Karš Ukrainā pierāda, ka mūsdienu pasaulē ir vieta vīrišķībai, varonībai un patriotismam, 4. maija Saeimas svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas 32. gadadienai sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra .
“Vēl vairāk – bez šiem tikumiem demokrātija nespētu pretoties tirānijai,” uzsvēra , akcentējot, ka patriotisma nevar būt par daudz. “Ja mums ir pārliecība par savu Latviju, ja mēs mīlam savu zemi, ja augsti godā turam savas vērtības, mēs esam nesalaužami,” pauda .
Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka 4. maijs pirms 32 gadiem bija robežšķirtne, kas noteica to, ka mūsu tauta atgriežas pie brīvības, neatkarības un demokrātijas, pie sava valstiskuma un pie dzīves, kurai ir nākotne. Toreiz svarīga bija neatkarības atjaunošana, šodien – neatkarības uzturēšana un stiprināšana, sacīja un pateicās Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja par neatkarības atjaunošanu.
Politiķe pozitīvi novērtēja, ka pašlaik esam Eiropas Savienības, NATO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dalībvalsts, kas nozīmē konkrētus politikas, ekonomikas un, galvenais, drošības standartus un līmeni.
“Latvija modri sargā savas pamatvērtības – parlamentāro demokrātiju un tautas suverenitāti. Mēs uzturam spēkā savas Satversmē nostiprinātās vērtības – nacionālas valsts principu, latviešu valodu, Latvijas un Eiropas kultūrtelpu, tiesiskumu un sociālās rūpes,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Taču šī svētku reize ir citāda, atzīmēja , skaidrojot, ka jaunās robežšķirtnes apstākļos pasaule piedzīvo vēsturiskas pārmaiņas. “Kopš 24. februāra civilizētās pasaules attiecības ar Krieviju ir kardināli mainījušās. Apsīcis politiskais kolaboracionisms, ko valstis nereti piekopa ar Putina režīmu ekonomiskā izdevīguma vārdā. Gājusi mazumā strausa taktika, atbilstoši kurai daudz ko izliekas neredzam,” vērsa uzmanību politiķe.
Ar šo iebrukumu Krievija kā iedomātā un arī reālā Padomju savienības mantiniece ir pārkāpusi visas sarkanās līnijas. “Naids, nežēlība un necilvēciskums, kādu Krievija demonstrē Ukrainā, šokē visus,” akcentēja Saeimas priekšsēdētāja. Kā atzīmēja – ukraiņiem šī vēsturiskā robežšķirtne nozīmē jaunu nākotni, kas nepārprotami ir un būs Eiropā un Rietumu civilizācijā.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Baltijas valstis un lielākā daļa Rietumvalstu šodien ir hibrīdkarā ar Krieviju. “Sankcijas, diplomātisko un biznesa attiecību reducēšana līdz minimumam, Krievijas izslēgšana no starptautiskām organizācijām, propagandas mediju ierobežošana – tās ir hibrīdkara sastāvdaļas. Krievijai jāiznāk no šā kara tik novājinātai, lai tā vairs nekad nespētu atkārtot šādu agresiju – tāds ir galvenais sankciju mērķis. Tāds ir arī militārais mērķis, ko Ukraina īsteno ar sabiedroto atbalstu,” sacīja .
Runājot par sniegto atbalstu Ukrainai, Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka jau dažu mēnešu laikā Ukrainai sniegtās militārās palīdzības apjoms naudas izteiksmē sasniedzis trešdaļu no Latvijas gada militārā budžeta. “Mēs palīdzēsim vēl, jo mēs zinām – Latvijas militārā aizsardzība šodien sākas Donbasā. Stiprinot Ukrainu, mēs stiprinām sevi,” skaidroja politiķe.
akcentēja, ka tuvākajos gados Baltijas valstis, tāpat kā daudzas Eiropas valstis, veidos stiprāku visaptverošo aizsardzības sistēmu. Tāpat arvien pieaug NATO militārās spējas, un tas sniedz pārliecību, ka mūsu nākotne ir drošībā, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Politiķe pateicās ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kas aktīvi īsteno dažādas idejas, lai palīdzētu Ukrainai. “Paldies, ka dalāties ar savu sirds siltumu! Tas, ko jūs darāt, raisa lielu ticību, ka vajadzības gadījumā vienmēr varēsim cits uz citu paļauties,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Kā ziņots, šodien Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas 32.gadadiena.
1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
