Pēdējā laikā no premjeres partijas “Vienotība” izskan skaļi paziņojumi par nepieciešamību mazināt Krievijas ietekmi Latvijā. Rodas iespaids, ka daļa politiķu šo problēmu ir “atklājuši” tikai tagad – pēc vairākiem kara gadiem.
Nacionālā apvienība jau ilgstoši piedāvā konkrētus risinājumus Krievijas ietekmes mazināšanai Latvijā, tostarp rosinot pārtraukt pasažieru pārvadājumus, ekonomisko sadarbību un agresorvalsts preču apriti, kā arī mazināt krievu valodas pašpietiekamību publiskajā telpā. Konkrētu priekšlikumu no Nacionālās apvienības nav trūcis. Diemžēl praksē daļa no šīm iniciatīvām ir noraidītas jau sākotnēji, bet citas nodotas izskatīšanai Saeimas komisijās, kur tās ilgstoši palikušas bez tālākas virzības.
Tādēļ, pirms nākt klajā ar jauniem paziņojumiem, būtu vērts izvērtēt, kas līdz šim izdarīts, vai drīzāk – kas nav izdarīts. Daži piemēri:
Sabiedrisko pasažieru pārvadājumu aizliegums uz Krieviju un Baltkrieviju
NA rosināja slēgt šos maršrutus. Priekšlikums 2025. gada februārī tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijā, taču tālāk nav skatīts. Komisijas vadītājs – Kaspars Briškens (PRO).
Liegums Latvijā tirgot Krievijas un Baltkrievijas preces
NA rosinājums 2025. gada aprīlī nodots izskatīšanai Saeimas komisijā, taču līdz šim nav vērtēts. Komisijas vadītāja – Anda Čakša (JV).
Ierobežojumi veikalu ķēdei “Mere”
NA rosināja SIA “Latprodukti” un tās īpašniekus iekļaut Latvijas sankciju sarakstā. “Mere” ir Krievijas veikalu tīkla “Svetofor” zīmols Eiropā un tirgo agresorvalsts preces. Polija šī tīkla īpašniekiem jau ir noteikusi sankcijas. Saeima šo priekšlikumu noraidīja.
Zemes iegādes aizliegums Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem
2025. gada janvārī Saeimas vairākums noraidīja arī šo NA iniciatīvu.
Nupat, 2026. gadā, rosināts:
Ekonomiskās drošības nodoklis
NA rosina piemērot paaugstinātu – 30% – nodokļa likmi precēm, kuru izcelsme ir augsta riska valstis, pirmkārt, Krievija, vai kuras Latvijā nonāk pa riskantām piegādes ķēdēm. Priekšlikums martā nodots izskatīšanai Saeimas komisijā.
Pakalpojumu sniegšana tikai valsts valodā
Rosināts Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikt, ka komunikācija ar pircējiem notiek valsts valodā. Tas attiektos uz dokumentiem, valodas izvēles iespējām lietotnēs, tīmekļvietnēs, zvanu centros un klātienes apkalpošanas infrastruktūrā. Par šo priekšlikumu pie Nacionālās apvienības biroja tika rīkots pikets. Priekšlikums Saeimā atbalstīts otrajā lasījumā; priekšā vēl trešais lasījums.
Bez jaunām radio stacijām krievu valodā
NA rosina liegt izsniegt jaunas krievu valodā raidošas radio apraides licences, kā arī noteikt, ka televīzijas un radio reklāmas tiek pārraidītas tikai valsts valodā. Līdzīgs priekšlikums tika iesniegts arī 2025. gadā, taču tālāk nav virzīts. Pašlaik krievu valodā raidošās stacijas bez maksas izmanto valsts īpašumā esošās radiofrekvences.
Ja patiešām vēlamies konsekventi mazināt Krievijas ietekmi Latvijā, ar skaļiem paziņojumiem nepietiek – nepieciešami konkrēti lēmumi. Ir vērts atgriezties pie priekšlikumiem, kas jau ir iesniegti, un nodrošināt to virzību Saeimā.
Apkopojums par NA priekšlikumiem:
