Nacionālā apvienība (NA) atbalsta likuma grozījumus, kas paredz, ka gadījumos, kad medicīnas iestādes pacients neprot valsts valodu un runā valodā, ko ārstniecības persona nesaprot, pacientam pašam ir jānodrošina tulkošana.
Grozījumi Pacientu tiesību likumā paredz, ka pacientam pašam jānodrošina tulkošana, vai tas būtu pieaicināts tulks, uzticības persona ar atbilstošām valodas zināšanām vai kāds tehnoloģisks risinājums.
NA uzsver, ka grozījumu mērķis ir pasargāt medicīnas speciālistus, lai viņi nesaskartos ar valsts valodā nerunājošu pacientu agresiju, kuri uzskata, ka ārstiem ir pienākums runāt viņu valodā. Šie grozījumi izbeigs medicīnas aprūpes darbinieku diskrimināciju darbavietās un nodrošinās valsts valodas lietojumu veselības aprūpes nozarē. Nav pieļaujama situācija, kad pacienti nicinoši un agresīvi izturas pret speciālistiem, kas nerunā krieviski, – šādu realitāti spilgti parāda Jauno ārstu asociācijas veikts pētījums. NA ieskatā, pacientam pašam ir jānodrošina tulkošana, lai veidotu efektīvu, pilnvērtīgu komunikāciju un kvalitātes standartu ievērošanu medicīnas aprūpē.
Jauno ārstu asociācijas veiktajā aptaujā piedalījās 580 studenti, no tiem vairāk nekā pusei (51,5%) krievu valodas zināšanas ir zemas (nesaprot vispār, ļoti vājas vai vājas zināšanas), vienlaikus 81,7% labi pārzina angļu valodu. Izteikts vairākums jeb 89,1% studentu atzina, ka zemas krievu valodas zināšanas ietekmē saziņu ar pacientiem, un vairāk nekā divas trešdaļas (70,0%) norādīja, ka tas ietekmē arī komunikāciju ar kolēģiem – veselības aprūpes speciālistiem. Vairāk nekā puse (55,7%) atzīst, ka nav vērsušies pēc palīdzības saziņas valodas problēmu dēļ, jo uzskata, ka tas ir bezjēdzīgi vai baidās no nosodījuma. Gandrīz puse (49,6%) studentu zemo krievu valodas zināšanu dēļ ir mainījuši nozari vai darbavietu.
