Nacionālā apvienība (NA) Saeimā iesniegusi lēmumprojektu, kas paredz demontēt Latvijas–Krievijas pierobežas dzelzceļa infrastruktūru, lai stiprinātu valsts drošību. NA atsaucas uz NBS militāro ekspertu vērtējumu, kas pauž šādu nepieciešamību.
“Nedrīkst nodrošināt pretiniekam gatavu infrastruktūru, ko izmantot agresijas gadījumā. Ukrainas kara analīze skaidri parāda, ka dzelzceļš ir bijis Krievijas kara infrastruktūras mugurkauls, un mēs nedrīkstam pieļaut līdzīgu apdraudējumu Latvijā. Mums jāveic visi nepieciešamie pretmobilitātes pasākumi, un tas nozīmē arī dzelzceļa līniju demontāžu pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā to iesaka NBS un ārvalstu militārie eksperti,” uzsver Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA).
Latvijā joprojām izmanto Krievijas standarta 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa tīklu. Pierobežā no Latvijas teritorijas uz Krieviju ved divi dzelzceļa koridori: Rēzekne–Zilupe–valsts robeža un Rēzekne–Kārsava–valsts robeža, bet ar Baltkrieviju – Daugavpils–Indra–valsts robeža.
NA norāda, ka esošā infrastruktūra rada tiešu militāru risku, jo iebrukuma gadījumā tā varētu tikt izmantota agresora militārās tehnikas un vienību pārvietošanai. Ukrainas pieredze pierāda, ka Krievijas dzelzceļa karaspēks spēj ļoti ātri atjaunot bojātu infrastruktūru un izveidot militārās loģistikas koridorus.
Gan NBS, gan ārvalstu militārie eksperti, tai skaitā ASV analītiķi, uzsver, ka dzelzceļa līniju klātbūtne pie robežas būtiski apgrūtina pretmobilitātes pasākumu īstenošanu un ir atzīstama par tiešu draudu Latvijas drošībai. Eksperti rekomendē demontēt ne tikai sliedes, bet arī uzbērumus, caurtekas un citu infrastruktūru, lai pilnībā liegtu pretiniekam iespēju ātri atjaunot pārvietošanās spējas.
NA iesniegtais lēmumprojekts paredz, ka Ministru prezidentei Evikai Siliņai ar valdības lēmumu jānodrošina Latvijas–Krievijas pierobežas dzelzceļa infrastruktūras demontāža, kā arī jāveic pārrunas ar Lietuvu un Igauniju, lai nodrošinātu vienotu Baltijas valstu rīcību dzelzceļa demontāžas jautājumos Baltijas aizsardzības līnijas ietvarā. Tāpat NA mudina premjeri ES līmenī panākt finansējumu, lai kaut daļēji kompensētu infrastruktūras demontāžas izmaksas kā daļu no Eiropas austrumu robežas stiprināšanas.
