Lai arī pēdējā laikā Latvijas jauniešu pilsoniskā aktivitāte ir sākusi pieaugt, ko var novērot vairāku Nevalstisko organizāciju ietvaros, tam nebūt nav tikai pozitīvas sekas, jo jaunieši bieži vien neapzinās šo organizāciju mērķus. Aprakstīšu konkrēti Eiropas Jauniešu parlamentu (EYP).

 

Pēdējos gados, starp jauniešiem izplatītas kļuvušas Eiropas Jauniešu parlamenta sesijas, kurās jauniešiem tiek dota iespēja iejusties deputātu darbā komisijās un vēlāk aizstāvēt savas idejas. Mērķis šķiet diezgan pozitīvs, jauniešiem noderīga pieredze, taču vai viss tiešām ir tikai kā izklausās?

 

Pirmkārt, sākšu ar šīs organizācijas pāris jauniešu izveidotajām “mēmju” lapām Facebook, kurām jaunieši pēc piedalīšanās sesijā bieži vien kā ķēdītē sāk sekot. Šajās Facebook lapās ir redzama klaja federāliska gaisotne, kur Eiropa tiek nostādīta kā autoritāra vara, kurai vienmēr jāpakļaujas, tiek slavināta “centriskā” ideoloģija, kuru patiesībā tā es nesauktu, jo tiek slavēts globālisms, Sorosa fondi un liberālisms un galu galā līderi kā Merkele un Trudeau tiek nostādīti krietni augstāk par pārējiem. Labējās ideoloģijas tiek nicinātas, turklāt ļoti šaurā redzeslokā, proti, Tramps un viss, kas ir ar viņu saistīts, tiek uztverts kā visa labējo ideoloģija, kas norāda uz šo cilvēku šauro domāšanu. Valstis kā Polija un Ungārija tiek nicinātas, “mēmēs” uzsverot, ka tās nav pelnījušas struktūrfondus par imigrantu kvotu neizpildīšanu. Tādā pašā apmērā šajās lapās tiek piedāvāta alternatīva tagadējai Eiropai – federāla Eiropa. Šajās lapās izplata globālisma propagandu, kā “mēs esam Eiropas pilsoņi” utml. Šādās lapās liela daļa jauniešu neizprot šo “mēmju” mērķi un uztver tās nopietni.

 

Otrkārt, pašā šajā sesijā, jaunieši novēro to, kas notiek apkārt, sevišķi, ja viņi šajās sesijās ir pirmo reizi. Tā kā šīs sesijas bieži vien ir viena no viņu pirmajām pilsoniskajām aktivitātēm, tad viņi ņem piemēru no cilvēkiem, kuri šajās sesijās jau ir bijuši. Tas ir tieši tas brīdis, kad viņiem patiesībā vajadzētu visvairāk pieslēgt kritisko domāšanu. Tā vietā, lai viņi paši izteiktu savu viedokli un attieksmi, ievērojama daļa no šiem jauniešiem, pat neizsakoties, pieņem citu viedokli un apstiprinoši izsakās par savas attiecīgās komisijas darbu, uzskatot to par pareizu. Sesijas laikā tradicionālās vērtības, sevišķi nācijas un to suverenitāte, kā arī reliģija tiek nicinātas, noslēgumā vienmēr kā himna tiek dziedāta Džona Lenona “Imagine”, kura ir nepārprotami kreisi vērsta dziesma – aicinot pasaulei būt vienam veselumam, bez valstīm, bez reliģijām. Neesmu novērojis nekādu pretestību šai klajai globālisma propagandai.

 

Negatīvākais, piedaloties šajās sesijās, ir tieši tas, ka jauniešiem bieži vien vēl nav nostabilizējies savs viedoklis attiecībā pret politiku, tāpēc tieši šīs sesijas viņus var pat ļoti ietekmēt, jo šīs propagandas mērķis ir padarīt viņus par lojāliem Eiropas pilsoņiem. Tas patiesībā ir Briseles metapolitikas mērķis, kuru šī NVO sasniedz, izmantojot sesijas.

 

Pašsaprotami, ka šī organizācija nav tikai negatīva, jo tā ir nozīmīga pieredze jauniešiem, taču tas, kas šobrīd pēc maniem novērojumiem jauniešiem trūkst, ir pastāvēšana par savu viedokli. Mūsdienās liela daļa jauniešu negrib vai arī viņiem ir bail aizstāvēt savu viedokli, iespējams, baidoties no kritikas. Manuprāt, tomēr šajā organizācijā vajadzētu iesaistīties jauniešiem, kuri jau vairāk vai mazāk ir nostabilizējuši savus politiskos uzskatus, lai šīs sesijas nekļūst par propagandas, bet gan par savu uzskatu paušanas līdzekli.

 

Protams, jauniešu pilsoniskā aktivitāte neapstājās tikai pie Eiropas Jauniešu parlamenta, jo ir taču vēl daudz citas NVO, kuras Latvijā ir piedāvātas. Man ir prieks par Jauniešu Saeimas pasākumu šogad, kur jaunieši aizstāvēja savu viedokli un kreiso idejas nebūt nebija dominējošās.

 

Aicinu jauniešus aizstāvēt pašiem savu viedokli, vienmēr izvērtēt organizācijas, kurās viņi piedalās un galvenais – apzināties šo organizāciju mērķus. Taču tikpat svarīgi ir fakts, ka viss jau neapstājās tikai pie politikas, galvenais ir attīstīt savu personību arī citos aspektos, kur nu katram tas šķiet vispiemērotāk. Ja paskatās apkārt, tad jau patiesībā iespēju ir tik daudz.

 

Roberts Ozols, NA Jaunatnes organizācijas aktīvists