Nacionālā apvienība (NA) pieprasa iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (Jaunā Vienotība) sniegt skaidrojumu par Latvijas valdības pozīciju jaunā ES Migrācijas pakta īstenošanā, kā arī par to, ko Latvija ir darījusi, lai panāktu līdzīgus izņēmuma nosacījumus kā Polija, kurai migranti nebūs jāuzņem.
Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar plānu, kas paredz palīdzību migrācijas spiedienam pakļautajām valstīm – Spānijai, Itālijai, Grieķijai un Kiprai –, pārvietojot patvēruma meklētājus uz citām ES dalībvalstīm vai sniedzot finansiālu ieguldījumu. Ja kāda valsts atsakās uzņemt patvēruma meklētājus, tai paredzēts maksāt 20 000 eiro par katru personu, kuru tā neuzņem.
Polija jau oktobrī panāca īpašu izņēmumu, kas to atbrīvo no pienākuma uzņemt migrantus vai maksāt finansiālas kompensācijas. Nupat tapis zināms, ka Eiropas Komisija īpašu statusu piešķīrusi arī Bulgārijai, Čehijai, Igaunijai, Horvātijai un Austrijai. Šīm valstīm joprojām ir jānodrošina solidaritāte, taču tās var lūgt atbrīvojumu no migrantu kvotām. Tikmēr Latvija īpašu statusu nav saņēmusi.
“Latvijai ir līdzīgas drošības problēmas kā Polijai – mēs sargājam Eiropas Savienības ārējo robežu. Nav pieņemami, ka šādā situācijā Latvijai varētu uzlikt papildu finansiālas saistības par atteikšanos uzņemt migrantus. Polija, Igaunija, Horvātija, Bulgārija, Čehija un Austrija ir spējušas aizstāvēt savas intereses un panākt izņēmumu, kas pasargā tās no migrācijas kvotām. Arī Latvijas valdībai jārīkojas izlēmīgi un jāpanāk tāds pats izņēmuma statuss kā Polijai,” uzsver Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA).
NA pieprasījumā ministram prasa skaidrot, ko konkrēti Iekšlietu ministrija ir darījusi, lai panāktu Latvijai īpašu izņēmuma statusu attiecībā uz ES Migrācijas paktu, ņemot vērā, ka Latvijas ģeopolitiskā situācija, drošības apdraudējumi un migrācijas spiediens ir līdzīgi Polijas apstākļiem.
Nacionālā apvienība atgādina, ka Latvija jau ir sniegusi ievērojamu ieguldījumu Eiropas solidaritātē, uzņemot vairākus desmitus tūkstošus Ukrainas kara bēgļu un sargājot ES ārējo robežu pret Baltkrievijas režīma īstenoto hibrīdkaru. Latvijas pienākums ir aizstāvēt savas nacionālās intereses un nepieļaut situāciju, kurā mūsu valsts tiek finansiāli sodīta par atteikšanos uzņemt trešo valstu pilsoņus.
