Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāti iesnieguši pieprasījumu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (“Progresīvie”), aicinot skaidrot, kā tiek īstenota Valsts aizsardzības koncepcija. NA iepriekš vērsās pie ministra ar aicinājumu tikties ar partijas valdi, taču līdz šim ministrs nav radis iespēju tikties, skaidrojot to ar aizņemtību.
NA norāda, ka kavējas Aizsardzības industrijas attīstības stratēģija, ko bija plānots izstrādāt līdz 2024. gada jūlijā notikušajam NATO samitam Vašingtonā, tomēr līdz šim stratēģijas izstrāde ir kavējusies, un termiņi vairākkārtīgi atlikti, publiski minot dažādus attaisnojumus. Minēto termiņu 2023. gada decembrī aicināja noteikt Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, pēc konsultācijām ar Latvijas drošībā un aizsardzībā ieinteresēto uzņēmumu un atbildīgo ministriju pārstāvjiem. Pieprasījumā ministram NA lūdz skaidrot, kādi šķēršļi kavē Aizsardzības industrijas attīstības stratēģijas izstrādi un kad tā būs gatava.
Pieprasījumā NA pievēršas arī faktam, ka 2024. gada 7. septembrī Rēzeknes novadā nokrita Krievijas izcelsmes bezpilota lidaparāts jeb drons. NA atgādina, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) uzdevums ir nodrošināt valsts teritorijas un civiliedzīvotāju aizsardzību no pirmā centimetra, kā tas noteikts aizsardzības koncepcijā. Partija aicina ministru skaidrot, kā konkrētajā gadījumā šis uzdevums tika pildīts. Tāpat no Valsts robežsardzes priekšnieka izskanējis, ka robežsardze netika iesaistīta brīdī, kad drons ielidoja Latvijas gaisa telpā un informācija saņemta novēloti – kad drons jau bija nokritis. NA vēlas saņemt skaidrojumu par to, ko Aizsardzības ministrija ir darījusi, lai panāktu, ka NBS un robežsardze vienoti sadarbotos, lai novērstu apdraudējumu valstij.
NA atgādina Valsts aizsardzības koncepcijā noteikto, ka NBS kara laika apjomam jāsasniedz 61 000 karavīru, ko veido 31 000 karavīru miera laika struktūra un 30 000 vispārējas rezerves karavīru. Pieprasījumā NA aicina ministru skaidrot, ko Aizsardzības ministrija ir paveikusi un plāno paveikt, lai panāktu, ka NBS struktūrā būtu 61 000 karavīru, kā arī lai viņiem būtu pieejams individuālais ekipējums un materiāltehniskais nodrošinājums.
Tāpat NA atgādina Valsts aizsardzības koncepcijā noteikto, ka priekšnoteikums Baltijas valstu efektīvākai rīcībai aizsardzībā ir sadarbības stiprināšana. Publiski izskanējis par atsevišķiem kopīgiem Baltijas valstu iepirkumiem, taču NA pieprasījumā aizsardzības ministram uzsver, ka jānodrošina aktīva Latvijas loma šādu projektu ierosināšanā un īstenošanā, negaidot uz kaimiņvalstu iniciatīvu.
Valsts aizsardzības koncepciju Saeima apstiprināja 2023. gada 5. oktobrī. Tā nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.
