Latvijas kultūrnāciju veido kulturāli izglītota, kultūras procesos aktīvi līdzdalīga sabiedrība. Tā glabā un godā savu nacionālo mantojumu un tradīcijas, ko palīdz uzturēt plašs amatiermākslas tīkls un saliedē Dziesmu un deju svētku kustība. Vienlaikus nācija ir cieši integrējusies mūsdienu kultūrtelpā un ir atpazīstama globālajā kontekstā ar savu identitāti un kultūras sasniegumiem. Izšķiroša loma te ir mērķtiecīgi veidotai, visu sabiedrību aptverošai un pieejamai kultūrizglītības sistēmai, kurā top gan izglītoti kultūras patērētāji, gan kultūras procesa veidotāji, gan pasaules līmenī atpazīstamas izcilas zvaigznes.
Dziesmu un deju svētku kustība un process
Dziesmu un deju svētku kustība ir neatņemams Latvijas identitātes un kultūras ilgstpējas stūrakmens. Tās spēks balstās gan tradīcijas saglabāšanā, gan nemitīgā atjaunotnē, ejot līdzi laikam, bagātinot svētku procesu un risinot tagadnes izvirzītus aktuālus uzdevumus:
- veidosim optimālu Dziesmu un deju svētku rīkošanas modeli, attīstot Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkus kā dabisku Vispārējo Dziesmu un deju svētku kustības sastāvdaļu;
- kustības nodrošināšanai veidosim solidāru atbildību starp valsti un pašvaldībām;
- stiprināsim formālo un neformālo izglītību tradīcijas ilgtspējai;
- atbalstīsim māksliniecisko kolektīvu darbību;
- nodrošināsim Dziesmu svētku tradīcijas 150 gadu svinības 2023. gadā;
- izveidosim pastāvīgu Dziesmu un deju svētku ekspozīciju.
Kultūrizglītība
Kultūrizglītība ir būtiska ne tikai profesionāļu un pasaules līmeņa izcilību sagatavošanai, bet arī visas sabiedrības kultūras izpratnes veidošanai, nodrošinot ieinteresētu un kultūras procesos iesaistītu auditoriju:
- turpināsim darbu pie kultūrizglītības sistēmas pakāpeniskām pārmaiņām un uzlabojumiem, sākot ar bērnu mūzikas, mākslas, deju skolām, iesaistot nozaru praktiķus un uzklausot viņu viedokli;
- elastīgi pielāgosim profesionālās mākslas izglītību atbilstoši laikmeta prasībām un tirgus nepieciešamībai (profesionālās izglītības kompetenču centri);
- Monitorēsim pieprasījumu mākslas specialitātēs un plānosim to ilgtermiņā;
- kopā ar IZM strādāsim pie atalgojuma celšanas profesionālās kultūras izglītības pedagogiem visos līmeņos;
- turpināsim attīstīt un uzlabot izglītības iestāžu infrastruktūru Rīgā (PIKC Nacionālā Mākslu vidusskola, Latvijas Mākslas akadēmijas un kultūras augstskolu bāze Kronvalda 4) un reģionos (Latgales reģiona profesionālās ievirzes vidusskolas u. c.);
- turpināsim “Latvijas skolas somas” projektu, kas visiem bērniem vispārizglītojošās un profesionālās vidējās izglītības līmenī piedāvā iespējas iepazīt un pieredzēt Latvijas nacionālās vērtības klātienē, stiprinot to valstisko apziņu un kultūrizpratni;
- atbalstīsim Nacionālās enciklopēdijas veidošanu, kas digitālā formātā sniedz brīvi pieejamu uzticamu un izsmeļošu informāciju par Latviju un pasauli latviešu valodā.
Profesionālā māksla
Profesionālā māksla veido ikdienas kultūras dzīves daudzveidību un bagātību, nodrošina kultūras procesa un sabiedrības attīstību:
- turpināsim atbalstu filmu projektiem, kas stiprina valstiskumu un piederību Latvijai, t. sk. iepazīstina ar Latvijas vēsturi un latviešu literāro mantojumu;
- veicināsim lasīšanas tradīcijas uzturēšanu attīstību sabiedrībā, turpināsim un paplašināsim grāmatu iepirkumu bibliotēkām;
- stiprināsim un atbalstīsim kultūras NVO kā līdztiesīgus profesionālās kultūras procesa veidotājus;
- turpināsim nacionālo kultūras institūciju ēku renovāciju un atjaunošanu, iestājoties par ilgtermiņa plāna nepieciešamību valsts investīciju plānošanai nacionālajai infrastruktūrai;
- uzsāksim Latvijas Nacionālās koncertzāles būvniecību Rīgā;
- nodrošināsim ikgadēju Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijas papildināšanu un sadarbībā ar Rīgas domi uzsāksim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanu;
- turpināsim attīstīt aizsāktos kultūras projektus: starpdisciplināra izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centra izveidi Tabakas Fabrikas kvartālā, Latvijas Nacionālā teātra piebūves projektu c. objektus;
- pabeigsim Jaunā Rīgas teātra, Latvijas Leļļu teātra, Rīgas cirka ēku rekonstrukciju.
Amatiermāksla
Līdzās ieguldījumam Dziesmu un deju procesa uzturēšanā amatierkolektīvi nodrošina sabiedrības iesaisti daudz plašāka spektra mākslas un kultūras procesos, uzturot aktīvu vietējo kopienu un kultūrvidi:
- sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību stiprināsim kultūras dzīvi reģionos, plašāk atbalstot vietējo kolektīvu iesaisti un lomu lokālās kultūrdzīves norisēs;
- iedarbināsim Kultūras centru likumu;
- celsim kultūras centru darbinieku profesionālo kompetenci.
Valsts kultūrkapitāla fonds
- Konsekventi rūpēsimies, lai nodrošinātu Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma pakāpenisku pieaugumu, palielinot procenta likmi no akcīzes nodokļa;
- turpināsim pilnveidot Valsts Kultūrkapitāla fonda finansēšanas un konkursu norises kārtību, uzlabojot procedūru un noteikumu caurspīdību.
Nozarē strādājošo atalgojums un sociālais nodrošinājums
- Turpināsim iestāties par kultūras nozarē nodarbināto dzīves kvalitāti, lai panāktu, ka valsts kultūras institūcijās nodarbināto atalgojums nav zemāks par vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā;
- rūpēsimies, lai atalgojums un sociālais nodrošinājums pieaugtu arī ārpus valsts sektora strādājošiem profesionāļiem. Turpināsim darbu pie radošās personas statusa definēšanas un nodokļu sistēmas pilnveides, rūpējoties par skaidrāku, no liekas birokrātijas atslogotu mehānismu izstrādi un ieviešanu (sociālā atbalsta mehānismi, granti vai radošā darba stipendijas, nodokļu un procedūru atvieglojumi u. c.).
Mantojums
- Turpināsim atbalstīt atmiņas kultūras instūcijas, kuru pārziņā ir Latvijas materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana, izpēte un popularizēšana;
- atzīmēsim latviešu grāmatas 500 gadadienu 2025. gadā;
- efektīvi ieviešot Vēsturisko zemju likumu, atbalstīsim vēsturisko novadu identitātes un kultūrtelpu saglabāšanu un attīstību, atbalstot vietējās kopienas un to darbību;
- turpināsim Nacionālā Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta veidošanu, iedibinot atbalsta mehānismu sarakstā iekļauto vērtību pārmantojamībai;
- rūpēsimies par kultūras pieminekļu un sakrālā mantojuma saglabāšanu;
- īstenosim Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara Latviešu leģiona kritušo karavīru piemiņas vietas iedzīvināšanu, pieņemot Lestenes memoriāla likumu.
Starptautiskā dimensija
Sekmēsim Latvijas kultūras popularizēšanu pasaulē, atbalstot dalību vērienīgos starptautiskos projektos:
- Kopā ar Igauniju un Lietuvu Berlīnes kinofestivāla programmā Fokusā Baltijas valstis (2023);
- Latvija viesu valsts statusā Frankfurtes grāmatu tirgū (2025 vai 2026);
- Liepāja un Kuldīga kā Eiropas kultūras galvaspilsētas (2027).
Pieejamība
- Turpināsim paplašināt kultūras piedāvājumu un pieejamību bērnu, jauniešu auditorijām, t. sk. īstenojot “Latvijas skolas somas” projektu;
- attīstīsim piedāvājumu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (grāmatas vieglajā valodā, braila rakstā u. c.), t. sk. ieviešot atbalstu šāda veida projektiem kā horizontālo prioritāti VKKF konkursos;
- gādāsim par atbilstošas infrastruktūras pielāgošanu kultūras institūcijās cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Diaspora
Latvieši pasaulē un viņu kultūras mantojums un dzīve ir neatņemama un būtiska latviešu kultūras un Latvijas kultūrtelpas daļa, par kuras iekļautību rūpējas Latvijas valsts:
- atbalstīsim trimdas iekopto tradīciju saglabāšanu un latviešu diasporas tagadnes kultūras dzīves nepārtrauktību, daudzveidību un kvalitāti;
- stiprināsim ciešas saites ar Latvijas kultūrtelpas aktualitātēm, kultūras radītājiem un veidotājiem, jo sevišķi nodrošinot pilnvērtīgu iesaisti Dziesmu un deju svētku kustībā;
- stiprināsim diasporas medijus.
Sabiedrības saliedētība
Latvijas kultūrtelpai piederīga ir arī tās mazākumtautību veidotā kultūra un tradīcijas:
- stiprināsim valsts valodu kā sabiedrības vienojošu pamatu ikdienas saziņā;
- stiprināsim mazākumtautību piederības izjūtu Latvijai, atbalstīsim mazākumtautību biedrību attīstību un iekļaušanos Latvijas kultūrtelpā;
- sekmēsim mazākumtautību kolektīvu iesaisti latviešu Dziesmu un deju svētku kustībā un procesā.
Mediji
Turpināsim attīstīt mediju atbalsta sistēmu:
- atbalstīsim vienota sabiedriskā medija izveidi;
- sabiedrisko mediju finansējumu tuvināsim ES vidējam rādītājam un strādāsim pie tā stabilizācijas, piesaistot to noteiktam rādītājam;
- pilnveidosim Mediju atbalsta fonda darbību, orientējoties uz atbalsta grantu dažādošanu, t.sk. arī orientētiem uz ilgstpēju;
- Ciešā sadarbībā ar mediju nozares ekspertiem tiks pabeigtas Latvijas mediju politikas pamatnostādnes nākamajam periodam;
- turpināsim darbu pie normatīvā regulējuma pilnveides un jauna Preses likuma izstrādes;
- caurlūkosim elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulējumu, mazinot vēsturiski noteikto nelīdzsvaroto regulējumu;
- nodrošināsim un attīstīsim regulatoru kapacitāti veikt nozares uzraudzību un ātru reaģēšanas spēju;
- sekmēsim mediju darbinieku tālākizglītību, kā arī radīsim mediju nozares studentiem papildu iespējas praktizēties mediju uzņēmumos reālā darba vidē, t. sk. reģionos;
- sekmēsim iedzīvotāju medijpratību dažādās vecuma grupās. Nodrošināsim satura patēriņa paradumu attīstību, mācot salīdzināt dažādus informācijas avotus un izmantot pārbaudītu un objektīvu mediju saturu.
