Autors: Ilze Indriksone, izglītības un zinātnes ministre
Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā normatīvo aktu grozījumus, rosinot tos ieviest šajā mācību gadā. Izmaiņu mērķis ir izveidot saprātīgu, taisnīgu un elastīgu vispārējās izglītības vidi, kas atbalsta katra skolēna izaugsmi un interešu ievērošanu, kā arī nodrošina valsts attīstībai nepieciešamās prasmes. Diemžēl partneri valdībā ir izmantojuši savas tiesības IZM rosināto izmaiņu izskatīšanu atlikt, kaut jaunais mācību gads sākas jau pēc nedēļas.
Katra atlikta diena izglītības sistēmā nozīmē zaudētas iespējas mūsu bērniem, tautas nākotnei. Izglītības sistēmā gadiem ilgi ir veidoti plāni, organizētas neskaitāmas darba grupas, diskusijas un apspriedes, garajā birokrātijas ceļā pazaudējot galveno – rūpes par bērnu un viņa emocionālo drošību, kā arī virzību uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu.
Šogad 818 devītklasnieki nenokārtoja vismaz vienu centralizēto eksāmenu. Matemātikā noteikto 15 % slieksni nesasniedza 750 jaunieši, latviešu valodā – 150. Atbilstoši pašreiz spēkā esošajam regulējumam šie jaunieši pamatskolas beigšanas apliecību saņemt nevar. Vēl skarbāku šo ainu padara iepriekšējā gada pieredze. 2024./2025. mācību gadā vismaz vienu eksāmenu nenokārtoja 1135 devītklasnieki. Tā paša gada rudenī 331 no viņiem izglītības ieguvi vairs neturpināja. Gandrīz trešdaļa. Tas ir brīdinājums, ko atbildīga valsts nedrīkst ignorēt.
Piedāvātās izmaiņas normatīvajos aktos paredz ieviest elastīgāku un atbalstošāku pieeju mācību procesā – atteikties no stingrās procentuālās barjeras 9. klašu eksāmenos, nodrošināt godīgas iespējas skolēniem uzlabot savus vērtējumus, kā arī ieviest valsts pārbaudes darbu dabaszinībās, lai stiprinātu eksakto priekšmetu prasmju apguvi jau pamatskolas posmā.
Un svarīgi atgādināt: eksāmeni netiek atcelti. Taču nepieciešams mainīt pieeju, neatņemot iespējas, nesagraujot motivāciju un pašpaļāvību.
Eksāmens: sods vai motivācija?
Ja jāatbild tieši, – nekādā gadījumā eksāmens nedrīkst būt sods, bet tas tiešā veidā nav un nevar būt arī motivētājs. Taču tieši šie aspekti izglītībā līdz šim ir dominējuši. Un tos arī normatīvu apspriešanā iesaistītie dažādu organizāciju pārstāvji un daļa pedagogu turpina izmantot – domāšanā, mācību darba organizēšanā, uzrunājot skolēnus, biedējot vecākus utt.
Taču eksāmens pēc būtības ir mērījums. Turklāt tas parāda un apliecina ne tikai skolēna spējas un zināšanas, bet arī pedagoga darba kvalitāti, izglītības iestādes un mācību vides raksturojumu, kā arī dod atsauksmi par izglītības sistēmu kopumā noteiktā laika nogrieznī. Un diemžēl šī mērījumos iegūtā kopējā aina – eksāmenu rezultāti* – nav iepriecinoša. Tā demonstrē vismaz stagnāciju, bet pamatskolā – arī lejupslīdi. Situāciju vēl pasliktina noteiktais procentuālais slieksnis, kas nosaka – eksāmens ir nokārtots vai nav.
Eksāmens katram skolēnam ir arī gana nopietns emocionālais pārbaudījums. Publiski ir izskanējuši vairāki gadījumi, kad šāds it kā lietišķs notikums kā pārbaudes darbs vai eksāmens ir izraisījis pat traģiskas sekas. Bērnu psihiatri brīdina, ka valsts pārbaudes darbu un centralizēto eksāmenu rezultātu paziņošana ir viens no krasākajiem paškaitējuma (piemēram, sevis graizīšanas) un pašnāvības mēģinājumu uzliesmojuma iemesliem gada griezumā. Arī tiesībsargājošās organizācijas vairākkārt izplatījušas trauksmes ziņojumus par pusaudžiem, kuri pazuduši bez vēsts uzreiz pēc nesekmīgi nokārtota eksāmena vai sliktu vērtējumu saņemšanas. Psihologu pētījumos un ziņojumos norādīts, ka nesaņemts atestāts rada smagas depresijas epizodes, akūtas panikas lēkmes un suicidālas domas, jo jaunieši jūtas “izmesti no sistēmas”.
Šogad šādai riska situācijai sistēma pakļāvusi vairāk nekā astoņus simtus pusaudžu, kuri, 9.klasi beidzot, nenokārtoja kādu no eksāmeniem un līdz ar to nesaņēma pamatskolas atestātu. Pērn tādu pusaudžu bija 441 (jo bija zemāks eksāmenu slieksnis), aizpērn – 729, bet 2022.-2023. mācību gadā – 881!
Izmaiņu piedāvājums: sākt ar vērtēšanas pieejas “cilvēciskošanu”
Pašreizējais modelis, kurā centralizēto eksāmenu (CE) procentuālais slieksnis kalpo par nepārvaramu barjeru pamatskolas atestāta saņemšanai, gadiem ilgi ir radījis atstumtības risku šim bērnu lokam.
Ministrijas ierosinājums pārcelt CE procentuālo slieksni no pamatizglītības ieguves uz ieeju vispārējā vidējā izglītībā un par pamatu pamatizglītības pabeigšanai ņemt sekmīgu mācību gada vērtējumu (vismaz 4 balles katrā priekšmetā) ir pirmais praktiskais solis atbalstošas sistēmas izveidē.
Jāuzsver, ka eksāmenus 9. klasē nav paredzēts atcelt. Tie joprojām paliek kā gala pārbaudījuma veids, tomēr eksāmena rezultāts nekavēs iegūt pamatizglītības beigšanas apliecību, ja skolēns ir bijis sekmīgs. Eksāmens savu nozīmi saglabā – tas noder kā objektīvs mērījumu instruments valstij, diagnostika skolai un uzņemšanas kritērijs nākamajā izglītības posmā. Proti, eksāmenam jākalpo kā “ieejas biļetei” nākamajā izglītības posmā – iestājoties vidusskolā, profesionālajā mācību iestādē vai izlemjot par labu arodapmācībai. Taču nenokārtota eksāmena dēļ pusaudzis “neiesprūst” sistēmā uz vairākiem gadiem, kā tas nereti ir bijis līdz šim.
Līdz šim skolēns palika 9.klasē uz otro, trešo vai vēl kārtējo gadu, līdz kamēr nokārto eksāmenu, pāriet uz arodizglītības programmām vai pamet mācības. Pēdējo gadu apkopotie dati liecina: no tiem, kas pēc otrā gada eksāmenus kārto atkārtoti, ap 40% pusaudžu tas neizdodas. Vēl pēc viena papildu gada eksāmenu neizdodas nokārtot ap 10% skolēnu. Nosacījums, ka obligāti jānokārto eksāmens, nepalīdz pusaudžiem viņu izglītošanās ceļā, tas nestimulē un neveicina zināšanu apguvi. Tas liek neproduktīvi cirkulēt sistēmā – ar atbilstošu skolas, pedagogu un valsts resursu patēriņu.
Arī pēc OECD secinājumiem, otrgadniecība nepārtrauc mācību grūtību cēloņus, bet mazina motivāciju un būtiski paaugstina risku, ka jaunietis izglītības sistēmu pamet pavisam. Tikai trīs OECD valstīs (Latvijā, Igaunijā un Itālijā) eksāmena rezultāts ir obligāts nosacījums pamatskolas pabeigšanai. 32 OECD izglītības sistēmās galvenais kritērijs ir skolotāju vērtējums mācību gada laikā, un 10 valstīs pāreja uz vidējo izglītību notiek automātiski.
Atbalstoša valsts attieksme un resursu ieguldījums pusaudža turpmākajā izglītošanās ceļā veidotu jēgpilnāku risinājumu. Tāpēc paredzēts, ka 9.klases eksāmenu nenokārtojušiem pusaudžiem tiek radīts daudz plašāks iespēju klāsts arodizglītībā un profesionālajā izglītībā, piedāvājot papildu kvalifikāciju apgūšanu izglītības iestādēs visā Latvijas teritorijā. Ja līdz šim bija pieejamas vien 3 kvalifikācijas (frizieris, pavāra palīgs, aprūpētājs), tad papildinātajā piedāvājumā būs jau 19 kvalifikācijas – šuvējs, māsas palīgs, mūrnieks, dārzkopis, metinātājs, inženiersistēmu montētājs u.c. Proti, pusaudžiem tiks radīta daudz plašāka ceļa karte nākotnes izvēlēm.
Turklāt šiem pusaudžiem joprojām ir iespēja arī pēc gada vēlreiz kārtot eksāmenu, ja viņi to vēlēsies. Izmantojot pieejamo “Skola kopienā” atbalstu, pusaudzis var gatavoties un saņemt mācību konsultācijas un palīdzību, kā arī nodarbības pie atbalsta speciālistiem (skolas psihologa, logopēda vai speciālā pedagoga) vai mentora.
Savukārt centralizēto eksāmenu rezultātus kā kritēriju izglītības iestādes izmantos uzņemšanai nākamajā pakāpē. Nākamais solis: ar grozījumiem Vispārējās izglītības likumā paredzēts uzdevums Ministru kabinetam noteikt minimālo centralizēto eksāmenu rezultātu slieksni uzņemšanai vispārējās vidējās izglītības iestādēs.
Izlēmīgs solis tautsaimniecības nākotnei
Atsevišķa joma, kurā lēmumu pieņemšana tikusi pārāk ilgi atlikta, ir dabaszinību stiprināšana. Nav noslēpums, ka valsts nākotnes ekonomika balstās tehnoloģijās un inženierzinātnēs, bet dabaszinātņu eksāmena ieviešana ir apspriesta teju astoņu gadu garumā, lēmuma pieņemšanu pastāvīgi atliekot.
Lai fiksētu un turpinātu uzlabot izglītības kvalitāti dabaszinībās, IZM plāno no 2026./2027. mācību gada 9. klasēm ieviest centralizēto dabaszinību eksāmenu. Eksāmena satura izstrādē ir piesaistīti pedagogi, un tas būs pieejams tuvākajā laikā, lai nodrošinātu iespēju eksāmenam sagatavoties.
Eksāmena ieviešana sniegs iespēju sekot izglītības kvalitātei šajā jomā, vienlaikus norādot, ka šīs kompetences ir valstij svarīgas un tādējādi pakāpeniski veidojot izpratni un kāpinot izglītības satura kvalitāti.
Kļūda ir mācīšanās sastāvdaļa: iespēja uzlabot vērtējumu
Pārmaiņām ir jābūt jūtamām arī skolu ikdienas darbā. Pārspīlēti stingrie vērtēšanas noteikumi līdz šim radījuši nevajadzīgu stresa fonu gan skolēniem, gan vecākiem.
Aptauju dati rāda sabiedrības pieprasījumu pēc saprātīgām izmaiņām:
- 69% vecāku norāda uz bērnu emocionālo spriedzi vērtējumu un stingro uzlabošanas ierobežojumu dēļ;
- 81% vecāku (KANTAR) un 93% vecāku (Edurio) atbalsta iespēju uzlabot summatīvos vērtējumus biežāk nekā reizi gadā;
- 63% skolēnu vēlas elastīgāku pieeju atzīmju labošanai.
Plānotie grozījumi valsts izglītības standartos nosaka: skolēnam jābūt tiesībām vērtējumu uzlabot, tāpat skolas varēs atsacīties no obligātās vērtējumu “svēršanas”.
Tas radīs vidi, kurā kļūda ir mācīšanās sastāvdaļa, nevis sods.
Kāpēc izmaiņas vairs nedrīkst atlikt?
Kāpēc šīs izmaiņas būtu ieviešamas jau šajā mācību gadā? Jo tās pēc būtības nemaina mācību priekšmetu saturu vai stundu sarakstus, bet gan sakārto noteikumus un noņem birokrātiskos šķēršļus, pirmajā vietā izvirzot reālu rezultātu bērnam. Šo lēmumu pieņemšana nozīmē izbeigt tukšas diskusijas un nodrošināt skaidrus, taisnīgus noteikumus. Maza valsts nevar atļauties zaudēt neviena bērna talantu un spējas. Šīs izmaiņas kā Izglītības un zinātnes ministrijas veicamie darbi ir iekļautas arī Valdības rīcības plānā.
Ar kaut ko ir jāsāk, un šīs atbildīgās izmaiņas ir pirmais un ļoti svarīgs solis ceļā uz mūsdienīgu, saprotošu un spēcīgu Latvijas izglītības sistēmu.
