Katrai tautai ir savi varoņi. Šiem cilvēkiem ir būtiska loma sabiedrības acīs gan no vēsturiskā, gan kopējās identitātes skatupunkta. Viņi ir pirmie, kurus kritizēs, kurus centīsies apmelot, jo uzbrūk tikai spēcīgiem cilvēkiem. Viens no šādiem vīriem ir Herberts Cukurs.
Talantiem bagāts lidotājs-avioinženieris un Latvijas Neatkarības kara varonis
Herberts Cukurs pazīstams kā leģendārs latviešu lidotājs, kurš ar paškonstruētām lidmašīnām veica tālus lidojumus. Pirmais no tiem noslēdzās 1934. gadā, kad viņš ar paša konstruēto C-3 „Kurzemes hercogiene” simboliski atgriezās no Kurzemes hercogistes bijušās kolonijas Gambijas, pēc tam, kad bija mērojis vairāk nekā 20 000 kilometru. Liepājas karostas lidlaukā viņu sagaidīja lieli atbalstītāju pūļi.
1936. gadā Cukurs pabeidza C-6 “Trīs Zvaigznes”, kas tam laikam bija ļoti moderna lidmašīna un ar kuru devās ceļojumā uz Tokiju, mērojot vairāk nekā 40 000 kilometru un faktiski apceļojot visu Āziju. Lidmašīnai gan radās bojājumi, tāpēc gaidot rezerves daļu piegādi viņš apceļoja Tālos austrumus, bet 1937. gadā atgriezās Latvijā, kur Rīgas aerodromā viņu sagaidīja ne tikai iedzīvotāju pūļi, bet arī vairāki Latvijas armijas ģenerāļi. Abi šie ceļojumi dokumentēti grāmatās, kas apraksta arī dēkainus piedzīvojumus šajās zemēs.
Herberts Cukurs bijis Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, vēlāk Latvijas armijas karavīrs. Viņa projektētā lidmašīna C-6 “Trīs Zvaigznes” bija prototips Latvijas armijas lidmašīnai, kura veica izmēģinājuma lidojumu īsi pirms Latvijas okupācijas. Dienesta laiks bijis, maigi sakot, interesants – viņš ne tikai izcēlies ar lielu lidotāja un avio inženiera talantu, bet pat īslaicīgi atvaļināts no dienesta par izlidošanu zem Kalpaka tilta Liepājā un braukšanu ar lidmašīnu bez spārniem pa Liepājas ielām.
Otrā pasaules kara laikā darbojies dažādās vācu iestādēs, kur veicis mehāniķa un adjutanta pienākumus. Jebkāda viņa dalība represijās nav dokumentēta, toties viņa meita Doloresa apstiprinājusi, ka ģimenes mājā tolaik slēpti vairāki ebreji. Pēc Otrā pasaules kara devies trimdā, kur sākumā dzīvojis Francijā, Brazīlijā, beigās – Urugvajā. Tāpat jāizceļ, ka viņš trimdā dzīvojis ar īsto vārdu un uzvārdu un nav slēpis savu identitāti. 1965. gadā Izraēlas specdienests ”Mossad” veica operāciju, kurā Herberts Cukurs tika nogalināts bez jebkādas tiesas un objektīviem pierādījumiem, kā to pierāda vēlākās izmeklēšanas.
Herberts Cukurs ir latviešu varonis ar lielo burtu, tomēr daudziem tas ļoti derdz.
Kriminālprocess Latvijā
2006. gadā, vairāk nekā 40 gadu pēc viņa nāves, Latvijā ierosināts kriminālprocess. Kriminālprocesa gaitā notika komunikācija starp dažādām iestādēm, tostarp ar Vācijas, Izraēlas un Krievijas arhīviem.
2006. gada oktobrī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Monvīds Zelčs pārtrauca kriminālprocesu, jo netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Vienīgie materiāli, kas bija pret Cukuru, ir balstīti Krievijas arhīvos, kur ir aizdomīgas kopijas ar neparakstītām liecībām. Ir zināms pamats domāt, ka šīs liecības radītas 1960. gados, kad PSRS populāras bija paraugprāvas ar falsificētiem dokumentiem, lai diskreditētu bijušos leģionārus u.c. Latvijai nozīmīgas personības.
2006. gada septembrī kriminālprocess atjaunots pēc Modra Adlera iniciatīvas uz pamata “pirms izmantotas visas iespējamās Kriminālprocesa likumā paredzētās izmeklēšanas un procesuālās darbības pierādījumu iegūšanā un pārbaudē”. Tikai nav skaidrs, kas tad ir šīs procesuālās darbības un kādi arhīvi vēl nav izpētīti. Skaidrs toties ir tas, ka Latvijas Ebreju kopienas vadītājs Arkādijs Suharenko par šo sacēla skaļu starptautisku skandālu. Tas pats Suharenko, kura biedrībai pienāksies 40 miljonu afēras līdzekļi, tas pats Suharenko, kurš bildē pozējis ar Putinu. Un šādi jau kļūst daudz skaidrāks, kuram Cukurs ir tik ļoti neērts un kurš diriģē šo apkaunojošo izrādi, ko sauc par kriminālprocesu. Jāmin arī, ka pats Adlers neilgi pēc kriminālprocesa atjaunošanas beidza pildīt savus prokurora pienākumus, un izcēlies arī ar citiem aizdomīgiem skandāliem.
Ja kāds ir pārkāpis likumu, tad tas ir bijis “Mossad”, kurš bez jebkādas tiesas un pierādījumiem veicis mērķtiecīgu slepkavību. Turklāt Izraēla Latvijas tiesas procesā nemaz nav sniegusi materiālus pierādījumus lietas izskatīšanai. Jo acīmredzot tādu nemaz nav. Es gan ticu, ka veselais saprāts uzvarēs un šis kriminālprocess tiks atcelts.
Taisnības augšāmcelšanās
Tuvākajā laikā mēs ar vairākiem nacionāli domājošiem jauniešiem viesosimies pie Herberta Cukura meitas Doloresas Rizotto-Cukurs, kura lielu daļu sava mūža saskārusies ar nepamatotu sava tēva nomelnošanu. Šī saruna tiks publicēta.
Herberts Cukurs ir mūsu visu varonis, un atjaunot viņa godu un ieviest vēsturisko taisnīgumu ir mūsu pašu, latviešu, atbildība, jo citi mūsu vietā to nedarīs. Latvieši ir maza tauta ar lieliem varoņiem, un tas ir mūsu pašu uzdevums cīnīties par viņu vārdiem. Tāpēc jāveic sekojošais:
Pirmkārt, jāpārtrauc kriminālprocess pret Herbertu Cukuru.
Otrkārt, Herbertu Cukuru nepieciešams pārapbedīt Brāļu kapos kā Latvijas Neatkarības kara dalībnieku un saistībā ar viņa panākumiem Latvijas armijas aviācijas attīstībā.
Treškārt, nepieciešams Herberta Cukura vārdā nosaukt kādu ielu vai citu nozīmīgu objektu. Mums ir ar Latviju nesaistītu krievu imperiālistu vārdā sauktas Puškina un Turgeņeva ielas, bet nav Cukura. Manuprāt, gan labākais scenārijs būtu Cukura vārdā pārsaukt Liepājas lidostu, kas ir arī viņa dzimtā pilsēta.
Viņa meita Doloresa Cukurs-Rizotto ir pelnījusi piedzīvot sava tēva un vienlaikus latviešu tautas varoņa gulšanos dzimtajā zemē un tēva goda atjaunošanu. Mēs varam šīs vēlmes piepildīt – vajag tikai gribu un politisko drosmi!
