Jau atkal tuvojas 9. maijs – diena, kad Latvijas teritorijā vienu okupācijas karaspēku nomainīja cits okupācijas karaspēks. Jau atkal vairāki desmiti tūkstoši cilvēku dosies uz Uzvaras parku, pierādot, ka Otrā pasaules kara sekas joprojām nav atrisinātas. 9. maijā Uzvaras pieminekli ieskaus “svētku svinētāji” ar oranži melnām lentītēm, kas nebaidīsies arī izkliegt klaji pretlatviskus saukļus. Un kā kronis visam – galvaspilsētas mērs, kas šajos “svētkos” piedalās.
Šķiet, ka jau ir pierasts – 9. maijā pa Rīgu brauc automašīnas, kas izskatās pēc Padomju armijas tankiem, cilvēki Uzvaras parka apkārtnē krievu valodā kliedz, ka “šeit ir Krievija”, bet pārējie iedzīvotāji piever acis un cer ātrāk sagaidīt nākamo rītu. Tomēr Latvijā 9. maijs nekad nav bijis un nekad nebūs svētku diena. Eiropā Otrais pasaules karš beidzās līdz ar nacistiskās Vācijas kapitulāciju 8. maijā (un tieši šajā dienā tiek pieminēti Otrā pasaules kara upuri), bet 9. maijs Latvijai nozīmē atkārtotu okupāciju – privātīpašumu atsavināšanu, izsūtīšanas uz Sibīriju, politiskās prāvas, latviešu valodas piesārņošanu un latviskās identitātes graušanu 50 gadu garumā.
9. maija svinēšana pie totalitāra okupācijas režīma pieminekļa ir aisberga redzamā daļa. Latvijā vēl joprojām valsts apmaksātu izglītību (gan pirmsskolas izglītību, gan pamatizglītību) var iegūt krievu valodā, kas saglabā plaisu sabiedrībā starp t.s. krievvalodīgajiem un latviešiem. Arī televīzijas kanāli un radio stacijas, kuri pārraida Kremļa propagandu, Latvijā ir brīvi pieejami, kā rezultātā rodas dažādi informācijas “burbuļi”, bet sabiedrība tiek šķelta. Cīņā par cilvēku prātiem un sirdīm liels svars ir arī nekontrolētajiem anonīmajiem komentāriem interneta ziņu portālos un viltus ziņām, kas veido bīstamu sabiedrisko domu, aktivizējot sabiedrībā pretvalstiskas idejas. Latvijas krievvalodīgo informatīvajā telpā mērķtiecīgi tiek iepludināta informācija, kas cenšas popularizēt 9. maija svinēšanu un nereti nodarbojas ar 9. maija atzīmētāju radikalizēšanu. Kremļa propagandas pieejamības rezultātā Latvijā ir novērojami gadījumi, kad cilvēks, kas vairākus desmitus gadu ir nodzīvojis Latvijā, principiāli nerunā latviešu valodā, kā rezultātā pat vairākās valsts iestādēs ir prasība pārzināt krievu valodu.
Ir nepieciešams paust skaidru nostāju – 9. maija publiska un masveidīga svinēšana Latvijā nav pieņemama. Neklusēsim!
NA Jaunatnes organizācijas valdes loceklis
Roberts Kits
