Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas liegtu valsts ierēdņiem ieņemt amatus kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, kā arī liegtu vienai personai atrasties vairākās padomēs vai valdēs vienlaicīgi.
“Priekšlikumu mērķis ir uzlabot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. Ir jābeidz prakse, ka ministriju ierēdņi strādā valdēs un padomēs, gūstot papildu ienākumus, taču radot daudz jautājumu par reālo pienesumu. Ierēdņus šajos amatos ir jāaizstāj profesionāļiem no privātā sektora. Tāpat redzam, ka ir izveidojusies šaura cilvēku grupa, kas klejo no vienas kapitālsabiedrības padomes uz citu, bieži vien atrodoties pat vairākās pozīcijās vienlaikus. Trūkst pārliecības, ka šie pārstāvji ikdienā spēj pilnvērtīgi iedziļināties vairāku organizāciju un pat nozaru darbā. Sabiedrībai ir jābūt drošai, ka valsts un katra Latvijas nodokļu maksātāja īpašums tiek pārvaldīts atbildīgi un rūpīgi,” uzsver Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA).
Iesniegtie priekšlikumi paredz, ka visiem valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem ir jābūt neatkarīgiem, turpretī šobrīd likums nosaka, ka neatkarīgai jābūt vismaz pusei šo pārstāvju. Tāpat deputāti rosina noteikt, ka valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis pēc sešiem mēnešiem kopš amatā apstiprināšanas vairs nedrīkst ieņemt amatu citas kapitālsabiedrības valdē vai padomē. Sešu mēnešu periods noteikts, lai būtu pārejas posms, kurā nodrošināt pēctecību nākamajam darbiniekam un pabeigt darba attiecības.
Valsts kapitālsabiedrībās padomes uzdevums ir nodrošināt valsts interešu pārstāvniecību, taču, NA vērtējumā, pēdējos gados process, kādā tiek ievēlētas padomes, ir radījis situāciju, kad padomēs darbojas šaurs cilvēku loks, kam bieži vien pieder reālā vara pār uzņēmumu stratēģisko attīstību. Šķietami labākie jomas eksperti vienlaicīgi darbojas vairākos publiskā un privātā kapitāla uzņēmumos, kas rada šaubas, vai tiešām padome pārstāv valsts un iedzīvotāju intereses, vai drīzāk paša uzņēmuma vai, piemēram, topošo stratēģisko investoru intereses, norāda NA.
Iesniegtos grozījumus šajā likumā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija plāno sākt skatīt 6. novembrī.
