Šodien Saeimā galīgajā lasījumā tiek izskatīti likuma grozījumi, kas paredz ierobežot tālmācību pamatizglītības pirmajā posmā, 1.–6. klasēs. Plānotais regulējums raisa nopietnas bažas par tā atbilstību bērnu labākajām interesēm un izvirzītajam mērķim uzlabot izglītības kvalitāti.
Kritiku par plānoto lēmumu pauž Saeimas deputāts Jānis Grasbergs, uzsverot, ka izvēlētais risinājums nesniedz skaidru atbildi uz jautājumu, kā tas reāli uzlabos izglītības kvalitāti.
“Mērķis bija uzlabot izglītības kvalitāti. Neredzu, kā bērnu šķirošana un atļauju izprasīšana no pašvaldībām to spēs panākt. Tomēr regulējums caur pašvaldībām bija vienīgais risinājums, ko koalīcija bija gatava atbalstīt, un tas ļāva vismaz šādā veidā saglabāt iespēju vecākiem individuālos gadījumos aizstāvēt sava bērna tiesības turpināt mācības tālmācībā” norāda Grasbergs.
Plašas diskusijas par tālmācības ierobežošanu izskanējušas jau visa likumprojekta izskatīšanas gaitā trīs lasījumos. Grasbergs norāda, ka šajā procesā vismaz ir izdevies samazināt sākotnēji iecerēto ierobežojumu no 1.–9. klasēm uz 1.–6. klasēm, tomēr joprojām saglabājas būtiska problēma – bērnu segregācijas risks, par kuru vairākkārt brīdinājuši gan Saeimas komisiju deputāti, gan Tiesībsardze.
Atbildot uz deputāta iesniegto vēstuli ar lūgumu izvērtēt grozījumu atbilstību bērnu labākajām interesēm, Tiesībsardze Karina Palkova norādījusi, ka “tālmācības kā izglītības ieguves formas izslēgšana pamatizglītības pirmajā posmā rada bažas par izglītības sistēmas pieņemamību un spēju pielāgoties dažādām bērnu vajadzībām, turklāt no likumprojekta anotācijas nav secināms, ka bērna intereses būtu pienācīgi izvērtētas”.
Deputāts vērš uzmanību arī uz nesabalansēto regulējuma ieviešanas grafiku. Ministru kabinetam kritēriji tālmācības atļauju piešķiršanai jāizstrādā līdz 2026. gada 15. maijam, savukārt 1. klasēm jaunais regulējums stāsies spēkā jau 2026. gada 1. septembrī. Pieredze rāda, ka tas nav pietiekams laiks, lai izstrādātu kvalitatīvus noteikumus, kā arī šis aspekts radītu lieku apgrūtinājumu ģimenēm jau tā intensīvajā mācību gada noslēgumā.
Statistikas dati liecina, ka tālmācība pamatizglītības pirmajā posmā jau šobrīd tiek izmantota galvenokārt izņēmuma gadījumos. Šie dati norāda uz vēl vienu iespējamu negatīvu blakusefektu, proti, ka ierobežojumi varētu veicināt šo ģimenes locekļu deklarēšanos ārpus Latvijas, tādējādi mazinot viņu saikni ne tikai ar Latvijas izglītības sistēmu, bet valsti kopumā.
Noslēgumā Grasbergs uzsver, ka lēmuma pieņemšanas gadījumā, tas, visticamāk, nākamajai Saeimai būs jālabo, vienlaikus aicinot turpmāk fokusēties uz kvalitātes celšanu, nevis ierobežojumiem.
“Mums ir jādomā par skaidriem un pamatotiem kritērijiem tālmācības skolu kvalitātes uzlabošanai, nevis par bērnu šķirošanu un vecāku izvēles iespēju ierobežošanu,” uzsver deputāts.
