Nacionālā apvienība (NA) norāda uz apdraudējumiem kultūras mantojuma aizsardzības jomā, kas var rasties pēc Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītāja amata pilnvaru termiņa beigām. Partija aicina nodrošināt zināšanu un pieredzes nepārtrauktību iestādes vadībā un darbā.
NA pārstāvji šīs nedēļas sākumā aizvadījuši tikšanos ar NKMP vadītāju Juri Dambi, kurš iepriekš publiski paudis bažas par iespējamām izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas dotu plašākas pilnvaras būvniecībai Rīgas vēsturiskajā centrā, vēsturisko zemes gabalu apvienošanai vai izslēgtu prasību jaunu ēku būvniecību galvaspilsētas vēsturiskā centra publiskajā ārtelpā īstenot tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem.
NA Saeimas deputāts, bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis norāda, ka ir neizpratnē, ka ne iepriekšējā, ne esošā kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”) nav atradušas laiku, lai tiktos ar NKMP vadītāju Juri Dambi un apspriestu kultūras mantojuma aizsardzību un iestādes nākotni. Ministres nav atsaukušās arī tad, kad J. Dambis šī gada laikā vairākkārtīgi vērsies Kultūras ministrijā. Tā vietā, lai novērtētu ilggadējā vadītāja pieredzi, zināšanas un daudzu gadu garumā paveikto un runātu par nosargātajām kultūras mantojuma vērtībām un izaicinājumiem, abas ministres nosūtījušas formālas vēstules par darba attiecību izbeigšanu ar J. Dambi līdz ar 8. novembri. N. Puntuļa vērtējumā, tas ir pretrunā ar “Progresīvo” bieži daudzināto labo pārvaldību un spilgti parāda partijas kultūras un ētikas izpratni.
Bijušā kultūras ministra ieskatā, vissatraucošākais ir izsludinātā konkursa neadekvāti zemās prasības amata kandidātam un iespējamais starpposms brīdī, kad J. Dambis būs beidzis pildīt darba pienākumus, bet konkurss uz NKMP vadītāja amatu vēl nebūs noslēdzies. Termiņš, lai pieteiktos amatam, ir noteikts 6. novembrī – divas dienas pirms J. Dambja pilnvaru termiņa beigām. N. Puntulis norāda, ka nedrīkst atstāt bez pilnvērtīgas vadības iestādi, kuras pārziņā ir tik būtiski jautājumi – tāda paviršība var radīt graujošas sekas uz kultūras mantojuma aizsardzību. Šādas darbības liek jautāt, vai speciāli tiek veidots pārrāvums un netiek nodrošināta iespēja pieredzi pārnest tālāk.
“Man ir bijis milzīgs gods sadarboties ar J. Dambi un es augstu vērtēju viņa ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā daudzu gadu garumā. Sargājot mūsu vēstures un kultūras mantojumu, ir jārod risinājums, lai nozare nezaudētu tik spēcīgu profesionāli kā J. Dambis un varētu nodot atslēgas profesionāli līdzvērtīgam nākamajam vadītājam, kas stāsies amatā viņa vietā,” uzsver N. Puntulis.
Partijā norāda, ka šobrīd notiekošais atsauc atmiņā notikumus ap 2000. gadu, kad būvnieki un atsevišķi politiķi izdarīja spiedienu, lai Rīgā tiktu nojauktas vēsturiskas ēkas un to vietā tiktu radīta jauna, arhitektoniski zemas kvalitātes apbūve, kas sniegtu atsevišķiem uzņēmējiem ātru peļņu, taču neatgriezeniski sabojātu galvaspilsētas ainavu. Sarežģītais ceļš – politiskie un lobiju līkloči – līdz 2003. gadā pieņemtajam Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumam, bet vēlāk pat likuma apstrīdēšana Satversmes tiesā, liek saprast, cik šī tēma vienmēr bijusi aktuāla un jūtīga, arī šodien, kad NKMP ir lielu pārmaiņu priekšā, uzsver NA.
