2022. gads
- Totalitāro režīmu simbolu demontāža – rosināts sods par PSRS militārās tehnikas un ieroču izstādīšanu publiskā vietā ilgāk par 30 dienām (izņemot muzejus).
- Uzturēšanās atļauju anulēšana par kara slavināšanu – grozīts Imigrācijas likums, nosakot uzturēšanās atļauju atņemšanu personām, kas atbalsta Krievijas karu Ukrainā.
- Cīņa pret “zelta vīzām” – grozījumi Imigrācijas likumā ar mērķi apturēt vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Krievijas iebrukuma Ukrainā otrajā dienā NA sagatavoja izmaiņas likumā, kas paredzēja ne tikai neizsniegt jaunas termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem, bet anulēt jau esošās. Priekšlikumam Saeimā atbalsta nepietika, tāpēc NA priekšlikumu atsauca, koalīcija sanāca kopā un lēma par citu kārtību, kas tomēr “zelta vīzu” izsniegšanu apturēja.
- Atteikšanās no Krievijas dabasgāzes un elektroenerģijas importa – Ekonomikas ministrija (tolaik ministrs – Jānis Vitenbergs) virzīja Latvijas atteikšanos no Krievijas dabasgāzes. Lēmums pieņemts.
- Izglītība tikai latviešu valodā – iesniegti grozījumi Izglītības likumā par pilnīgu pāreju uz latviešu valodu arī pamatskolas posmā. Līdzīgu rīcību NA rosinājusi jau iepriekš. Partija rosināja Ministru kabinetam izstrādāt plānu pārejai uz izglītību tikai latviski.
- Padomju pieminekļu nojaukšana – pieņemti Riharda Kola vadītās Ārlietu komisijas virzīti grozījumi, kas atcēla juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai. Grozījumi pieņemti likumā “Par 1994.gada 30.aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”.
- Krievijas atzīšana par teroristisku valsti – Saeimā panākta Nacionālās apvienības vizīta Latvijas oficiālā nostāja.
- Krievijas propagandas kanāla “Dožģ” darbības aizliegšana – NA aicināja atbildīgās iestādes slēgt raidīšanu Latvijā un izraidīt darbiniekus.
- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biroju slēgšana Maskavā un investīciju projektu piesaistes apturēšana no Krievijas un Baltkrievijas, ko rosināja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
- Uzņēmēju atbalsts pārejai prom no Krievijas tirgus – ieviesta aizdevumu un garantiju programma, lai mazinātu Krievijas agresijas ietekmi, ko panāca ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
- Atteikšanās no BRELL elektrības tīkla – valdība atbalstīja Ilzes Indriksones vadītās Ekonomikas ministrijas virzīto atteikšanos no Baltkrievijas un Krievijas elektroenerģijas sistēmas līdz 2025. gadam.
- Pārreģistrācija un valodas prasību noteikšana Krievijas pilsoņiem – grozīts Imigrācijas likums, nosakot Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem pienākumu reģistrēties, nosodīt Krievijas agresiju un apliecināt latviešu valodas prasmes. Tika lēsts, ka aptuveni 10 000 personu pametušas Latviju.
- Valsts iestāžu mājaslapas bez krievu valodas – pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas, kura pirmā atteicās no krievu valodas ministrijas mājaslapā, arī citu ministriju mājaslapās saturs vairs netika nodrošināts krievu valodā; vēlāk tam sekoja visas valsts pārvaldes institūcijas.
2023. gads
- Tiesiskās palīdzības līguma ar Krieviju denonsēšana – konceptuāls atbalsts NA iesniegtajam likumprojektam, kā rezultātā pārtraukta juridiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju.
- Maija svinību aizliegums – aizliegts rīkot publiskus pasākumus 9. maijā, izņemot Eiropas dienas pasākumus.
- Krievu valodas informatīvās ietekmes ierobežošana – nepieļauta krievu valodas kabeļtelevīzijas kanāla izveide uz rus.lsm bāzes.
- Latviešu valodas stiprināšana darba tirgū – ar NA iniciatīvu ierobežota krievu valodas prasība darbavietās.
- Eksportētāju uz Krieviju un Baltkrieviju atklāšana – Ekonomikas ministre Ilze Indriksone uzdeva Centrālajai statistikas pārvaldei publicēt eksportētāju sarakstu.
- Atbalsts uzņēmumiem, kas atsakās no Krievijas tirgus – uzņēmumiem piešķirts 94,9 miljonu eiro atbalsts pārorientācijai uz citiem tirgiem.
- Nelojālu personu atbrīvošana no valsts un pašvaldību iestādēm – Nacionālajā drošības komisijā virzīti un Saeimā pieņemti grozījumi, nosakot, ka no valsts un pašvaldību iestādēm jāatbrīvo valstij nelojālas personas.
- Ārvalstniekiem piederošo nekustamo īpašumu kontrole – Saeima pieņēmusi likuma grozījumus, būtiski ierobežojot ārvalstniekiem piederošu īpašumu iegādi un noslēpšanu, lai nepieļautu sankcionētu personu īpašumu slēpšanu.
2024. gads
- Krievijas graudu importa aizliegums ES – Roberts Zīle vērsās pie Eiropas Komisijas, lai aktualizētu šo jautājumu. NA iesniegusi likuma grozījumus, lai liegtu Krievijas un Baltkrievijas graudu apriti Latvijā un ES, bet koalīcija tos noraidīja.
- Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu aizliegums – NA rosina grozījumus, lai aizliegtu šo valstu produktu apriti Latvijā un ES tirgū.
- Baltkrievijā reģistrētu auto aizliegums Latvijā – NA iesniegusi grozījumus Ceļu satiksmes likumā, lai liegtu Latvijā pārvietoties ne tikai Krievijas, bet arī Baltkrievijas transportlīdzekļiem. NA rosinājums tika noraidīts, taču vēlāk septembrī valdība tomēr pieņēma līdzīgu regulējumu, jo šo jautājumu aktualizēja Eiropas Savenība.
- Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu nodarbinātības ierobežojumi izglītības iestādēs – iesniegti grozījumi MK noteikumos, Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā par pedagogu kvalifikāciju. Priekšlikumi noraidīti.
- Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu darba ierobežojumi sabiedriskajos medijos – iesniegti grozījumi plašsaziņas līdzekļu likumā. Noraidīts.
- Kara nodokļa ieviešana – NA aicinājusi ieviest nodokli uzņēmumiem, kas importē preces no Krievijas, iesniegts kā budžeta priekšlikums. Noraidīts.
- Maskavas nama nacionalizācija – ar NA aktīvu līdzdalību 2024. gadā panākts, ka Maskavas nams nonāk valsts īpašumā.
- Augstāks NĪN sankcionētām personām – Saeima atbalstījusi NA priekšlikumu būtiski paaugstināt nekustamā īpašuma nodokļa likmi sankcionētām personām piederošiem īpašumiem.
- PVN atcelšana krievu valodā izdotai presei – NA rosināja atcelt samazināto 5% PVN likmi preses izdevumiem krievu valodā.
- Dokumenti muitā tikai latviešu un angļu valodā – ar NA iniciatīvu pieņemts lēmums, ka Valsts ieņēmumu dienesta muitā dokumenti vairs netiks piedāvāti krievu valodā.
- Pilsonības prasība Probācijas dienesta darbiniekiem – Saeima pieņēmusi NA priekšlikumu noteikt pilsonības prasību Probācijas dienesta darbiniekiem.
- Krievijas un Baltkrievijas preces valsts iepirkumos – NA rosina izslēgt Krievijas un Baltkrievijas preces no publiskajiem iepirkumiem, taču priekšlikums Saeimā noraidīts.
- Pilsonības prasība VID darbiniekiem – ar VID iniciatīvu 2024. gadā pieņemts lēmums noteikt pilsonības prasību Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem.
2025. gads
- Sabiedrisko pasažieru pārvadājumu aizliegums uz Krieviju un Baltkrieviju – iesniegts lēmumprojekts par šo maršrutu slēgšanu, nodots komisijai.
- Liegums Latvijā tirgot Krievijas un Baltkrievijas preces – NA rosina liegt tirgot Latvijā agresorvalstu preces. Priekšlikums aprīlī nodots Saeimas budžeta komisijai, bet tālāk nav vērtēts.
- Ierobežojumi veikalu ķēdei “Mere” – NA rosināja SIA “Latprodukti” un to īpašniekus iekļaut Latvijas nacionālo sankciju sarakstā. “Mere” ir Krievijā dibināta veikalu tīkla “Svetofor” zīmols Eiropā un tirgo agresorvalsts preces. Polija noteikusi sankcijas šī tīkla īpašniekiem. Saeima noraidīja iekļaušanu sankcijās.
- Uzturēšanās atļauju anulēšana sodītiem trešvalstniekiem – NA rosināja noteikt, ka trešo valstu pilsoņi, kuri ir krimināli sodīti vai administratīvi sodīti par totalitāro režīmu vai kara simbolu izmantošanu, nevarēs pagarināt esošo vai saņemt jaunu uzturēšanās atļauju. Priekšlikumu Saeima apstiprināja.
- Liegums piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos, ja uzņēmums sadarbojas ar Krieviju un Baltkrieviju – 2024. gadā un 2025. gadā iesniegti Saeimā Grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Likumprojekti Saeimā nodoti Budžeta komisijai, taču līdz šim nav tālāk izskatīti.
- Ārzemnieku uzraudzība, ieceļojot Latvijā – Nacionālajā drošības komisijā virzīti un Saeimā atbalstīti grozījumi, kas nosaka, ka NVS valstu pilsoņiem, ieceļojot Latvijā no citas ES valsts, būs jāsniedz informācija par ceļojuma mērķiem, plāniem un radiniekiem, lai drošības dienesti varētu efektīvāk kontrolēt šo personu kustību.
- Zemes iegādes aizliegums Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem – Saeimas vairākums noraidīja šo NA iniciatīvu.
- Aizliegums Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem strādāt kritiskās infrastruktūras objektos – NA rosināja liegt agresorvalstu pilsoņiem strādāt Latvijas kritiskās infrastruktūras objektos – ir pieņemti grozījumi Nacionālās drošības likumā.
- Bankomāti bez krievu valodas – no 2025. gada janvāra bankomātos Latvijā vairs nav pieejama krievu valoda.
- Bez krievu valodas banku saziņā – kredītiestādēm jānodrošina klientiem, ka dokumenti, digitālā satura saskarnes, arī valodas izvēles iespējas lietotnē, tīmekļvietnē, zvanu centrā vai klātienes apkalpošanas infrastruktūrā ir latviešu valodā. Sākotnēji NA ierosinājums tika noraidīts, taču pēcāk Saeimas komisija izstrādāja analogu risinājumu.
- Valsts valodas lietojums Saeimā – NA rosināja noteikt, ka Saeimas telpās saziņa ar Latvijas pilsoņiem drīkst notikt tikai valsts valodā, priekšlikums sākotnēji tika noraidīts, taču vēlāk ir atbalstīts.
- Policistu saziņas valoda darba laikā – NA rosina noteikt, ka policisti darba laikā sazinās tikai valsts valodā, bet priekšlikums noraidīts.
- Pilsonības prasība Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbiniekiem – NA rosināja noteikt pilsonības prasību Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbiniekiem, grozījumi ir pieņemti.
- Tiesībsarga svešvalodu prasības maiņa – NA rosina noteikt, ka Tiesībsargam jāzina vismaz viena ES valoda, kas faktiski izslēgtu krievu valodas prasību šim amatam.
- Pilsonības prasība PTAC strīdu komisijas locekļiem – NA rosina noteikt pilsonības prasību PTAC strīdu komisijas locekļiem, priekšlikums noraidīts, taču, iespējams, tiks pieņemti grozījumi, ka šo amatu nevarēs ieņemt agresorvalstu pilsoņi.
- Subtitriem valsts valodā galvenā loma – iesniegti grozījumi Kino likumā, nosakot, ka subtitriem latviešu valodā jābūt primāriem un nedrīkst būt mazāki vai šaurāki par subtitriem svešvalodā; subtitri atļauti tikai oficiālajās ES valodās.
- Pieprasījums iekšlietu ministram beidzot rīkoties saistībā ar pilsonības atņemšanu Putinam pietuvinātajam oligarham Pjotram Avenam, par kura pilsonību tika uzsākta pārbaude, taču rezultāta nav. Saeimas vairākums NA pieprasījumu noraidīja.
- Pienākums valsts un pašvaldību iestādēs sazināties latviski – joprojām valsts un pašvaldību iestādēs gan pildot darba pienākumus, gan darbinieku savstarpējā saziņā tiek izmantota Krievijas valsts valoda. NA rosināja nodrošināt, ka visās iestādēs tiktu runāts tikai latviski. Priekšlikums nodots Saeimas komisijai.
- Sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā – atsaucoties NBS ekspertu aicinājumam, NA rosināja demontēt Latvijas–Krievijas pierobežas dzelzceļa infrastruktūru, lai stiprinātu valsts drošību. Saeimas vairākums ierosinājumu noraidīja.
- Austrumu robežas slēgšana ZAPAD laikā – NA rosināja nekavējoties slēgt Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, reaģējot uz Krievijas militāro provokāciju – uz Polijas teritoriju palaistiem kaujas droniem “Shahed”, kā arī saistībā ar tobrīd gaidāmajām Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām “Zapad 2025”. Priekšlikums tika nodots komisijai, un vēlāk pieņemts alternatīvs regulējums – slēgt tikai gaisa telpu un tikai tumšajā laikā. Divas nedēļas vēlāk NA rosināja slēgt gaisa telpu gar austrumu robežu uz nenoteiktu laiku, priekšlikums tika noraidīts.
2026. gads
- Ekonomiskās drošības nodoklis – NA rosina piemērot paaugstinātu 30 % nodokļa likmi precēm, kuru izcelsme ir augsta riska valstis, pirmkārt Krievija, vai kuras Latvijā nonāk pa riskantām piegādes ķēdēm.
- Publiskajos iepirkumos bez Krievijas precēm – NA jau 2024. gadā rosināja liegt publiskajos iepirkumos piedāvāt Krievijas un Baltkrievijas preces, taču ierosinājums tika noraidīts. 2026. gada februārī priekšlikums beidzot atbalstīts. Tāpat atbalstīts priekšlikums izslēgt no dalības uzņēmumus, kuros patiesie labuma guvēji ir Krievijas pilsoņi.
- Pakalpojumu sniegšana tikai valsts valodā – rosināts Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikt, ka komunikācija ar pircējiem notiek valsts valodā. Tas attiektos uz dokumentiem, valodas izvēles iespējām lietotnēs, tīmekļvietnēs, zvanu centros un klātienes apkalpošanas infrastruktūrā.
- Bez jaunām radio stacijām krieviski – rosinām liegt jaunu krieviski raidošu radio apraides licenču izsniegšanu, kā arī atļaut TV un radio reklāmas tikai valsts valodā (rosināts arī 2025. gadā). Šobrīd krieviski raidošās stacijas bez maksas izmanto valsts īpašumā esošās radiofrekvences.
- Sabiedriskie mediji bez krievu valodas – NA rosināja premjeres Siliņas demisiju saistībā ar to, ka sabiedriskais medijs joprojām nodrošina saturu krievu valodā un valdība to finansē – pretēji Nacionālās drošības koncepcijā noteiktajam, ka no 2026. gada 1. janvāra saturam jābūt tikai latviski vai Eiropas kultūrtelpai piederīgās valodās. Saeimas vairākums demisijas pieprasījumu noraidīja.
