Šodien, 20. maijā, Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā vienbalsīgi atbalstīja komisijas gala ziņojumu, kas tiks virzīts izskatīšanai Saeimas sēdē. Gala ziņojumā ietverts vairāk nekā 100 rekomendāciju izmaiņām imigrācijas jomā.
“Komisijai salīdzinoši īsā laikā ir izdevies paveikt apjomīgu darbu, uzklausot iesaistītās institūcijas, analizējot normatīvo regulējumu un identificējot būtiskākos riskus migrācijas kontroles jomā, turklāt vienojoties par nepieciešamību pastāvošās problēmas nekavējoties risināt, jo stingra imigrācijas politika ir nacionālās drošības jautājums,” norāda komisijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).
Komisijas darbā īpaša uzmanība pievērsta trešo valstu pilsoņu ieceļošanai un uzturēšanās kontrolei Latvijā, studentu statusam un tā izmantošanai imigrācijas prasību apiešanai, nodarbinātībai, kā arī valsts institūciju kapacitātei pieaugošas migrācijas apstākļos. Komisija ir sagatavojusi vairāk nekā simt rekomendāciju par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā un izpildinstitūciju darbībā.
Starp secinājumiem ir norādīts, ka nereti studentu statuss tiek formāli izmantots uzturēšanās atļaujas saņemšanai, kamēr patiesais personas mērķis Latvijā ir nodarbinātība, tāpēc ir piedāvāts atteikties no “labās prakses” augstskolu principa, nosakot vienotus un stingrus atbildības nosacījumus visām augstskolām, kuras vēlas saņemt tiesības uzaicināt ārzemniekus.
Tāpat komisija ir konstatējusi riskus kurjerdienestu platformās. Ziņojumā norādīts uz gadījumiem, kad Bolt un Wolt lietotnēs iespējama citas personas identitātes izmantošana, profilu iznomāšana un nodarbinātība personām, kurām nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā. Tāpat secināts, ka platformu darbības modelis apgrūtina pilnvērtīgu nodokļu, darba tiesību un valsts valodas prasību kontroli.
Komisijas darbā ir gūts apstiprinājums tam, ka nepieciešams noteikt kvotas kopējam trešo valstu pilsoņu skaitam, kuri var saņemt uzturēšanās atļaujas vai ilgtermiņa vīzas. Komisija norāda: atbildīgo dienestu kapacitātes robežas pie līdzšinējā imigrācijas apjoma jau ir sasniegtas, tāpēc vienlaikus jāvērtē gan institūciju kapacitātes palielināšana, gan imigrācijas plūsmas samazināšanas mehānismi.
Visbeidzot, starp secinājumiem ir norādīts, ka ilggadējā “atvērto durvju” politika ir radījusi sociālu spriedzi vairākās Eiropas valstīs, kurās ir liels ieceļotāju īpatsvars no valstīm ar izteikti atšķirīgu kultūru un vērtībām.
Plašāks skaidrojums par parlamentārās izmeklēšanas komisijā secināto tiks sniegts nākamnedēļ Saeimā. Plānots, ka pasākumā tiks detalizēti informēts par komisijas secinājumiem un priekšlikumiem saistībā ar aktuālajām problēmām migrācijas kontrolē.
