Nacionālā apvienība (NA) rosina izveidot Tautsaimniecības ministriju, kurā tiktu apvienotas Klimata un enerģētikas ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, kā arī Ekonomikas ministrija. Partijas ieskatā, koncentrējot ekonomikas, enerģētikas un reģionālās attīstības politiku vienā ministrijā, varētu ātrāk un koordinētāk pieņemt lēmumus.
“Koalīcijā ir vērojama vienota izpratne, ka esošais ministriju modelis ir izvērtējams un ministriju funkcijas iespējams organizēt efektīvāk. Nacionālā apvienība aicina veidot kompaktāku, uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi. Rosinām veidot spēcīgu Tautsaimniecības ministriju, kurā koncentrēt ekonomikas, enerģētikas un reģionālās attīstības jautājumus. Tas ļaus efektīvāk izmantot resursus, novērst funkciju dublēšanos starp dažādām ministrijām un paātrināt lēmumu pieņemšanu. Tas būs arī skaidrs signāls uzņēmējiem un sabiedrībai, ka valsts pārvalde spēj mainīties,” uzsver Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
NA ieskatā, reformai būtu daudzi ieguvumi. Vienotas ministrijas ietvaros tiktu paātrināta dokumentu aprite un uzlabota lēmumu savstarpējā saskaņošana. Reforma nodrošinātu ciešāku ekonomikas attīstības sasaisti ar reģionālo politiku un racionālāku dabas un vides politikas organizāciju. Tiktu efektīvāk pārvaldīti tautsaimniecības attīstībai paredzētie Eiropas Savienības un klimata fondu līdzekļi, mazinot funkciju pārklāšanos un administratīvos šķēršļus. Tāpat vienuviet tiktu koncentrēta enerģētikas un energoefektivitātes politika, kas ļautu racionālāk izmantot resursus un paātrināt ēku energoefektivitātes projektu īstenošanu.
J. Vitenbergs norāda, ka viņa vadītā Klimata un enerģētikas ministrija tika izveidota konkrētu, terminētu uzdevumu izpildei – lai stiprinātu Latvijas energodrošību, nodrošinātu atslēgšanos no Krievijas energoapgādes un sakārtotu regulējumu atjaunīgo energoresursu attīstībai. “Šie uzdevumi ir jāturpina, taču tas nenozīmē, ka šīm funkcijām ilgtermiņā nepieciešama atsevišķa ministrija. Mūsuprāt, ir pienācis laiks paskatīties uz valsts pārvaldi kopumā. Enerģētikas politikai jābūt cieši saistītai ar ekonomikas attīstību, uzņēmējdarbības konkurētspēju un reģionālo attīstību. Ja tiek pārskatīti valsts tēriņi, tad šis ir īstais brīdis izvērtēt arī ministriju struktūru un veidot kompaktāku, efektīvāku valsts pārvaldi,” norāda Jānis Vitenbergs.
NA šādu reformu pieteikusi izskatīšanai nākamajā Sadarbības sanāksmē. NA rosina uzdot Valsts kancelejai līdz 29. septembrim sagatavot optimālāko scenāriju ministriju funkciju apvienošanai. Izvērtējumam būtu jāietver Tautsaimniecības ministrijas organizatoriskās struktūras piedāvājums, tostarp risinājumi padotajām iestādēm un kapitālsabiedrībām. Tāpat Valsts kancelejai būtu jāveic aprēķins par iespējamo ietaupījumu, apvienojot līdzīga satura funkcijas, kā arī jāpiedāvā optimāls jaunās ministrijas telpu risinājums.
NA uzskata, ka valsts pārvaldei jākļūst kompaktākai, efektīvākai un vairāk orientētai uz tautsaimniecības izaugsmi. Tautsaimniecības ministrijas izveide būtu solis šī mērķa sasniegšanā.
