Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kas apkopo jau paveikto izglītības satura uzlabošanā un iezīmē turpmāk veicamos soļus. Tostarp noteikts, ka Latvijas vēsture būs patstāvīgs mācību priekšmets un mācību saturā tiks stiprināta mūzikas un kordziedāšanas, kā arī veselības pratības apguve.
Pēc izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones (NA) iniciatīvas ir uzsākta visaptveroša “Skola 2030” satura pārskatīšana, lai novērstu nepārdomātas prasības un dotu skolotājiem iespēju vairāk koncentrēties uz būtiskāko – kvalitatīvu un padziļinātu pamatzināšanu apguvi.
“Mūsu bērnu un jauniešu nākotne prasa skaidru redzējumu, kvalitāti un stabilitāti. Mēs rosinām no gadījuma rakstura uzlabojumiem izglītībā pāriet uz nepārtrauktu, datos un pētījumos balstītu satura pilnveidi. Katram izglītības jomā strādājošajam ir jāzina skaidri mērķi un sava atbildība, lai izglītības sistēma strādātu reālam rezultātam un stiprinātu valstiskās vērtības Latvijas skolās,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone.
IZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā apkopots jau paveiktais un iezīmēta turpmākā ceļa karte izglītības satura pilnveidei, balstoties uz objektīviem datiem un profesionālo dialogu. Mācību saturā paredzēts atgriezt pilnvērtīgu Latvijas vēstures mācīšanu, stiprināt kordziedāšanas apguvi un veicināt skolēnu veselības pratību. Plānots ieviest obligātus mācību programmu paraugus, kā arī pārskatīt valsts atbalstu mācību līdzekļu sarūpēšanā.
Latvijas vēstures apguves stiprināšana
Lepnums par savu valsti aizsākas jau skolas vecumā, tāpēc viena no galvenajām prioritātēm ir Latvijas vēstures pozīciju nostiprināšana mācību saturā. Šobrīd jau ir pārskatītas vēstures programmas 4.–9. klasei, īpaši izceļot Latvijas vēstures notikumus un procesus. Vēsturi paredzēts noteikt par patstāvīgu mācību priekšmetu pamatizglītības 4.–6. klašu posmā, kā arī izstrādāt un ieviest atsevišķu vēstures mācību priekšmeta kursu profesionālās vidējās izglītības programmās.
Aktualizētie sociālo zinību, sociālo zinību un vēstures, kā arī Latvijas un pasaules vēstures mācību priekšmetu programmu paraugi paredzēti kā valsts noteiktie paraugi. To pakāpeniska ieviešana skolu mācību procesā paredzēta no 2027. gada 1. septembra.
Kopdziedāšana un Dziesmu svētku tradīcijas turpināšana
Latvijas Dziesmu svētku tradīcijas ilgtspēja ir cieši saistīta ar to, vai bērniem un jauniešiem skolā ir iespēja dziedāt korī un piedzīvot dziedāšanu kā nozīmīgu kultūras tradīcijas daļu. Tāpēc izglītības satura pilnveidē paredzēts stiprināt kopdziedāšanas vietu skolā, tostarp atbalstot skolu koru attīstību. Šajā jomā jau ir izstrādāta mūzikas paraugprogramma, kurā samazināts teorijas apguves īpatsvars un paredzēts vairāk laika praktiskai muzicēšanai un dziedāšanai.
Ģimenes veselības mācības nostiprināšana
Gadiem ilgi izglītības programmās nav ietverti veselības un ģimenes vērtību jautājumi. Izglītības satura pilnveides procesā ir izstrādāta ceļa karte ģimenes veselības mācības ieviešanai. Šajā procesā iesaistīti universitāšu mācībspēki, Daudzbērnu ģimeņu asociācija, vīriešu veselības organizācijas un citi eksperti. Sadarbībā ar Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrību paredzēts izstrādāt ģimenes vērtību un veselībpratības mācību moduli. Vienlaikus, pilnveidojot programmu paraugus, paredzēts esošajā apjomā saglabāt saturu par finanšu pratību, nacionālo identitāti, pilsonisko līdzdalību, ģimenes vērtībizglītību, kā arī sociālajiem, tiesiskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem sabiedrībā.
Tālākie soļi
IZM sagatavotais informatīvais ziņojums un protokollēmums apkopo konkrētus uzdevumus, kā ministrijai sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru turpināt vispārējās izglītības satura pilnveidi. Šajā procesā paredzēta sadarbība ar pedagogu nozaru profesionālajām organizācijām, kā arī izglītības satura ekspertu un konsultatīvo padomju iesaiste. Plānots, ka daļa nepieciešamo normatīvo aktu grozījumu tiks sagatavota līdz 2026. gada beigām, savukārt citu saistīto izmaiņu priekšlikumi tiks izstrādāti 2027. gadā.
IZM informatīvais ziņojums par vispārējās izglītības satura pilnveidi ir publicēts Tiesību aktu portālā un nodots saskaņošanai. Informatīvais ziņojums jeb ceļa karte ir nozīmīgs solis valdības rīcības plānā ietverto prioritāšu īstenošanā. Ministru kabineta atbalsts šīm iecerēm ļaus nodrošināt loģisku, uz rezultātu vērstu un valstiski atbildīgu izglītības nozares attīstību.
