Saziņai ar mums

[email protected]

Programma

APSKATĪT ▸

Kandidāti

APSKATĪT ▸

Atskaite

APSKATĪT ▸

Kandidāti


1. Roberts Zīle
2. Ināra Mūrniece
3. Rihards Kols
4. Edvīns Šnore
5. Ilze Indriksone
6. Jānis Grasbergs
7. Kaspars Gerhards
8. Ērika Teirumnieka
9. Jurģis Klotiņš
10. Ģirts Lapiņš
11. Roberts Ozols
12. Andris Čuda
13. Aija Mežale
14. Andris Jankovskis
15. Oskars Cīrulis
16. Roberts Sipenieks
17. Atis Gridjuško
18. Jāzeps Korsaks
Apskatīt visus kandidātus

Eiropas Parlaments


Nacionālās apvienības programma Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024

 

 

NACIONĀLO INTEREŠU SARDZĒ – SAPRĀTA BALSS EIROPĀ

 

Nacionālās apvienības galvenais mērķis vienmēr ir bijis un būs latviska, droša un pārtikusi Latvija. Esam vienīgais latviskais politiskais spēks, kurš spējis pierādīt savu ietekmi Eiropas Parlamentā visos sasaukumos kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Turpināsim aizstāvēt Latvijas intereses ES, nevis ES intereses Latvijā. 

Eiropas Parlamentā arī turpmāk darbosimies Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā, ar kuru mūs vieno līdzīgas vērtības un skatījums par Eiropas nākotni.

 

Ārējā drošība

  • Laikā, kad turpinās Krievijas uzsāktais nežēlīgais karš Ukrainā, drošība ir Eiropas, tostarp Latvijas, galvenā prioritāte. Eiropas drošības garants ir un paliek stipra NATO alianse.
  • ES dalībvalstīm jāpalielina finansējums aizsardzībai, sasniedzot NATO noteikto mērķi – ne mazāk kā 2% no valsts IKP. Aizsardzības izdevumi galvenokārt jāfinansē no katras dalībvalsts nacionālā budžeta, nevis no ES kopējiem līdzekļiem.
  • Latvijai kopā ar citām ES valstīm, kas robežojas ar Krieviju, jāsaņem solidārs atbalsts ES austrumu robežas žoga un attiecīgās infrastruktūras izveidē. Iestāsimies par to, lai, saskaņojot ar NATO struktūrām, ES austrumu robeža tiktu stiprināta, ieviešot militārās pretmobilitātes pasākumus, tajā skaitā veidojot spēcīgas militārās aizsardzības līnijas.
  • Stiprināsim sadarbību NATO ietvaros Eiropā, transatlantiskajā telpā un citviet ar līdzīgi domājošām valstīm, iestāsimies pret ieceri veidot NATO aliansei paralēlas struktūras.
  • Atbalstīsim ES iniciatīvas, kas ir vērstas uz militārās mobilitātes, reaģēšanas un sadarbības paplašināšanu.
  • ES jāstiprina militārās rūpniecības attīstība, izmantojot Eiropas Komisijas finansējumu, Eiropas Aizsardzības aģentūras un Eiropas Aizsardzības fonda, kā arī citas iespējas tā, lai militārā industrija attīstītos vienmērīgi visā ES, jo īpaši ES austrumu flanga valstīs.
  • Jāizveido optimālākais modelis kibertelpas drošībai Eiropas mērogā, saglabājot labi strādājošās sistēmas gan dalībvalstīs, gan transatlantiskajās struktūrās. 
  • Jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainu cīņā pret Krievijas okupācijas spēkiem, un jāpalīdz Ukrainai kļūt par ES un NATO dalībvalsti.
  • Uzstāsim uz plašāku sankciju piemērošanu pret Krieviju, vienlaikus nepieļaujot nekādas atkāpes no jau ieviestajām sankcijām. Atbalstīsim ES līmeņa risinājumus, lai sankcijas netiktu apietas.
  • “Rail Baltica” ir svarīgs projekts Latvijas ārējai drošībai, jo vajadzības gadījumā dzelzceļa savienojums tiks izmantots militāri stratēģiskās apgādes nodrošināšanai gan Baltijas valstīs, gan Somijā. Turpināsim vadīt “Rail Baltica” starpinstitūciju atbalsta grupu Eiropas Parlamentā, skaidrot projekta nozīmi kolēģiem, lai nodrošinātu EP vairākuma atbalstu ar projektu saistītajam finansējumam, tostarp Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta un militārās mobilitātes kontekstā.

 

Iekšējā drošība

  • Kā zinām no Latvijas pieredzes, apdraudējums var nākt arī no valsts iekšienes, no nelojāliem iedzīvotājiem. Eiropas līmenī migrācija ir dalībvalstu iekšējās drošības jautājums, tādēļ ir stingri jāsargā ES ārējās robežas no nekontrolēta migrantu pieplūduma, jo vienmēr būs imigranti, kurus nav iespējams integrēt Eiropas kultūrtelpā un kas var radīt potenciālu apdraudējumu.
  • Nepiekrītam jaunākajām šī gada izmaiņām Eiropas migrācijas politikā, kas dalībvalstīm uzliek par pienākumu uzņemt migrantus vai maksāt par to neuzņemšanu. Jaunajā EP sasaukumā jāpanāk šī principa pārskatīšana. 
  • Nacionālās apvienības pamatprincipi migrācijas politikā ir nemainīgi: iestājamies pret migrantu piespiedu uzņemšanas kvotām vai maksāšanu par migrantu neuzņemšanu; esam par sadarbību ar migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm, lai apkarotu cilvēktirdzniecību un veicinātu migrantu atpakaļuzņemšanu, kā arī par saskaņotiem tiesību aktiem patvēruma jomā.
  • Eiropas valstīm, kuras saskaras ar vislielāko migrantu pieplūdumu, jāaizsargā savas robežas – gan sauszemes, gan jūras –, tajā skaitā iesaistot Eiropas robežsardzes spēkus. 
  • Eiropas iekšējās drošības stūrakmens ir arī demogrāfijas un tautas ataudzes veicināšana. ES ir jāatbalsta ģimenes un bērni, dzimstības veicināšana dalībvalstīs, nevis jāveicina imigrācija. Piemēram, mājokļa atbalsta pasākumi ir joma, kurā ES var īstenot mērķētas iniciatīvas.
  • Latvijas iekšējā drošība ir atkarīga arī no mūsu valsts ekonomiskajām spējām un iekļaušanās Eiropas piegāžu ķēdēs. Jāpalīdz Latvijas uzņēmējiem un zinātniekiem iesaistīties cīņā par iespēju ražot augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, t.sk., piemēram, Eiropas Mikroshēmu akta vai Zaļā kursa mērķu sasniegšanai.
  • Jāveicina aprites ekonomikas attīstība un jaunu enerģētikas starpsavienojumu veidošana, kas ir reģionālās energodrošības un ekonomikas attīstības pamats.

 

ES paplašināšanās

  • ES ārpolitikai un ārējām attiecībām ir jābalstās uz tām vērtībām, kas definētas ES dibināšanas laikā: cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, likuma vara, cilvēktiesības. Ar vērtībās balstītu morālu stāju mums jāaizstāv savas intereses un principi. 
  • Iespējami ātri jāpanāk Ukrainas un Moldovas uzņemšana ES, jo tas ir ES drošības interesēs.
  • Jāizstrādā tāda daudzgadu finanšu shēma 2028.–2034. gadam un ES septiņu gadu budžets, kas ļautu uzņemt ES jaunas dalībvalstis, vienlaikus neizkropļojot konkurenci ES vienotajā tirgū.
  • Lauksaimniecības politikā jāveic reforma, kas pārskata vecās tiešmaksājumu aprēķināšanas formulas un piedāvā jaunu, taisnīgu atbalsta sistēmu visiem Eiropas, tajā skaitā Ukrainas kā ES dalībvalsts un lielas lauksamniecības produkcijas ražotājvalsts, lauksaimniekiem.

 

Taisnīga Eiropa

  • Jāveicina īpašs atbalsts valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ņemot vērā, ka ir mainījušies apstākļi un šīs valstis sastopas ar kara radītiem papildu izaicinājumiem. Tas paveicams, izstrādājot ES daudzgadu finanšu shēmu 2028.–2034. gadam un izmaiņas to veidojošās politikās.
  • Jārada patiess vienotais tirgus Eiropā. Ir jāizskauž prakse, ka dalībvalstis subsidē uzņēmējdarbību, tādējādi kropļojot godīgu konkurenci vienotajā ES tirgū. Šāda prakse rada priekšrocības bagātākajām ES valstīm, kuras var to atļauties, kamēr citas to nevar un vēl vairāk zaudē konkurētspēju.
  • Jāizveido solidārāka un vienotāka Eiropas veselības aprūpes sistēma, kas ļautu pacientiem izvēlēties efektīvāko ārstēšanu arī citās valstīs, ne tikai savā mītnes zemē, un tas tiktu segts no valsts budžeta, nevis pacientam būtu jāvāc ziedojumi, kā tas nereti šobrīd notiek.
  • Veidojot jaunās “Erasmus+” un “Apvārsnis” programmas, jāpanāk, ka Latvijas un citu mazāku valstu jauniešiem ir lielākas iespējas iegūt dalību šajās programmās. Jāveicina dialogs ar Latvijas darbadevējiem gan par to, kā sekmēt Latvijas jauniešu iesaisti starptautiskajā izglītībā (tostarp sporta jomā), gan kā pēc iespējas motivēt jauniešus atgriezties Latvijas darba tirgū, kam par pamatu kalpotu sadarbība starp augstskolām un vietējiem uzņēmumiem sasaistē ar iepriekš minētajām programmām.

 

Saprātīga Zaļā kursa ieviešana

  • Eiropas Zaļā kursa apstiprinātie nesamērīgie un nesasniedzamie mērķi radīs ilgtermiņa zaudējumus Latvijai enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības, būvniecības un citās jomās. Zaļais kurss esošajā versijā izmaksās pārlieku dārgi un pasliktinās Latvijas un ES konkurētspēju, un radīs negatīvas sociālās sekas. 
  • Uzskatām, ka Zaļo kursu nepieciešams pilnveidot, ņemot vērā dalībvalstu finanšu iespējas un atšķirīgās situācijas. Zaļā kursa virziens ir pareizs, bet tas jāievieš par cenu, ko varam atļauties, saglabājot ES drošības, tautsaimniecības un sociālās prioritātes.

 

ES kā nacionālu valstu savienība, nevis federāla lielvalsts

  • Esam par ES kā nacionālu, vienlīdzīgu valstu savienību. Stingri iestājamies pret ieceri mainīt ES pamatlīgumus, kas varētu izolēt “nepaklausīgās” dalībvalstis no kopīgo lēmumu pieņemšanas. Nedrīkst pieļaut, ka tiek ierobežots Latvijas balss svars ES kopīgajos lēmumos, it īpaši ārējās drošības jautājumos.
  • Esam pret ES federalizāciju un plašāku ES ekskluzīvo kompetenču noteikšanu attiecībā uz nacionālo likumdošanu, it īpaši tad, ja šai noteikšanai neseko adekvāts ES kopējā –budžeta pieaugums.
  • Atbalstām principu, ka jomās, kuras nav ES ekskluzīvā kompetencē, lēmumi jāpieņem pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem – valsts vai pašvaldību līmenī.
  • Pretosimies centieniem ES centralizēti iejaukties dalībvalstu izglītības saturā, kultūras politikas un enerģētikas portfeļa veidošanā. Šie jautājumi jāatstāj katras dalībvalsts ziņā.
  • Jāvirzās uz ciešāku sadarbību reģionālos formātos – piemēram, NATO Ziemeļu flangā (Baltija + Skandināvija + Lielbritānija + Polija), valstīm, kas atrodas pie ES ārējām robežām (Baltija + Polija), Trīs jūru iniciatīvas ietvarā un citos formātos, lai stiprinātu mūsu kopējo drošību un stabilitāti.

 

Latviešu valodas, kultūras un vēsturiskā mantojuma saglabāšana 

  • Pēdējos gados izpratne par Latvijas un Baltijas vēsturi Eiropas Parlamentā aizvien ir pieaugusi. Eiropas Parlamenta ēkās ir izdevies atklāt vairākas piemiņas vietas Latvijai un Baltijai svarīgiem vēsturiskiem notikumiem. ES ir nosodījusi totalitārā komunisma pastrādātos noziegumus, un tāpat ir jānosoda arī mūsdienu Krievijas imperiālisms. 
  • Turpināsim rūpēties par latviešu valodas kā Eiropas institūciju darba valodas nostiprināšanu Eiropas Parlamentā.
  • Ir jāsaglabā Latvijas un Eiropas kultūras mantojums un jāatbalsta jauna kultūras mantojuma radīšana. Jāveido vienota Eiropas atmiņa, jo bez kopīgas pagātnes izpratnes vienoties par nākotni būs neiespējami. Dažādu totalitāro režīmu pagātnes un tagadnes noziegumiem ir jābūt dokumentētiem, Latvijas sarežģītajai vēsturei – skaidrotai, sadzirdētai un pieņemtai.

Aktualitātes


Eiropas Komisijai nosūtīta Roberta Zīles rosināta vēstule par Krievijas graudu importa aizliegumu ES

08. marts, 2024

38 deputātu parakstītā vēstule nosūtīta Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai, priekšsēdētājas vietniekam Valdim Dombrovskim un lauksaimniecības komisāram Janušam Vojcehovskim. 

LASĪT VAIRĀK

NA līderi Eiropas Parlamenta vēlēšanās – Roberts Zīle, Ināra Mūrniece un Rihards Kols

10. decembris, 2023

Šajās vēlēšanās redzēsim sacensību starp divām atšķirīgām pieejām: paklausīgu iešanu pavadā rietumvalstu interesēm un iepretīm tam - NA īstenoto nacionālo interešu aizstāvību Eiropā.

LASĪT VAIRĀK