Atskaite

Atskaite par Nacionālās apvienības 13. Saeimas priekšvēlēšanu programmas izpildi

 

 

LATVISKA LATVIJA

 

• Turpināsim pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos, sākot ar bērnudārzu.
  • 2019. gadā panākta vēsturiska valdības partiju vienošanās par pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā.
  • Pēc NA ierosinājuma pieņemti likuma grozījumi, kas nosaka, ka no 2021. gada septembra pašvaldībām ir pienākums nodrošināt izglītības apguvi valsts valodā ikvienā pirmsskolas izglītības iestādē, ja to pieprasa vecāki.
  • Pirmajā lasījumā apstiprinātas izmaiņas likumos, kas paredz secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības, pamatizglītības un pirmsskolas līmenī – no 2025. gada mācības Latvijā notiks tikai latviešu valodā.

 

• Nodrošināsim Satversmes vērtību ietveršanu jaunajā kompetenču izglītībā. Izglītības saturā balstīsimies uz skolēnu personības attīstību, prasmi domāt kopsakarībās, mērķtiecību un radošumu.
  • Mācību saturā iestrādātas vērtības, kas balstītas Satversmē, skolēniem tiek radīta izpratne par tādām vērtībām kā latviešu valoda, Latvijas valsts, kultūra, ģimene, laulība, brīvība un citām.
  • Izglītības procesā skolēniem ir iespēja stiprināt kritisko domāšanu, spēju risināt problēmas, radošumu, spēju izvirzīt mērķus savai izaugsmei – to visu paredz kompetenču pieeja.
  • Pārejot uz kompetenču pieeju, pedagogiem netika sniegts pietiekams atbalsts – ne apmācību, ne metodisko materiālu ziņā, tādēļ pievērsām uzmanību nepilnībām, un pēc NA pārstāvju iniciatīvas tika rīkotas konferences skolotājiem, lai jaunie mācīšanas principi nepaliktu “uz papīra”, bet tiktu īstenoti dzīvē.
  • Panācām, ka tiek turpināta kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma”, kas skolēniem dod iespēju vismaz reizi mācību semestrī piedalīties klātienes vai digitālās kultūras norisēs.

 

 

• Atbalstīsim latviešu īpatsvara pieaugumu Latvijā un nepieļausim bezatbildīgu imigrācijas politiku.
  • Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā 2022. gada sākumā bija 63,0%. Salīdzinot ar 2021. gadu, tas ir pieaugums par 0,3 procentpunktiem. Desmit gadu laikā, kopš 2011. gada, īpatsvars audzis par 2,2% (no 60,5% uz 62,7%). Latviešu īpatsvara pieaugumu veicina kompleksa pieeja – latviskas vides veidošana, plašākas iespējas gūt izglītību latviešu valodā, plašāka ģimeņu atbalsta politika, remigrācijas politika un migrācijas politika.
  • Pēc ilgstošas NA uzstājības beidzot panākta Termiņuzturēšanās atļauju programmas faktiska likvidācija. Tāpat NA padarījusi stingrākas normas Imigrācijas likumā, ierobežojot migrāciju uz Latviju.

 

• Neļausim politiķiem piekāpties valodas, pilsonības un citos nacionāli politiskos jautājumos.
  • NA iestājusies par vienotu Latvijas informatīvo telpu, lai latvieši un mazākumtautības nedzīvotu atšķirīgas informācijas ietekmē. Latvijas informatīvā telpa ir kļuvusi latviskāka. Esam nobloķējuši centienus veidot jaunu Latvijas Televīzijas kanālu krieviski. NA vadītā Kultūras ministrija ir finansiāli spēcinājusi sabiedrisko mediju un komercmedijus, īpaši Latgales komercmedijus. Stiprināts vietējo mediju saturs, dota alternatīva iepazīties ar objektīvu Ukrainas sniegto informāciju ukraiņu valodā, kanālā “Ukraina 24” virszemes bezmaksas televīzijas apraidē. NA atbalstījusi Krievijas propagandas televīzijas kanālu un interneta lapu bloķēšanu Latvijas teritorijā.
  • NA vadītā Kultūras ministrija pirmā un viskonsekventāk iestājās par to, lai Ukrainas bēgļiem tiktu sniegta iespēja apgūt latviešu valodu. Tam tika rasts finansējums, šobrīd notiek valsts valodas apmācība. Tāpat esam konsekventi iestājušies par to, lai bērni, kas Latvijā ieradušies bēgļu gaitās, mācītos valsts valodā, nevis tiktu pārkrievoti. Šī apmācība valstiskā līmenī tiks uzsākta no 2022. gada 1. septembra.
  • NA gadiem iestājusies par to, ka visai izglītībai pirmskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības līmenī jānotiek valsts valodā, un šos centienus Saeima ir sadzirdējusi.
  • Pateicoties stingrai NA pozīcijai, nav veikti grozījumi Pilsonības likumā.
  • Panākta Termiņuzturēšanās atļauju programmas faktiska likvidācija.
  • Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi pēc NA iniciatīvas tapušos grozījumus, kas paredz, ka valsts finansējumu varēs piešķirt tikai tām priekšvēlēšanu aģitācijas formām, kas īstenotas latviešu valodā.

 

• Veidosim Latviju kā kultūras lielvalsti. Vairosim kultūras cilvēku sociālo labklājību. Turpināsim programmu “Mantojums 2018” un sakrālā mantojuma saglabāšanu.
  • Tiek realizēta atsevišķa Kultūras ministrijas budžeta programma “Kultūras mantojums”. Tās mērķis: nodrošināt kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību, izpēti, popularizēšanu un pieejamību sabiedrībai, kā arī nemateriālā kultūras mantojuma, t.sk. Dziesmu un deju svētku tradīcijas, saglabāšanu un attīstību. Programmas ietvaros tiek īstenota arī kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma”, kas vairāk nekā 200 tūkstošiem skolēnu dod iespēju apmeklēt klātienes un digitālas kultūras norises.
  • “Mantojums 2018” ietvaros 13. Saeimas laikā pabeigta Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcija, un atklāta jauna ekspozīcija. Notiek Rīgas Jaunā teātra, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Nacionālā Vēstures muzeja ēku celtniecības un remontdarbi. Programma “Mantojums 2018” šobrīd turpinās kā Kultūras ministrijas infrastruktūras apakšprogramma “Kultūras infrastruktūras attīstība”. Tās ietvaros tiek atbalstīta kultūras infrastruktūras attīstība, piemēram, tiek veikti pārbūves, atjaunošanas un restaurācijas darbi Rīgas Dizaina un mākslas
    vidusskolā, Latvijas Leļļu teātrī, Rundāles pils muzejā, Latvijas Nacionālajā operā un baletā, Rīgas cirkā, Valmieras drāmas teātrī, Dailes teātrī u.c.
  • Sakrālā mantojuma finansēšanas programmas ietvaros finansēta desmitiem objektu konservācija un restaurācija. 2022. gadā vien tiks veikta 29 sakrālo objektu pilnveidošana.
  • Pieņemts lēmums par Nacionālās akustiskās koncertzāles celtniecību, rekonstruējot Rīgas Kongresu namu – kultūras ministra vadībā paveikts 35 gados neizdarītais.
  • No 2022. gada 1. jūlija spēkā stājies Latviešu vēsturisko zemju likums, kas veicinās latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, kā arī garantēs kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpas saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību nākamajām paaudzēm.
  • Panākts algu pieaugums valsts kultūras iestāžu darbiniekiem. Algu paaugstinājums ir vairāk nekā 4000 darbiniekiem, kas strādā teātros, muzejos, bibliotēkās, koncertorganizācijās un citur. Turpināts darbs pie sociālā atbalsta sistēmas personām, kam ir radošās personas statuss, veicot grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā.

 

 

• Atbalstīsim latvisko kultūras tradīciju nostiprināšanu, nodrošinot nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un Dziesmusvētku 150. gadadienas cieņpilnu sagaidīšanu.
  • 2021. gadā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā no jauna iekļautas 14 vērtības.
  • Piešķirts finansējums, lai uzsāktu sagatavošanos Dziesmu un deju svētku 150 gadu jubilejas norisēm 2023. gadā, tai skaitā vienreizējs finansējums 1638 kolektīvu vadītājiem par neatsveramu ieguldījumu svētku tradīcijas stiprināšanā.

 

• Aizstāvēsim latviešu jauniešus pret diskrimināciju darba tirgū krievu valodas nezināšanas dēļ.
  • Lai arī 12. Saeima pieņēma grozījumus, kas paredz, ka darba devējam ir jāpierāda jebkuras svešvalodas, tostarp krievu valodas, prasmju nepieciešamība, latviešu jauniešiem joprojām tiek pieprasītas krievu valodas zināšanas. NA iesniedza likuma grozījumus, kas paredz liegt darba sludinājumos un līgumos pieprasīt svešvalodas prasmi, ja tā nepieciešama saziņai ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Sākotnēji priekšlikums tika noraidīts, bet pēc atkārtotas iesniegšanas tas 2022. gadā ir nodots darbam komisijās un sācis savu virzību Saeimā.

 

• Latgaliskais ir latviskais. To atspoguļosim valsts attieksmē un lēmumos. Latgalisko vērtību izkopšanu noteiksim par vienu no jaunās simtgades prioritātēm.
  • Pateicoties Zemkopības ministrijai, rasts finansējums, un jau otro gadu vairāk nekā 200 skolēniem Latgales skolās fakultatīvi vai interešu pulciņos ir iespēja apgūt latgaliešu valodu. Tādējādi NA pilda visos Latgales kongresos izvirzīto prasību par latgaliešu valodas mācīšanu skolās.
  • Mediju atbalsta fonda ietvaros sniegts īpašs atbalsts saturam latgaliešu valodā – presē, radio un TV. Četru gadu laikā Latgales mediji atbalstīti par vismaz 800 tūkst. eiro. Latgales informatīvās telpas stiprināšanai saistībā ar karu Ukrainā papildus piešķirts finansējums 400 tūkst. eiro apmērā, aicinot veidot materiālus latgaliešu valodā, tā stiprinot vienotu informācijas telpu.
  • Valsts Kultūrkapitāla fonda Latgales programmas ietvaros dots liels atspaids kultūras dzīves attīstībai. Piecu gadu laikā programmas ietvaros saņemts finansējums vismaz 750 tūkst. eiro apmērā.
  • Pēc NA iniciatīvas īstenoti dažādi projekti kultūrvides saglabāšanai, tostarp arhitektūras pieminekļu un dievnamu atjaunošanai, pieminekļu uzstādīšanai un aizsargāšanai, piemēram, Vladislava Lōča pieminekļa uzstādīšanai Rēzeknē, piešķirti līdzekļi pieminekļa Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem restaurācijai u.c. Pateicoties NA, atbalstītas NVO, piemēram, pērn Latgales vēstniecībā “Gors” notika plaši apmeklēti semināri Latgales tradicionālās kultūras ilgtspējas nodrošināšanai. Tāpat atbalstīta Kultūras gada balva “Boņuks” u.c. iniciatīvas.

 

• Panāksim, ka valsts aizstāv Latvijas brīvības cīnītāju, tostarp latviešu leģionāru un nacionālo partizānu labo vārdu un piemiņu.
  • Pateicoties NA deputātu iniciatīvai, izveidota jauna atceres diena 2. martā – Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena.
  • Novirzīti 20 tūkst. eiro Lestenes Brāļu kapu muzeja-ekspozīcijas projektēšanas darbiem Lestenē. Lestenes Brāļu kapi, baznīca un muzejs kā vienots komplekss ieguvis vēsturiskas notikuma vietas pieminekļa statusu.
  • Pēc NA iniciatīvas rasts finansējums Mores kauju vietu labiekārtošanai un skolēnu izglītošanai par Mores kaujām, kā arī Politiski represēto piemiņas vietas izveidei Amatā.
  • Sniegts atbalsts Latvijai nozīmīgām organizācijām, tostarp Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai, Latviešu virsnieku apvienībai un citām.
  • Kultūras ministrija ar likuma spēku ir uzņēmusies gādību par Rīgas Brāļu kapiem, rodot finansējumu Brāļu kapu apsaimniekošanai.

 

• Nodrošināsim sakoptu Latvijas vidi, saudzēsim dabu un pārdomāti izmantosim tās resursus.
  • Darbu sākusi dzērienu iepakojumu depozīta sistēma, tā beidzot politiķu neizlēmības periodu divu desmitgažu garumā. Būs mazāk atkritumu dabā un tīrāka, patīkamāka vide nākamajām paaudzēm. 2018. gadā likumprojektu par depozītsistēmas izveidi iesniedza tolaik VARAM ministrs K. Gerhards, bet vēlāk Saeimas Tautsaimniecības komisijā par šo ieceri iestājās J. Vitenbergs, stājoties pretim ieinteresētajām pusēm, kas centās likumprojektu bremzēt.
  • Līdz galam pabeigta dabas skaitīšana – biotopu kartēšana, kuras ietvaros eksperti vērtējuši un klasificējuši Latvijas teritorijas, kā arī noteikuši to izmantošanas iespējas ar mērķi saudzēt Latvijas dabas vērtības.
  • Izstrādājot Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023-2027, ir skaidri iezīmēts virziens uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazinājumu.
  • Veicot meliorācijas darbus, nodrošināts, ka iespējams stādīt mežus vietās, kur līdz šim tas nebija iespējams.
  • Turpināti stādīšanas darbi Latvijas valsts mežos, ik gadu atjaunojot ap 10 tūkstošiem hektāru meža. Piemēram, 2021. gadā atjaunoti 11,8 tūkstoši hektāru, savukārt jaunaudžu kopšana veikta 20,6 tūkstošu ha platībā, kas ir par 10% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad tika atjaunots mežs 10,7 tūkstošu hektāru platībā.

 

 

DROŠA LATVIJA

 

• Arī turpmāk nepieļausim prokrievisko spēku nonākšanu valdībā.
  • Arī 13. Saeimas laikā tāpat kā ikvienā citā sasaukumā Nacionālā apvienība kategoriski noraidīja iespēju prokrieviskos spēkus uzņemt valdībā un iestājās pret atsevišķu premjera kandidātu centieniem to īstenot netiešā veidā. Prokrievisko spēku nonākšana valdībā netika pieļauta.

 

• Izmantosim visus tiesiskos līdzekļus, lai ierobežotu Krievijas propagandas izplatību. Stiprināsim latviskos medijus.
  • Kultūras ministrija sniegusi atbalstu Mediju atbalsta fonda programmās, kopumā 4,5 miljonu eiro apmērā.
  • Īstenoti sabiedrības medijpratības pasākumi.
  • Izveidots regulējums nelegālu TV pakalpojumu apkarošanai.
  • Ievēlēta Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un stiprināta tās kapacitāte uzraudzīt informatīvo telpu. Jaunais NEPLP veicis ievērojamus informācijas resursu ierobežojumus; mediji, kas sevi parādījuši kā Krievijas propagandas instrumentus, ir aizliegti.
  • Stiprināti Latvijas Sabiedriskie mediji, piešķirot 500 tūkst. eiro finansējumu, kā arī piešķirts finansējums Latgales komercmedijiem un sabiedriskā medija darbiniekiem studijā Rēzeknē.
  • Sniegta iespēja iepazīties ar Ukrainas sniegto informāciju ukraiņu valodā, nodrošinot kanāla “Ukraina 24” pieejamību virszemes bezmaksas televīzijas apraidē.

 

• Turpināsim palielināt aizsardzības izdevumus, paplašinot mobilizācijas gadījumā iesaistāmo labi apmācīto pilsoņu loku.
  • 2018. gadā aizsardzības budžets bija 2% no IKP, tagad – 2,2%. Valdība pieņēmusi lēmumu, ka aizsardzības finansējums tiks nodrošināts 2,25% apmērā no IKP 2023. gadā, 2,4% no IKP 2024. gadā un 2,5% no IKP 2025. gadā, lai stiprinātu valsts drošību un aizsardzību.
  • NA neatlaidīgi iestājušies par obligāto militāro dienestu. Jau 2017. gadā iesniedzām likumprojektu OMD ieviešanai, ko noraidīja. 2022. gada jūlijā koalīcija konceptuāli atbalstījusi Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, sākot diskusiju ar sabiedrību.
  • Pieņemts Saeimas lēmums par obligātu aizsardzības mācību skolās. 2021./ 2022. mācību gadā valsts aizsardzības mācību kā izvēles interešu izglītības priekšmetu apgūst vairāk nekā 5000 skolēnu.
  • Paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē.

 

• Aktīvi iestāsimies par pastāvīgu NATO sabiedroto karavīru uzturēšanos Latvijā.
  • Tiekoties ar ASV un citu NATO valstu pārstāvjiem, NA amatpersonas vienmēr skaidri paudušas vajadzību pēc pastāvīgas NATO sabiedroto karavīru klātbūtnes Latvijā, vēl pirms tā kļuva par oficiālu valsts pozīciju. NATO Madrides samitā 2022. gada jūnijā pieņemts lēmums par lielāku sabiedroto spēku klātbūtni Baltijā.

 

• Nepārprotami atbalstīsim Latvijas piederību Rietumu ģeopolitiskajai telpai.
  • Pieņemot lēmumus, kas saistīti ar drošību, ārpolitiku u.tml., NA atbalstījusi iniciatīvas, kas nostiprina Latviju Rietumu ģeopolitiskajā telpā un iestājusies pret iniciatīvām, kas vilktu Latviju atpakaļ – austrumu virzienā. Tas ietver visas nozares, sākot no ekonomikas un beidzot ar kultūru un sportu.

 

• Atbalstīsim Eiropas Savienību kā nacionālu valstu savienību. Iestāsimies pret ES federalizāciju un centieniem vājināt un šķelt transatlantisko sadarbību.
  • Latvijas sabiedrība, lemjot par labu dalībai Eiropas Savienībā (ES), lēma par dalību nacionālu valstu savienībā, nevis federālā valstī. Vērojami centieni samazināt valstu teikšanu un koncentrēt varu ES institūcijās Briselē. NA pārstāvji, sadarbojoties ar ES institūcijām, ieguldījuši daudz darba, lai panāktu Latvijai labvēlīgākus nosacījumus dažādos jautājumos; par piemēru var minēt plašo atbalstu Latvijas lauksaimniekiem.

 

• Izglītības politikas īstenošanā aktīvi iesaistīsim biedrības, kas pārstāv bērnus ar īpašām vajadzībām. Mērķtiecīgu atbalstu sniegsim arī īpaši talantīgajiem bērniem.
  • Valsts budžetā panācām atbalstu biedrībām, kas rūpējas par bērniem ar īpašām vajadzībām, piemēram, Latvijas Autisma apvienība un biedrība “Cerību spārni”. Tāpat nodrošinājām, ka biedrības, kas rūpējas par bērniem ar īpašām vajadzībām un ir šīs jomas eksperti, tiek iesaistītas lēmumu pieņemšanā Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, kā arī Izglītības ministrijā.

 

• Turpināsim palielināt pensiju neapliekamo minimumu.
  • 2018. gadā neapliekamais minimums pensijām bija 250 eiro. No 2022. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam pensionāra neapliekamais minimums bija 350 eiro mēnesī, par 20 eiro lielāks, nekā tas bija 2021. gadā. Savukārt no 2022. gada 1. jūlija pensionāra neapliekamais minimums palielināts līdz 500 eiro mēnesī. Tāpat paaugstināts minimālās vecuma pensijas apmērs.

 

• Palielināsim sociālo nodrošinājumu personām ar invaliditāti. Piešķirsim nodokļu atlaides sociālajos uzņēmumos nodarbinātajām personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti.
  • Paaugstināts invaliditātes pensijas minimālas apmērs.
  • Radīta virkne jaunu atbalsta iespēju personām ar invaliditāti, piemēram, paplašinātas iespējas saņemt braukšanas maksas atlaides sabiedriskajā transportā; arī personas ar II grupas invaliditāti atbrīvotas no pacientu līdzmaksājumu veikšanas; personām ar I invaliditātes grupu vai tās aizgādnim tiek piešķirta lielāka atlaide elektroenerģijas rēķiniem; uzlaboti studiju un studējošā kredīta garantiju nosacījumi u.c.
  • Kopš 2021.gada sociālajiem uzņēmumiem tiek kompensētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jeb darba devēja daļa par nodarbinātajām personām ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem.

 

• Turpināsim modernizēt un attīstīt tieslietu un iekšlietu jomu, kā arī paaugstināt kvalifikācijas un atbildības kritērijus tiesnešiem, prokuroriem, policistiem un citām amatpersonām.
  • Valdība atbalstījusi risinājumu, kas paredz Iekšējās drošības akadēmijas izveidi, lai atbilstoši mūsdienām sagatavotu Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Militārās policijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ģenerālprokuratūras un Iekšējās drošības biroja speciālistus.
  • Apstiprināts finansējums jaunu katastrofu reaģēšanas centru būvniecībai, kur atrastos gan ugunsdzēsības depo, gan Valsts policijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības struktūras. Tāpat rasts finansējums transportlīdzekļu nomai un iegādei iekšlietu struktūrām, dienestu kapacitātes stiprināšanai u.tml.

 

 

AUGOŠA LATVIJA

• Veicinot pašvaldību un privāto uzņēmumu labdabīgu sacensību par atbalstu ģimenēm, Latviju veidosim par ģimenēm draudzīgāko valsti Eiropā.
  • Tiek īstenota iniciatīva “Ģimenei draudzīga pašvaldība” ar mērķi mudināt pašvaldības sniegt plašāku atbalstu ģimenēm ar bērniem. Konkursā “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” tiek vērtēts pašvaldību veikums ģimenēm patīkamas vides veidošanā un aktualizēti risināmie jautājumi.
  • No 2021. gada darbojas programma “Ģimenei draudzīga darbavieta”, lai veicinātu darba devēju rūpes par darbinieku un viņu ģimeņu labklājību. Darba devēji var pieteikties izvērtējumam un saņemt atbalstu darba vides kultūras uzlabošanai. Šobrīd jau vairāk nekā 100 darba devēji ieguvuši “Ģimenei draudzīga darbavieta” statusu.

 

• Būtiski paplašināsim mājokļa programmu jaunajām ģimenēm. Atbalsts tiks sniegts ne tikai īpašuma iegādei, bet arī remontam un labiekārtošanai.
  • Paplašināta esošā mājokļu atbalsta programma un radīta pilnīgi jauna programma “Balsts”, kas ļauj saņemt neatmaksājamu valsts subsīdiju mājokļa iegādei vai būvniecībai ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērnu. Subsīdijas summa: 8000-12000 eiro. Programmas “Balsts” iespējas apmēram pusotra gada laikā izmantojušas jau vairāk nekā 700 daudzbērnu ģimenes, savukārt garantiju mājokļa iegādei vai būvniecībai vairāku gadu garumā kopumā saņēmušas jau vairāk nekā 20 000 ģimeņu.

 

• Panāksim, ka sociālās iemaksas pensiju kapitālā par bērna kopšanas laiku veic pilnā apmērā no bērna pabalsta.
  • No 2022. gada 1. jūlija bērna kopšanas periodā valsts veic sociālās iemaksas no vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta kopsummas. Iepriekš iemaksas vecāku pensijas kapitālā tika veiktas tikai no bērna kopšanas pabalsta apmēra – 171 eiro. Izmaiņas risinās netaisnību pret vecākiem – nav taisnīgi, ja vecāki, kuri izvēlējušies laist pasaulē bērnus, nolemti mazākai pensijai nākotnē, salīdzinot ar tiem, kuri šādu izvēli nav izdarījuši, turklāt, jo vairāk bērnu, jo lielāka diskriminācija.

 

• Lai palielinātu piemērotību nākotnes darba tirgus izaicinājumiem, attīstīsim skolēnu motivāciju mērķtiecīgāk apgūt eksaktos priekšmetus. Vienlaikus visos izglītības līmeņos un zinātnē iestāsimies arī par līdzsvarotu atbalstu humanitāro zinātņu attīstībai.
  • Nozīmīgu pienesumu izglītības un zinātnes infrastruktūras veidošanā sniedz Ekonomikas ministrija, kas, balstoties uz nākotnes darba prognozēm, aktīvi virza dažādas ieceres, lai stiprinātu inženierzinātņu apguvi skolās, inovāciju attīstību un sekmētu Latvijas tehnoloģisko konkurētspēju un pozīcijas pasaulē. Ventspilī durvis vēris zinātnes centrs “VIZIUM”. Radīta jauna iniciatīva “STEM virtuālā klase”, saukta arī par STEAM liceju, kas veicinās vidusskolēnu interesi par matemātiku, ķīmiju un fiziku. Cēsīs top Kosmosa Izziņas centrs, bet Rīgā nākamgad darbosies RTU Zinātnes centrs.
  • Pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas “Iespējamā misija” ar “Latvenergo” atbalstu sniedz Latvijas skolām iespējas pilnveidot fizikas kabinetus ar mūsdienīgu aprīkojumu, kā arī apmāca skolotājus par aprīkojuma izmantošanu.
  • Ekonomikas ministrija sadarbojas ar tehnoloģiju uzņēmumu “Google” tautsaimniecībai būtiskos virzienos, tostarp digitālo prasmju stiprināšanā un kiberdrošības uzlabošanā. Ar programmas “Izaugsme ar Google” palīdzību jau apmācīti 2500 dalībnieki, attīstot digitālās prasmes, un “Google” paudusi gatavību ieguldīt lielākas investīcijas Latvijas digitālās spējas stiprināšanā.
  • Tiek īstenotas Valsts pētījumu programmas, kas strādā ar mērķi identificēt un pētīt Latvijai nozīmīgākos jautājumus, tostarp dodot vienlīdzīgas iespējas humanitāro zinātņu pētījumiem. Tāpat finansējums pētījumiem humanitārajās zinātnēs nodrošināts arī Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā.

 

• Izveidosim Latvijas inovāciju fondu, valsts līdzekļus ieguldot uz tautsaimniecības izaugsmi vērstas zinātnes attīstībā.
  • Iniciatīvas “Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma” ietvaros paredzēts līdz 2024. gada nogalei novirzīt līdz 12 milj. eiro Latvijas pētniecības organizācijām pētījumu īstenošanai, kas atbilst nozaru pieprasījumam, sniedz ieguldījumu sabiedrībai būtisku izaicinājumu risināšanā, kā arī atbilst konkrētam ilgtermiņa tehnoloģiju attīstības uzdevumam.

 

• Līdzsvarojot izaugsmi reģionos, veicināsim arī mobilitāti, dodot iespēju cilvēkiem elastīgāk sekot darbaspēka tirgus izmaiņām Latvijā un samazinot emigrāciju.
  • Strādājot pie mājokļu pieejamības reģionos, atbalstot ģimenes ar bērniem, uzlabojot bērnu izglītības pieejamību un kvalitāti, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas reģionos u.tml., kā arī stiprinot remigrācijas pasākumus un mazinot emigrāciju, ik gadu mazinājies aizbraukušo skaits. 2021. gadā migrācijas bilance uzrāda vien 286 emigrējušos, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas.

 

• Veidosim stabilu un prognozējamu nodokļu politiku. Vērtēsim nodokļu reformas rezultātu un pilnveidosim to tā, lai uzņēmējiem un iedzīvotājiem tā kļūtu ērtāka un mērķētāka. Pamatos saglabāsim esošās IIN, UIN un PVN likmes.

• • Vidēja atalgojuma saņēmēji izjūt darbaspēka nodokļu samazināšanu, bet darba devējiem nodokļu slogs kļuvis draudzīgāks un konkurētspējīgāks salīdzinājumā ar citām valstīm.
  • Četru gadu periodā vairākkārt palielināts neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem, kā arī pensionāra neapliekamais minimums. Palielināts arī mēneša ienākumu slieksnis, līdz kuram tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums.
  • Reorganizēti atsevišķi speciālie nodokļu režīmi. Panākts, ka mazo nodokļu režīmos ar 25% likmi lielāko daļu jeb 80% no nomaksātā novirzīs sociālajām iemaksām, lai cilvēki būtu sociāli aizsargātāki. Panācām, ka 2021. gada budžetā ietver līdzekļus, lai kompensētu izmaksu pieaugumu autoratlīdzības nodokļa maksātājiem – radošajām personām un žurnālistiem.
  • Novērsts Satiksmes ministrijas priekšlikums radīt papildu nodokļu slogu, ieviešot vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli.

 

• Izveidosim taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu, nepiemērojot nodokli ģimeņu pašapdzīvotam mājoklim līdz sabiedrībā pieņemamai vērtībai.

 

• • NA nākusi ar piedāvājumu, kā uzlabot nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu tā, lai atbalstītu ģimenes ar bērniem, kas ilglaicīgi dzīvo vienā mājoklī. Saskaroties ar ļoti atšķirīgiem viedokļiem, vienošanos nebija iespējams panākt, un jautājums ir iesaldēts. Vienlaikus tika apturēts nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums.

 

• Nodrošināsim valsts individuālu komunikāciju ar katru iedzīvotāju, izmantojot jaunu e-pakalpojumu.
  • Veikti grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā, kas paredz veidot citus principus, kā valstī tiek nodrošināti elektroniskie pakalpojumi. VARAM strādā pie risinājuma, kas ļaus īstenot individualizētu pieeju katram iedzīvotājam, sagatavot personalizētus paziņojumus par dažādām iespējām, pabalstiem u.tml., un saņemt valsts pakalpojumus bez liekas birokrātijas.

 

• Panāksim, ka Latvijā atgriežas vairāk pilsoņu, nekā aizbrauc. Ar individuālu pieeju atbalstīsim katru latvieti, kurš paudīs vēlmi atgriezties dzīvot Dzimtenē.
  • Četru gadu laikā, kopš 2018. gada, programmas PAPS (“Palīdzi atgriezties pašu sētā”) ietvaros reģionālie koordinatori strādājuši ar tūkstošiem ģimeņu, kuras vēlas atgriezties Latvijā. Vairāk nekā 1000 ģimeņu jau atgriezušās, un vēl nepilns tūkstotis norādījis, ka plāno to darīt.
  • Ik gadu sarūk emigrējušo cilvēku skaits. 2017. gadā migrācijas bilance uzrādīja, ka no Latvijas emigrējuši nepilni 8 tūkstoši cilvēku, bet 2018. gadā tie bija nepilni 5 tūkstoši, 2019. gadā – vairāk nekā 3300, 2020. gadā – 3150 cilvēki, bet 2021. gadā – tikai 286 cilvēki, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas.
  • 2021. gada imigrācijā vairāk nekā puse iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija.