Vēsture

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – Nacionālā apvienība) ir izveidojusies 2010. gada vasarā, apvienojoties divām ideoloģiski tuvām politiskām organizācijām – partijai „Visu Latvijai!” un apvienībai „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Pēc 2009. gada Rīgas domes vēlēšanām, kuru rezultātā Latvijas galvaspilsēta nonāca Kremļa interesēs strādājošā Saskaņas centra varā, bija skaidrs, ka nepieciešama latviešu politiska konsolidācija, tāpēc „Visu Latvijai!” uzsāka sarunas par nacionāli konservatīvas politiskas apvienības veidošanu ar TB/LNNK un Pilsonisko savienību. Tā kā Pilsoniskā savienība izšķīrās iekļauties liberāli orientētā apvienībā „Vienotība” kopā ar Jauno laiku un Sabiedrību citai politikai, sarunas turpinājās starp „Visu Latvijai!” un TB/LNNK. 2010. gada 31. maijā abu partiju valdes pieņēma lēmumu par kopīgas apvienības veidošanu uz līdztiesīgiem pamatiem, bet 4. jūlijā Rīgas Latviešu biedrības namā notika Nacionālās apvienības dibināšanas kongress. Par apvienības priekšsēdētāju ievēlēja Robertu Zīli.

Uzreiz pēc nodibināšanas sākās apvienības priekšvēlēšanu kampaņa par iekļūšanu 10. Saeimā. Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība ieguva 7,67% balsu un 8 Saeimas deputātu vietas. 2011. gada pavasarī Nacionālā apvienība organizēja parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, lai visās valsts skolās pakāpeniski pārietu uz mācībām tikai valsts valodā. Lai gan tika savākti 120 433 paraksti, ar tiem nebija pietiekami, lai ierosinātu referendumu. Kongresā 23. jūlijā tika uzsākts process, lai Nacionālā apvienība pārtaptu vienā partijā, bet par apvienības līdzpriekšsēdētājiem ievēlēja Raivi Dzintaru un Gaidi Bērziņu.

Ārkārtas Saeimas vēlēšanās 2011. gada septembrī Nacionālā apvienība ieguva 13,88% balsu un 14 deputātu vietas, tādējādi dubultojot savu pārstāvniecību Saeimā. Nacionālā apvienība bija vienīgā partija, kuras visi 10. Saeimas deputāti tika pārvēlēti arī 11. Saeimā. Pēc vēlēšanām Nacionālā apvienība iesaistījās Valda Dombrovska valdībā kopā ar Vienotību un (Zatlera) Reformu partiju, panākot, ka ārpus valdības tika atstāts vēlēšanās uzvarējušais Saskaņas centrs. Šajā valdībā Nacionālo apvienību pārstāvēja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, bet papildus tam Nacionālā apvienība uzņēmās cīņu par uzlabojumiem demogrāfijā un pret termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību.

2013. gada pašvaldību vēlēšanās Nacionālā apvienība trīskāršoja savu pārstāvniecību pašvaldību domēs, iegūstot vairāk kā 150 deputātu mandātus vairāk kā 50 pašvaldībās un mēra amatus Bauskas, Krustpils, Priekules, Engures, Saulkrastu un Kocēnu novados, bet Rīgā kļūstot par lielāko no latviešu partijām. Kongresā 7. decembrī „Visu Latvijai!” un TB/LNNK pabeidza apvienošanās procesu vienā partijā. Pēc Valda Dombrovska demisijas Nacionālā apvienība iesaistījās Laimdotas Straujumas valdībā kopā ar Vienotību un Zaļo un zemnieku savienību. Šajā valdībā Nacionālo apvienību pārstāvēja kultūras ministre Dace Melbārde, tieslietu ministre Baiba Broka un vides un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis, kuru pēc nepamatotās atlaišanas par dalību 16. marta gājienā nomainījis Romāns Naudiņš.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gada maijā Nacionālā apvienība ieguva 14,25% balsu un 1 (Roberts Zīle) no 8 Latvijas deputātu mandātiem. 12. Saeimas vēlēšanās 2014. gada oktobrī Nacionālā apvienība ieguva 16,61% balsu un 17 deputātu vietas, nostiprinoties kā vienīgā spēcīgā nacionāli konservatīvā partija Latvijā. Nacionālā apvienība iesaistījās arī 2. Laimdotas Straujumas valdībā un Māra Kučinska valdībā, kurā to pārstāvēja kultūras ministre Dace Melbārde, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. 2015. gadā lielas domstarpības valdībā raisīja migrācijas krīze Eiropā un Nacionālā apvienība, atšķirībā no Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības, konsekventi gan valdībā, gan Saeima iestājās pret “bēgļu kvotām” Latvijai, diemžēl paliekot mazākumā.