Partijas “Nacionālā apvienība” priekšsēdētāja Ilze Indriksone asi kritizē valdības nespēju publiskot to Latvijas uzņēmumu sarakstu, kuri joprojām piektajā kara gadā uztur ekonomiskās attiecības ar Krieviju. Viņa norāda, ka šobrīd ir radies priekšstats, ka ierēdniecība apzināti piemeklē iemeslus, kāpēc to nevar izdarīt vai to nedrīkstētu darīt. Taču, viņasprāt, šādai vilcināšanai nav attaisnojuma.
“Piektajā kara gadā ikviens darījums ar Krieviju ir asiņains. Tā vairs nav nejaušība, bet gan apzināta nostāja. Tāpēc sabiedrībai ir tiesības zināt uzņēmumus vārdā, kas tirgojas ar Krieviju un pēc būtības tādā veidā uztur agresorvalsts ekonomiku un karu pret Ukrainu,” uzsver Indriksone.
Pēc viņas domām, ja uzņēmējiem līdz šim nav ierunājusies sirdsapziņa, tad tā arī neierunāsies. Tāpēc publiskums ir vienīgais efektīvais instruments – lai sabiedrība, sadarbības partneri un klienti zinātu, kuri uzņēmumi turpina pelnīt agresorvalsts tirgū.
Vienlaikus partijas līdere norāda, ka pārsteidzošs ir atklājums, ka uzņēmumiem ir pieejams valsts atbalsts eksporta pārorientācijai, bet pienācīgi netiek pārbaudīts, vai konkrētais komersants pēc atbalsta saņemšanas patiešām neveic darījumus ar Krieviju.
“Nacionālās apvienības ieskatā tas ir pilnībā nepieņemami. Ja valsts atbalsta mehānismi netiek kontrolēti, sanāk, ka valsts pati ar savu finansējumu sniedz piešprici agresorvalsts ekonomikai,” uzsver Indriksone.
Viņa atgādina, ka jau kara sākumā, būdama ekonomikas ministre, uzdeva publiskot eksportētāju sarakstu. Toreiz ierēdniecība to izdarīja, taču, mainoties ekonomikas ministram, saraksts tika izņemts. “Tādēļ nav saprotams, kāpēc tiek meklēti formāli attaisnojumi un kavēta rīcība,” viņa norāda.
Tāpat Indriksonei nav saprotams, kāpēc ir izvēlēts iet sarežģītāko ceļu ar grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā caur Saeimas lasījumiem, ja pilnīgi pietika ar premjeres rezolūciju un Ekonomikas ministra izpildi.
Kā informē LETA, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Šadris šonedēļ Saeimas Ārlietu komisijā informēja, ka rosinās vairāku ministriju tikšanos, lai izvērtētu iespējamos rīcības virzienus valsts atbalsta ierobežošanai uzņēmumiem, kuri turpina sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Šadris norādīja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piešķīrusi atbalstu tirgus pārorientācijai vai jaunu eksporta tirgu apgūšanai 6355 uzņēmumiem 102 miljonu eiro apmērā, no tiem 103 uzņēmumiem jeb 1,6% ir saistība ar Krieviju vai Baltkrieviju.
