Nacionālās apvienības (NA) un Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakciju deputāti vērsušies ar prasības pieteikumu Satversmes tiesā, aicinot vērtēt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā iekļautās normas par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos atbilstību Satversmei.
Deputāti konstatē, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3. panta septītajā daļā un 8. panta ceturtajā daļā minēto gan sabiedriskie mediji, gan to uzraugošā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) interpretē kā normas, kas nevis pieļauj, bet uzliek par pienākumu sabiedriskajos medijos veidot saturu mazākumtautību valodās, tādējādi pamatojot nesamērīgi plaša krievu valodas satura klātbūtni sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos.
Latvijai ir pienākums aizsargāt vērtības, kas nostiprinātas tās pamatlikumā un stiprināt latviešu valodas izmantošanu un latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu. Regulējums, kas paredz sabiedrisko mediju pienākumu veidot saturu mazākumtautību valodās, rada situāciju, kurā sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ne tikai lielu daļu resursu velta satura svešvalodās veidošanai un izplatīšanai, bet tiek vājināts arī latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statuss, kas ir pilnībā pretēji Latvijas Republikas Satversmē noteiktajam. Deputātu ieskatā šāda neatbilstība Satversmei jānovērš.
Saeimas deputāts Raivis Dzintars: “Esošo ģeopolitisko izaicinājumu laikā ir īpaši svarīgi stiprināt Latviju kā nacionālu un saliedētu valsti. Mūsu valstiskuma pamatā ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, un tās statuss ir nostiprināts Satversmē. Tomēr acīmredzami ne visiem Satversmē noteiktais šķiet gana būtisks, un notiek centieni palielināt krievu valodas klātbūtni publiskajā telpā, NA to uzskata par bīstamu un nepieļaujamu virzienu.”
Saeimas deputāts Edvards Smiltēns: “Laikā, kad Ukraina cīnās ar Krievijas brutālo nežēlību, kad jaucam nost okupekļus un atbrīvojamies no padomju okupācijas paliekām, liekas, ka latviešu valodas kā vienīgās saziņas valodas stiprināšana ir pašsaprotama. Taču tajā pašā laikā redzam ne tikai vēlmi sabiedriskajos medijos krievu valodu saglabāt, bet tās lomu pat palielināt. Lietā tiek likti visdažādākie argumenti, tai skaitā piesegšanās ar likuma normām. Uzskatām, ka tas neatbilst ne Satversmes garam, ne burtam.”
