saņēma līdzfinansējumu. Šo projektu realizācija ir devusi būtisku ieguldījumu mūsu valsts ekonomikā – apmēram 18 milj. eiro, kā arī valsts budžetā ienākuši vairāk nekā 4 milj. eiro nodokļos.
