Man pavasaris simbolizē cerību. Kad no ziemas sastinguma izlaužas jaunas dzīvības skaistums, gribas ticēt labajam. Gribas redzēt rītdienu, kurā esam kopā ar saviem mīļajiem, esam drošībā, baudām brīvību un māju sajūtu. Karš Ukrainā un lielkrievu ļaunuma impērijas mākonis šai pavasara saulei met ēnu, skaudri atgādinot, ka nekas, kam mums ir vērtīgs un dārgs, nav pašsaprotams.
Tik daudz kas mūsu dzīvē ir likteņa varā, un nav mūsu rokās to ietekmēt. Skarbie notikumi pasaulē to atgādina. Bet pavasara saule cauri mākoņiem met arī citu atgādinājumu – ir lietas, kas ir un būs mūsu pašu brīva izvēle un atbildība.
Man nekad nav paticis rakstīt vai runās paust priekšvēlēšanu tekstus. Vēlēšanas vienmēr nozīmē, ka viss neīstais un mākslīgais izvirzās priekšplānā. Sadarbības vietā dominē sacensība un mēģinājumi pierādīt savu pārākumu. Bet neatkarīgi no tā, kā es izjūtu šo laiku, mans iekšējais atgādinājums par paša atbildību liek man nepalikt klusam un uzrunāt tevi caur šīm rindām.
Mēs vēlēsim sava novada pašvaldību, bet izvēle, manuprāt, nav tikai par pašvaldību. Mēs demokrātiski lemsim par to, kas saimniekos mūsu pilsētās un pagastos, bet vienlaikus mums jālemj, lai šī demokrātija būtu kaut kas tikpat pašsaprotams mūsu valstī arī nākotnē. Un šajā ziņā nav lielu vai mazu vēlēšanu. Politiķi un partijas, kas gūst atbalstu novados, kļūst stiprāki arī valstī.
Neviens nav ideāls, un pavisam noteikti tādas nav arī partijas. Un tomēr uzskatīt, ka visi ir vienādi, būtu otra un vēl bīstamāka galējība. Šodien mums jāspēj atšķirt tie, kam idejas ir tikai īslaicīgs projekts, no tiem, kuriem ideja ir vērtība pati par sevi. Mums jāatšķir tie, kuri par drošu un latvisku Latviju ir tikai aprēķina pēc, no tiem, kuri par to iestājas ilgstoši, stabili un prognozējami.
Laikā, kad ārā ir nenoteiktības un pārmaiņu vētra, īpaši svarīgi turēties pie pārbaudītām un uzticamām vērtībām. Es aicinu balsot par Nacionālo apvienību un tās komandām visā Latvijā, jo uzskatu, ka tā šodien ir Latvijai kā nacionālai un neatkarīgai valstij drošākā izvēle.
